17. Citi jautājumi

<< ATGRIEZTIES UZ SĀKUMU

Iesniegtie jautājumi Skaidrojums
1. Kādēļ netiek izstrādāti nekādi atbalsta pasākumi šķirnes mājputnu atbalstam? Latvijā aizvien vairāk putnkopju sāk audzēt šķirnes putnus, bet atbalsts tiem netiek paredzēts. Tā pat ir ar Latvijā selekcionētiem baložiem- mums ir ar ko lepoties un ko saglabāt

Atbild ZM:
Plānojot jaunos atbalsta maksājumus tika veikta lauksaimniecības nozares un katra sektora situācijas analīze, t.sk. par putnkopības nozari. Putnkopība Latvijā ir stabilizējusies un ir viena no retajām nozarēm, kurā ar salīdzinoši nelielu sākuma kapitālu ir iespējams uzsākt mazo uzņēmējdarbību. Putnkopības nozare ir perspektīva, un tai ir papildnozares potenciāls gandrīz jebkurā lauku saimniecībā. Mājputnu skaita pieaugums liecina par tradicionālo putnkopības produktu, vistu olu un gaļas ražošanas stabilu attīstību.

Līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā putnkopībai būs pieejams atbalsts biodrošības pasākumu īstenošanai saimniecībās, kā arī investīcijām paaugstinātu labturības prasību  ieviešanai saimniecībā KLP stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam lauku attīstības intervencē LA 4.1.3. - Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai un biodrošības pasākumu īstenošanai. Tāpat putnkopības saimniecībām tāpat kā citām lauksaimniecības nozares saimniecībām ir iespējams pretendēt uz atbalstu investīcijām lauksaimnieciskās darbības attīstībai citu lauku attīstības atbalsta pasākumu ietvaros, tostarp attīstot mazās lauku saimniecības vai gados jaunam lauksaimniekam, dibinot saimniecību.

Latvijā nenotiek vienota selekcijas mērķu un uzdevumu realizācija putnkopībā. Lai valstiskā ziņā uzskatītu, ka ir ciltsdarbs putnkopībā, jābūt organizācijai, kurai ir pietiekoši liela pieredze audzēšanas procesos, gan atbilstoši speciālisti, kas var vērtēt mājputnus, kā arī izstrādāta audzēšanas programma attiecīgās šķirnes selekcijai vai saglabāšanai, kuru īsteno audzētāji savās saimniecībās. Šādai audzētāju organizācijai ir jāiziet  atzīšanas process. Tā kā ciltsdarbs ir brīvprātīgs pasākums, kuru valsts regulē, nosakot tikai pamatprincipus un kārtību, uz šo brīdi neviena organizācija  nav pieteikusies uz atzīšanas procesu. 

2023-01-09
 2. Vai šajā plānošanas periodā paredzēts Valsts atbalsts "Bišu nacionālais atbalsts"?

Atbild ZM:
Valsts atbalsts “Biškopības nozares attīstībai” (kuru līdz 2022. gadam piešķīra saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 1524 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecības attīstībai”) no 2023. gada ir pārcelts un iekļauts Latvijas KLP stratēģiskajā plānā, tāpēc tagad lauksaimniekam būs iespēja pretendēt uz agrovides atbalstu LA10.4 "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām".

2023-01-09
3. Tiek izstrādāts Lubāna mitrāja apsaimniekošanas plāns! Ir klānu pļavu īpašnieku vairākkārtēja prasība izvērtēt mitrāja pļavu apsaimniekošanas iespējas , jo tur tomēr dominē kūdras augsnes, nav piebraucamu ceļu, lai iebrauktu, jāšķērso citu īpašnieku pļavas, veidojas neizbraucamas joslas, kuras jāapbrauc, lai izpildītu atbalsta saņemšanas nosacījumus, kas nosaka nopļauto zāli tīt ruļļos un izvest, ko praktiski nav iespējams izdarīt arī attāluma dēļ, tad siena ruļļi ir jāatstāj turpat mežmalās vai grāvjos!!!! Veidosies ruļļu laukumi turpat mitrājā! Lai tad DAP mēģina kaut vienreiz tur ievest savu ganāmpulku (mobilo), tad varbūt radīsies priekšstats par apsaimniekošanas iespējām! Mēs iznomāsim pļavas! Vienīgā apsaimniekošanas metode- ir pieļaut zāles smalcināšanu vēlajā pļaušanā, kā tas bija sākumā atļauts Lubāna mitrājā! Ja to neatļaus , šīs pļavas atkal aizaugs ar kārkliem !Un fermas ar n- tajām lopu galvām vairs pagastos nav, kas to sienu apēstu, jo tur ir tūkstošiem tonnu siena, ja visu kārtīgi vāktu un rullētu!

