”Ķelmēnos” pēta bioloģisku nezāļu ierobežošanu graudaugos

GalerijaPrint

LLKC Gulbenes konsultāciju birojs rīkoja semināru – lauku dienu “Nezāļu ierobežošanas iespējas graudaugu sējumos bioloģiskajā lauksaimniecībā”. Seminārs notika Rankas pagasta saimniecībā “Ķelmēni”.

Interese par izraudzīto izmēģinājuma tēmu pulcēja teju simts dalībnieku. Seminārā piedalījās lektores – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Asoc. profesore Dr. agr. Dzidra Kreišmane un LLU Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece Dr. agr. Līvija Zariņa, LLKC augkopības speciālisti, bioloģisko saimniecību sertificējošie inspektori, lauksaimnieki.

Lauku dienas atklāšanā īpašnieks Juris Paulovičs norādīja, ka “Ķelmēnu” saimniecība kopš 1988. gada ir viens no pirmajiem celmlaužiem bioloģiskajā lauksaimniecībā. Saimnieks atzinīgi izteicās par pirmajām mācībām un semināriem bioloģiskajā saimniekošanā, kas “Ķelmēnos” tika organizētas sadarbībā ar LLKC. Katru gadu tiek eksperimentēts ar augu seku, priekšaugiem, šķirnēm. LLKC Augkopības konsultante Ingrīda Šteinberga informēja par izmēģinājuma ierīkošanu un demonstrējuma variantiem.

Lektore Dzidra Kreišmane pasākuma apmeklētājus informēja par nezāļu ierobežošanas paņēmieniem kultūraugu sējumos un nezāļainības vērtēšanu, saimniekojot bioloģiski. Galvenās atziņas:

  •  Kultūraugam jāizkonkurē nezāles, tam nepieciešama veselīga augsne.
  •  Saimniecībā iepriekš veiktie profilaktiskie pasākumi.
  •  Veikto darbību uzskaite lauku vēsturē.
  •  Agronomijā nav recepšu, ir tikai likumsakarības.
  •  Sējumu ecēšas ir būtisks agregāts nezāļu ierobežošanai bioloģiskajās saimniecībās.
  •  Dažādu kultūru jeb jauktajos sējumos ir mazāk kaitēkļu un slimību.

Profesore stāstīja par augu saderību jeb alelopātiju, kā piemēru minot, ka vārpatai ļoti nepatīk eļļas rutks. Dominējošās un grūtāk ierobežojamās nezāles mūsu tīrumos ir vārpata, rudzu smilga, vējauzas.

Līvija Zariņa informēja, ka pasējas ierīkošanu nodrošina nezāļu samazināšanu sējumos. Tauriņziežu sējumos lauku pupām un zirņiem līdz attīstības stadijas ceturtajai lapai viņa iesaka mehāniski neiejaukties. Skābās augsnes pH līmeni var veiksmīgi samazināt, sējot lupīnu.

Lektore Inta Serģe ir “Ķelmēnu” agronome un augkopības nozares dokumentētāja. Viņa stāstīja par saimniecības darbības veiksmēm un pieredzi no 2009. gada. “Ķelmēnos” dara tā, ka, sagatavojot sēklas materiālu, tiek pievienots preparāts “Biomix”. Rudzos sēj āboliņa pasēju 6 kg/ha, papildus iestrādājot nitragīnu. Secināts, ka labākais priekšaugs rudziem ir griķi.

Šogad vērtēsim, kādi rezultāti būs papuvēm, iestrādājot augsnē eļļas rutka zelmeni. Saimniecībā audzē rudzu šķirni ‘Kaupo’, ļoti labi padodas mieži ‘Abava’, āboliņš ‘Raunis’, pamazām augsekā iekļaujas arī zirņi ‘Bruno’. Ja bioloģiskajā saimniecībā iegūst graudaugu ražu 2 t/ha, tad tas jau ir labi.

 

Pēc pusdienu zupas un pašceptās “Ķelmēnu” rudzu maizes baudīšanas saimnieks Juris Paulovičs aicināja apskatīt būtisko sējumu apstrādes agregātu – ecēšas.

Tālāk sekoja izmēģinājumu lauku apskate. Saimnieks rādīja griķu sējumu, rudzu sējumus ar un bez āboliņa pasējas, zirņu ‘Bruno’ mistru ar vasaras kviešiem. Astoņos izmēģinājuma lauciņos interesenti skatīja mistru sējumus ar atšķirīgu ecēšanas reižu skaitu un sējumu atšķirību rudens vai pavasara arumos. Izmēģinājuma gala rezultāti par visefektīvāko nezāļu ierobežošanas metodi bioloģiskajā laukkopībā tiks analizēti rudenī pēc ražas novākšanas.

Galvenā saimnieka Jura Pauloviča atziņa ir, ka varam censties darīt visu pēc priekšrakstiem un regulām, bet visu vietā saliks “māte daba”.

Semināra – lauku dienas tēma ir ļoti aktuāla, jo tirgus pieprasījums bioloģiskās izcelsmes produkcijai ar katru gadu palielinās. ”Ķelmēnos” ir uzsākta bioloģiskās lopbarības ražošana.

Paldies “Ķelmēniem” par viesmīlīgo uzņemšanu un sadarbību izmēģinājuma veikšanā!

 

Seminārs notika Valsts Lauku tīkla pasākuma “Ilgtspējīgu lauksaimnieciskās ražošanas pilotprojektu īstenošana laukkopībā un dārzkopībā” ietvaros.

 

Anita Rozenberga,

Gulbenes novada lauku attīstības speciāliste

 

Foto: Inga Freimane

 

 

Foto galerija: 

Pievienot komentāru