Fermu dienā spriež par govs ražojošā mūža ilguma palielināšanu

PielikumiGalerijaPrint

Fermu dienā „Kalna Dambrānos” tika meklēts risinājums, kā palielināt govs ražojošā mūža ilgumu, novēršot ģenētiskos un vides riska faktorus.

LLKC Lopkopības kompetenču centra demonstrējuma „Slaucamo govju izmantošanas ilguma rādītāju salīdzināšana saimniecībā izaudzētiem un iepirktiem dzīvniekiem” fermu diena notika 20. augustā Viesītes novada Viesītes pagasta zemnieku saimniecībā „Kalna Dambrāni”.

Pasākumā piedalījās 68 interesenti – zemnieki piensaimnieki, piensaimniecību speciālisti, LLU profesori, LLKC speciālisti, firmu pārstāvji, žurnālisti un studenti.

Demonstrējuma mērķi un uzdevumi

Zālēdāju projekta desmito fermu dienu atklāja LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa. Viņa stāstīja par Zālēdāju projekta uzdevumiem un Latvijas piensaimniecību objektīvo realitāti. Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas, redzama slaucamo govju izmantošanas ilguma samazināšanās tendence, kas ietekmē ganāmpulka ekonomiskos rādītājus. Palielinot govju mūža ilgumu, samazinās ražošanas izmaksas, kas saistītas ar telīšu izaudzēšanu vai iegādi, palielinās produktīvo govju skaits, samazinās brāķēto govju skaits. Vai varam palielināt govs ražojošā mūža ilgumu? Kas ir nepieciešams,lai to panāktu? Visefektīvākais veids ir novērst gan ģenētiskos, gan vides riska faktorus. Šai tēmai veltīts „Kalna Dambrānos” ierīkotais demonstrējums.

Tālāk runātāja informēja par demonstrējumos iesaistītajām saimniecībām – demonstrējumu tīkla izveidi Valsts Lauku tīkla aktivitātes „Lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās” ietvaros. Fermu dienas dalībniekus Anita Siliņa iepazīstināja ar nesen jaunajā redakcijā izdoto un LLKC mājas lapā www.llkc.lv publicēto „Lopbarības analīžu apkopojumu” (lopbarības analīžu katalogu).

Saimniecības raksturojums

Z/s „Kalna Dambrāni” īpašniece Iveta Tīrumniece iepazīstināja ar saimniecības stratēģiju un Latvijā ražīgākās piensaimniecības saimniecisko darbību. Saimniecība pavisam apsaimnieko 560 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi(LIZ) no tiem 360 ha ir īpašumā, 200 ha – nomas zemes. Z/s „Kalna Dambrānos” audzē tikai kukurūzu un sētos zālājus, kurus izmanto skābbarības gatavošanai, bet graudaugus un proteīnu saturošus barības līdzekļus saimniecība iepērk.

Saimniecībā tiek nodarbināti 29 strādājošie, tai skaitā arī lopkopības speciālisti. Pavisam saimniecībā ir 620 (HM) slaucamās govis. 2013. gada vidējais izslaukums no govs augustā bija 12 826 kg, bet šogad augustā tas pieaudzis līdz 13 300 kg. Saimniecībā labākās HM šķirnes govis diennaktī spēj saražot 68,9 kg piena. Ir daudz govju, kuras, neskatoties uz augstajiem izslaukumiem, ir sasniegušas sešas un vairāk laktācijas. Īpaši saimniecības īpašniece un zootehniķe lepojas ar rekordisti, HM šķirnes gotiņu Heilu, kura sasniegusi astoto laktāciju un savā mūžā ir devusi vairāk nekā 100 000 kg piena. Liela daļa ganāmpulka govju savā mūžā ir devušas ap 90 000 kg piena un ir sasniegušas sesto laktāciju. Saimniecības govis tik tiešām var dēvēt par „laimīgajām govīm”, jo augstie izslaukumi nerada draudus dzīvnieku veselībai. Lai šādus rezultātus sasniegtu, ir pareizi jāizaudzē telītes. Piensaimniekam, kurš nolēmis darboties šajā sfērā, ar izpratni jāstrādā ar piena šķirņu govīm, ņemot vērā šo govju ģenētiskās īpatnības. Nepieciešams arī katru dienu rēķināt saražotās produkcijas izmaksas. Z/s „Kalna Dambrāni” 1 kg piena pašizmaksa 2014. gada pirmajā pusē sastādīja bija 0,285 eiro.

Saimniecība 2008. gadā iegādājās 329 (HM) teles Vācijā. 2008. gadā uzcelta ferma 400 slaucamajām govīm ar karuseļa tipa slaukšanas iekārtu 20 slaukšanas vietām. 2010. gadā uzcelta teļu kūts 600 vietām.Vaislas telītēm pirmo reizi mākslīgā apsēklošana tiek veikta 13 mēnešu vecumā, kad tās sasniegušas 65% lielu dzīvmasu no pieaugušu slaucamo govju dzīvmasas, tādējādi saimniecībā panāk, ka grūsno telīšu atnešanās notiek 23–24 mēnešu vecumā, kas ir ekonomiski izdevīgāk, jo katra telītes atnešanās pēc 24 mēnešu vecuma nes zaudējumus saimniecībai, kas saistīti ar telīšu turēšanu, kopšanu un ēdināšanu.

Saimniecībā „Kalna Dambrāni” 2013. gada nogalē veikta modernizācija un iegādāta pašgājējtipa barības sagatavošanas un izdales iekārta un barības piestumšanas robots.

„Nebaidies saimniecībā ielaist lopkopības speciālistus, lai arī būtu veselīga kritika, tā ir vieglāk pašam sevi ieraudzīt no malas. Lai spētu iet tālāk, kādam ir jāpabiksta ,” – tā saka „Kalna Dambrānu” īpašniece Iveta.

Aktuāla ir dzīvnieku ilgmūžības palielināšana

LLKC Jēkabpils konsultāciju biroja vadītāja, ­ lopkopības konsultante Ziedīte Bimšteine fermu dienas dalībniekus iepazīstināja ar demonstrējuma aktualitāti – dzīvnieku ilgmūžību ietekmējošiem faktoriem. Pašlaik Latvijā un pasaulē piena lopkopībā tiek aktualizēta govju noturība pret dažādām slimībām un veselības uzlabošana, kas ir noteicošais faktors govs mūža ilgumam un kvalitatīvas produkcijas iegūšanai. Slaucamo govju izmantošanas ilgumu nodrošina ne tikai dzīvnieku ģenētiskais potenciāls, bet arī govju turēšanas un ēdināšanas apstākļu uzlabošana. Lielākajā daļā Latvijas piensaimniecību, palielinoties govju ražības rādītājiem, pazeminās govju izmantošanas ilgums, kas norāda uz vairākām problēmām piensaimniecības sektorā: kvalitatīvas jaunas pirmpienes izaudzēšana prasa lielus līdzekļus, procentuāli liela slaucamo govju izslēgšana no ganāmpulka rada problēmas ganāmpulka atražošanā un paplašināšanā, jo nereti saimniecībās pietrūkst pašaudzētu telīšu. Dzīvnieku ilgmūžību ietekmējošie faktori: veselības stāvoklis, eksterjera vērtējums, atražošanas rādītāji, produktivitātes rādītāji, turēšanas, ēdināšanas sistēma, saimniecības menedžments.

Šī demonstrējuma mērķis ir noskaidrot slaucamo govju izmantošanas ilgumu z/s „Kalna Dambrāni” izaudzētiem un iepirktiem dzīvniekiem un apkopot galvenos izslēgšanas iemeslus no ganāmpulka. Uzsākot darbu, tika izveidota datu bāze par saimniecībā esošajiem un iepirktajiem dzīvniekiem, kuri izslēgti no ganāmpulka līdz 2013. gada 31. decembrim, un par dzīvniekiem, kuri saimniecībā turpina ražot pienu. Analizējot slaucamo govju ilgmūžības rādītājus, visas saimniecības govis gan dzīvās, gan likvidētās tika sadalītas šādās grupās:

1. grupa. Piena produktivitātes rādītāju grupa: slaukšanas dienu skaits un izslaukums laktācijā, tauku un olbaltumvielu saturs, enerģētiski koriģētais piena daudzums, somatisko šūnu skaits.

2. grupa. Atražošanas rādītāju grupa: pirmās atnešanās vecums, servisa perioda garums, cietstāves dienu skaits, starpatnešanās perioda ilgums, sēklošanas reižu skaits. Eksterjera novērtējums.

3. grupa. Govju vispārējās veselības stāvokļa grupa: kājas, mastīti, metrīti, vielmaiņas slimības. Tika noskaidroti govju izslēgšanas iemesli. Govju izmantošanas ilgums, laktāciju skaits.

Mūsu valstī slaucamo govju izslēgšanas iemesli ilgākā laika periodā ir uzskaitīti nedaudzās saimniecībās, un „Kalna Dambrāni” ir viena no šādām saimniecībām. Pētāmā grupa tika izveidota no „Kalna Dambrānu” slaucamajām govīm, kuras ievestas no Vācijas un atnesās 2008. gadā. Galvenie dzīvnieku izslēgšanas iemesli no ganāmpulka bija: govis nevarēja apsēklot – 20,5%, gandrīz 19% govju tika brāķētas vielmaiņas slimību dēļ, nepilni 9% tika brāķētas tesmeņa iekaisumu dēļ (mastīti). No 2008 ievestajiem dzīvniekiem savu produktīvo dzīvi saimniecībā šodien turpina 71 slaucamā govs. Tā kā liela ietekme uz ganāmpulka izmantošanu ir gan telīšu, gan govju ēdināšanai, tad šajā saimniecībā telīšu ēdināšanai tiek pievērsta īpaša nozīme.

Pavisam no dzimšanas līdz pirmajai atnešanās reizei telītes tiek ēdinātas deviņās grupās (1. attēls). Ataudzējamo telīšu ēdināšanā tiek izmantots pilnvērtīgs pilnpiena aizvietotājs, kurā ir augsts dzīvnieku olbaltuma saturs, kā arī divu veidu augstvērtīgas startera barības (graudu pārslu maisījums un granulēta barība). No 2,5 mēnešu vecuma telītes sāk pieradināt pie augstražīgo govju barības maisījuma, un to turpina izēdināt līdz 9 mēnešu vecumam. No 9 mēnešu vecuma līdz 21 mēneša vecumam telītēm izēdina speciāli gatavotu barības maisījumu. Divus mēnešus pirms telītes atnešanās tās sāk saņem cietstāvošo govju barības maisījumu, un 2– 3 nedēļas pirms atnešanās – pirmsatnešanās govju grupas barības maisījumu. Attēlā barības maisījums norādīts sausnas kilogramos.

1.attēls

Audzējamo telīšu ēdināšanas shēma z/s „Kalna Dambrāni”

 

Slaucamās govis tiek ēdinātas septiņās grupās (2. attēls). Katrai no grupām visi barības līdzekļi tiek sajaukti barības maisītājā un izdalīti barības galdā divas reizes dienā. Ik pēc stundas barības galdā barību piestumj robots, tādējādi nodrošinot nepieciešamo apēdamību. Barības līdzekļu daudzumu barības devā var variēt atkarībā no rupjās lopbarības kvalitātes, vērtības vai kāda cita barības līdzekļa trūkuma, kā arī maiņas dēļ.

2.attēls

Slaucamo govju ēdināšanas shēma z/s „Kalna Dambrāni”

Tā kā saimniecība ievērojamus resursus atvēl telīšu izaudzēšanai, tika apkopoti dati un izrēķināta telītes izaudzēšanas pašizmaksa saimniecībā.

3.attēls

Vaislas teles izaudzēšanas izmaksas z/s „Kalna Dambrāni”

 

 Govs produktīvais mūžs

LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta asociētā profesore, Dr. agr. Daina Jonkus stāstīja par slaucamo govju ilgmūžības rādītāju izmantošana selekcijā un veica iegūto aprēķinu skaidrojumu. D. Jonkus atgādināja ilgmūžības jēdziena definīciju: govs produktīvais mūžs ir laiks, kad govs atrodas ganāmpulkā, un tiek vērtēts no brīža, kad govs pievienojas ganāmpulkam (parasti kā pirmpiene) līdz brīdim, kad tā pamet šo ganāmpulku (parasti tādēļ, ka tiek brāķēta). Piena lopkopībā ilgmūžību raksturo vairāki rādītāji, laktāciju skaits, kopējais saražotais piena daudzums mūžā, dienu skaits laktācijas, piena daudzums vienā mūžā dienā. Profesore D. Jonkus klātesošos iepazīstināja ar citu ES valstu piensaimniecības ekspertu atzinumu, ka govs ir ekonomiski izdevīga, ja tā katrā sava mūža dienā dod vairāk nekā 15 kg piena – pirmās atnešanās vecums ir 24 mēnešos, govij jāražo vismaz 3,5 laktācijas un mūžā jāsaražo vismaz 30 000 kg piena.

Profesore norādīja uz demonstrējumā apskatītajiem ilgmūžības rādītājiem. Lai noteiktu slaucamo govju izmantošanas efektivitāti, tika aprēķināts govs mūža laikā iegūtais enerģētiski koriģētais piena daudzums (EKP kg), kuru var aprēķināt, zinot govs mūža laikā iegūto faktisko daudzumu.

Demonstrējumā EKP daudzumu aprēķinājām pēc formulas:

 –                                            EKP no govs vienā mūža dienā;

–                                            EKP produktīvā mūža vienā dienā;

–                                            EKP vienā slaukšanas dienā.

Profesores D. Jonkus aprēķinos z/s „Kalna Dambrānu” ekonomiski koriģētais piens parāda, ka šajā saimniecībā govis izmantotas ekonomiski izdevīgi.

4.attēls

Z/s „Kalna Dambrāni” ganāmpulka EKP vienā dienā

 

 

Tālāk D. Jonkus uzsvēra un analizēja arī citus aspektus, lai spriestu par slaucamās govs pamatotu ražošanas ilgumu: pirmā sēklošanas reize, pirmā atnešanās reize, servisa un cietstāves ilgums, kā arī somatisko šūnu skaits (SŠS) govij atkarībā no laktāciju skaita. Ar pilnu profesores Dainas Jonkus prezentāciju var iepazīties pielikumā.

Eksterjera nozīme govju produktīvajā ilgmūžībā

 Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības valdes loceklis, ciltsdarba speciālists Māris Līdaks iepazīstināja klātesošos par eksterjera nozīmi un lomu govju produktīvajā ilgmūžībā. Viņš klātesošajiem izskaidroja dzīvnieka eksterjera informācijas pielietojumu un norādīja kuriem rādītājiem būtu jāseko:

1. Dzīvnieka augums un svars dzimšanas dienā – sarkanās šķirnes (SR) 40– 45 kg., Holšteinas šķirne (HM) 45–50 kg, atnešanās vieglums.

2. Dzīvnieka augšana – 2 mēnešu vecumā dzimšanas svaram jābūt 2 reizes lielākam, nekā piedzimstot. Augšanas periodā līdz apsēklošanai diennakts dzīvsvara pieaugumam jābūt 0,8 kg. Pirmās sēklošanas vecumā, 14 mēnešos telēm (SR) dzīvmasa – 380 kg, telēm (HM) dzīvmasa – 400 kg.

M. Līdaks norādīja, kā būtu jāvērtē eksterjers slaucamām govīm, uzsvaru liekot uz vispārējo izskatu, kājām, nagiem un tesmeni.

Saimniecības apskate

Pasākuma otrajā daļā visi dalībnieki devās uz govju un teļu novietnēm un saimnieces Ivetas pavadībā tika iepazīstināti ar saimniekošanas metodēm, dzīvniekiem, lopbarības sagatavošanas metodēm un citiem ar piensaimniecības nozari saistītiem jautājumiem.

Ciltsdarba speciālists Māris Līdaks saimniecībā uz vietas demonstrēja vairāku slaucamo govju vērtēšanu un izskaidroja pazīmes, kurām jāpievērš pastiprināta vērība. Speciālistam bija jāatbild uz daudziem klātesošo jautājumiem par eksterjera vērtējumu, vairāki klātesošie atzina, kas šis pasākums ir mainījis viedokli par eksterjera vērtēšanu kā par „skaistumkonkursu” govīm, un kliedēts mīts, ka, sasniedzot ievērojamu ražību no govīm, dzīvnieki ātri tiek noslaukti, un produktīvais mūžs ir īss.

Fermu dienas atziņas „Kalna Dambrānos”:

  • Piena šķirņu dzīvnieka izslaukumu veido ģenētika.
  • Nav iespējams samazināt ģenētiski ieprogrammēto izslaukumu, nekaitējot govs veselībai. Dzīvnieks jāēdina atbilstoši iegūtā piena daudzumam.
  • Slaucamās govs ēdināšana, neņemot vērā ģenētisko nepieciešamību pēc atbilstošas ēdināšanas un turēšanas, saīsina govs mūžu, jo govs realizē ģenētisko uzdevumu, nedomājot par sekām („izpumpējot” sevi).
  • Lai piena šķirnes govs parādītu savu ģenētisko potenciālu, atbilstoši ir jāizaudzē telīte. Ja telīte nebūs ar labi attīstītiem iekšējiem orgāniem (svarīgs ķermeņa dziļums), tā kā govs nespēs uzņemt barību tik, cik nepieciešams intensīvai piena ražošanai.
  • Iepriekšējās piena krīzes laikā saimnieki lielākoties centās pabarot govis, lai slauktu pienu, bet nepievērsa uzmanību telīšu pareizai izaudzēšanai. Nepareizi izaudzēta, apsaimniekota tele nespēj produktīvi un veselīgi funkcionēt kā slaucama govs.
  • Vide, kādu govīm nodrošina saimnieks, par apmēram 75% ietekmē dzīvnieka mūža produktivitāti – gan pienu, gan atražošanu, un līdz ar to – ilgumu.
  • No teļiem ar svaru zem 35 kg reti izaugs pienīga govs. Savukārt pareizi izaudzētām telēm nebūs problēmu ar apgrūtinātām dzemdībām.
  • Slaucamās govs eksterjera rādītāji norāda, kā un cik govs ražos pienu, un cik ilgi dzīvnieks spēs ražot un dzīvot.
  • Īstermiņa risinājums ekonomēt uz govs ēdināšanu ilgtermiņā nesīs zaudējumus.
  • Govs ražību un labturību būtiski ietekmē turēšanas apstākļi un nepareiza ēdināšana – novietnēs ar nepiemērotu mikroklimatu turēta un slikti barota govs būs ar ievērojami īsāku produktīvo mūžu nekā tās govis, kas ir turētas labi vēdinātās novietnēs un tiek pareizi ēdinātas.
  • Pēc  Lauksaimniecības datu centra (LDC) pārraudzības datiem, Latvijas ganāmpulkos 2013. gadā vidēji no govs iegūst 6584 kg piena, lai gan to potenciāls būtu vismaz 9000 kg piena vidēji no govs, pie nosacījuma, ja nodrošinātu atbilstošu ēdināšanu produktivitātes līmenim.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

 Foto: Dainis Arbidāns, LLKC Lopkopības nodaļa

 

Foto galerija: 

Pievienot komentāru