Atbild ZM:

Tiek plānots atcelt prasību par zālāju novākšanu jau šajā gadā, izņemot ES nozīmes biotopu zālājos.

Taču, lai prasību atceltu ir jāgroza Latvijas KLP stratēģiskais plāns (KLP SP) un Ministru kabineta noteikumi.

Bet saglabāsies prasība zālājus noganīt vai nopļaut līdz 15.augustam. Vēlāks noganīšanas vai pļaušanas datums piemērojams tikai izņēmuma gadījumos, piem., ES nozīmes biotopu zālājiem, sēklaudzēšanas zālājiem, nektāra un ārstniecības augu ieguvei.

Prasības zālāju apsaimniekošanai ir noteiktas saskaņā ar KLP SP regulu, jo atbalstu var piešķirt tikai par zālājiem, kuros veic lauksaimniecisko darbību.

2023-02-19
4. Ko darīt, ja meliorācijas sistēmas izteka atrodas svešā īpašumā, tā netiek kopta, un īpašnieks neļauj veikt sakārtošanas darbus?

Atbild ZM:

Ja drenu izteka atrodas svešā īpašumā un ja attiecīgā īpašuma īpašnieks vai pārvaldnieks ir KLP tiešo maksājumu vai agrovides atbalsta pretendents, tad Jūs variet vērsties Lauku atbalsta dienestā ar iesniegumu, ka Jums tiek nodarīts kaitējums dēļ nekoptām meliorācijas sistēmām. Šādos gadījumos var tikt piemērots atbalsta samazinājums pretendentam, kas rada kaitējumu citam lauksaimniekam. Neatkarīgi no tā vai nekoptās meliorācijas sistēmas īpašnieks vai pārvaldnieks ir KLP atbalsta pretendents vai nē, Jūs variet vērsties arī Zemkopības ministrijas nekustamajos īpašumos (ZMNĪ) vai savā pašvaldībā pēc palīdzības.

2023-02-19
5. Kā LAD nosaka, ka meliorācija ir lauksaimnieka atbildībā?

LAD atbilde:
Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi, kas ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā), līdz ar to arī meliorācijas sistēma, kas atrodas uz šīs lauksaimniecības zemes, ir lauksaimnieka atbildībā un pienākums nodrošināt meliorācijas sistēmu uzturēšanu.
2023-03-20
6. Kāpēc valstī nav veikta inventarizācija un sastādīti akti, un meliorācijas sistēmas nav nodotas konkrēto zemju atbildībā, lai par kopšanu var iesniegt datus VIDā. VID liek pamatot, kāpēc lauksaimniekam ir nepieciešama meliorācijas kopšanas tehnika un rezerves daļas.

Atbild ZM:
Valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas ekspluatē un uztur valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” atbilstoši valsts piešķirtajam budžeta finansējumam kārtējā gadā un atbilstoši  objektu kopšanas plānam.
Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka valsts nozīmes ūdensnotekas nenodrošina ūdens novadīšanu no meliorētajām platībām, jāinformē attiecīgā ZMNI reģiona pārstāvji. 
2023-03-20
7. Kāpēc valsts nekopj savus meliorācijas grāvjus un tajos nepļauj latvāņus? Ko darīt, ja lauksaimnieka zemes applūst, jo valts vai pašvaldība nav iztīrījusi savus meliorācijas grāvjus?

Atbild ZM:
Saskaņā ar zemes privatizācijas normatīvajiem aktiem, attiecīgās privatizējamās zemes (arī īpašuma tiesību atjaunošanas gadījumos) meliorācijas valsts bez atlīdzības nodeva zemju īpašniekiem. Zemju īpašniekiem izsniedz meliorācijas pasi, kurā bija uzrādīta visa informācija par meliorācijas sistēmām attiecīgajā īpašumā. Šobrīd ir iespējam saņemt izziņu no meliorācijas kadastra par attiecīgā īpašuma meliorācijas sistēmām. Kopēja visu meliorācijas sistēmu inventarizācija ir ļoti dārgs pasākums. Tuvākajos gados ir plānota valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu inventarizācija un informācijas aktualizācija. 

 

Katram zemes īpašniekam pašam jāveic pasākumi meliorācijas sistēmu uzturēšanā un ekspluatācijā, kā to nosaka Ministru kabineta 03.08.2010. noteikumi Nr.714 "Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi".