Lietuvas bioloģiskie lauksaimnieki pārspēj sevi un pārsteidz mūs

GalerijaPrint

LLKC Bauskas birojs septembrī rīkoja Lietuvas bioloģisko saimniecību apmeklējumu. Šī pasākuma plānošana sākās 2019. gadā, bet īstenošana Covid pandēmijas ietekmē līdz šim tika atcelta. Brauciens bija ļoti gaidīts, jo īpaši tāpēc, ka laikā no 2014. līdz 2019. gadam profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumos trīs mācību grupas, kopā 60 lauksaimnieki, Vecumnieku novadā apguva profesionālās pilnveides izglītību bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Mācībās iegūtās zināšanas dalībnieki aprobēja savās saimniecībās, savukārt Lietuvas kolēģu apmeklējums deva iespēju salīdzināt, uzzināt ko jaunu un atšķirīgu, un veidot sadarbību. Diemžēl Arūna un Daivas Giedriķu saimniecība, ko visvairāk gribējām apmeklēt, mums pēdējā brīdī atteica Covid saslimstības pieauguma dēļ. Tie ir konkursa „Labākā ekoloģiskās ražošanas saimniecība” 2017. gadā un 2019. gada “Ekoloģiskā saimniecība” uzvarētāji Biržu rajonā. Lietuvā saimniekus dēvē par ekoloģiskās dārzkopības virtuoziem.

Saimniecību apmeklējumu īstenošanā iesaistījās un aktīvu komunikāciju ar lietuviešiem veica vides gide Laima Indriķe. Laimas lietuviešu valodas prasme un zināšanas vides tēmās, bija šī pasākuma pievienotā vērtība, kas ļāva mums vairāk uzzināt un labāk izprast bioloģiskās lauksaimniecības attīstības tendences Lietuvā, kā arī redzēt un izsvērt problēmsituāciju iemeslus un risinājumus Latvijas un Lietuvas bioloģiskās lauksaimniecības sistēmās.

Pirmā, ko apmeklējām, bija Kristīnes un Jura Milišiūnu saimniecība, kurā tiek audzētas dažādu šķirņu aitas un apsaimniekoti 300 ha zemes. Saimniecība jau 25 gadus strādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Puse platības tiek izmantota ganībām un lopbarības iegūšanai, un puse – realizācijai paredzētu graudaugu audzēšanai. Saimniecība ļoti aktīvi strādā, lai palielinātu aitkopības produkcijas pievienoto vērtību un virzītu to tirgū. Uzbūvētas četras jurtas, kuru siltināšanā tiek izmantota aitas vilna. Vienā no lielākajām jurtām ir virtuve un ēdamzāle, kur saimniecības apmeklētāji var baudīt gardus aitas gaļas ēdienus. Otrā jurtā ir izvietoti dažādi aitkopībā un aitas vilnas ražošanā izmantojami darbarīki, kā arī ir veikaliņš ar saimniecībā ražotiem produktiem. Produkcijas klāsts ir gana plašs – gaļas produkcija (konservi, desas u.bc.) un vilnas izstrādājumi (zeķes, cepures, čības, zābaki u. c.) Apmeklētājiem tiek piedāvāta arī apkārtējās saimiecībās ražota produkcija (lavandas izstrādājumi u. c.). Trešajā jurtā ir izveidota pirts ar ekskluzīvu iespēju karsēties uz aitas vilnas lāvām. Ceturtajā jurtā ir skaista izstāde ar dažādiem suvenīriem, un tā ir izmantojama kā konferenču zāle.

Nākamajā – Krasausku ģimenes saimniecībā, līdzīgi kā iepriekš,  bioloģiskā saimniekošana tiek apvienota ar lauku tūrisma pakalpojumiem. Te tiek audzētas dažādu šķirņu vistas, un saimniecības apmeklētāji tiek iepriecināti ar daudzkrāsainu un daudzbalsīgu putnu un dzīvnieku parādi. Saimnieki iepazīstina un izstāsta par dažādo putnu audzēšanas specifiku un iegūstamās produkcijas īpašībām. Apmeklētāji var izraudzīties sev tīkamāko vistu šķirni un iegādāties olas inkubācijai. Saimnieki pieņem arī pasūtījumus cāļu vai jaunputnu izaudzēšanai. Var iegādāties dažādus suvenīrus, kas ražoti saimniecībā no putnkopības blakusprodukcijas izejmateriāla.

Dienas nobeigumā apmeklējām Romas Mačienes saimniecību. Roma nodarbojas ar biškopību un dažādu biškopības produktu ražošanu. Saimniecība strādā jau no deviņdesmitajem gadiem un attīstību sāka ar diviem dāvinātiem bišu stropiem. Ar lielu aizrautību saimniece runā par bitēm un dalās savā pieredzē gan bioloģiskās saimniekošanas sakarā, gan biškopībā vispār. Tagad saimniecībā tiek uzturētas tūkstots bišu saimes, un papildus medus produkcijai tiek ražots arī vasks, propoliss un bišu inde. Apmeklētāji var iegādāties arī dažādus medus vīnus. Tomēr savā izaugsmē saimniecība saskārusies ar dažādiem šķēršļiem, kas šogad lika izstāties no bioloģiskās lauksaimniecības shēmas.

Nākamā dienā apmeklējām Arna Baliutaviča uzņēmumu AugaLuganta UAB, kas, iespējams, ir lielākais bioloģiskās produkcijas ražotājs Lietuvā. Uzņēmums apstrādā ap 3000 ha, un visu saražoto produkciju pārstrādā – tvaicējot, sautējot un konservējot, un daudzveidīgo produkciju iepako modernā “doipack” iepakojumā. Auga Luganta ir daudznozaru uzņēmums, jo audzē dārzeņus, graudaugus un pat sēnes, kā arī nodarbojas ar lopkopību. Visa šī produkcija pārtop zupās, mērcēs un sautējumos, ieņemot lielāko tirgus daļu konservu ražošanā, kas marķēti ar bioloģiskās lauksaimniecības simboliku. Mēs apmeklējām vienu no uzņēmuma daļām, kurā tiek audzēti dārzeņi. Tad tika novākta kartupeļu raža. Bija iespēja apskatīt kartupeļu attīrīšanas un šķirošanas līniju, kurā darbojas 12 strādnieki. Viens no uzņēmuma agronomiem mūs iepazīstināja ar augsnes apstrādes tehniku un skaidroja bezaršanas tehnoloģiju, kuru plaši pielieto visā uzņēmumā. Šis uzņēmums ir arī viens no tiem, kas sadarbojas ar dažādiem ārvalstu uzņēmumiem un popularizē bezaršanas tehnoloģiju Lietuvā.

Pārtikas pārstrāde tiek attīstīta arī Budraiču kopienā, bet te tas notiek iedzīvotāju savstarpējas sadarbības rezultātā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Viens no projektiem, ko kopiena realizē, ir skābētu kāpostu ražošana. Kāposti tiek iepirkti no vietējiem lauksaimniekiem un pārstrādāti ražotnē, kas uzcelta ar ES finansējumu. Te tiek ražota arī sula un ievārījumi no dažādiem  vietējās bioloģiskajās saimniecībās audzētiem augļiem un ogām. Budraiču kopiena pavisam ir realizējusi ap 60 dažādu projektu, uzturot ekonomisko aktivitāti vietējā teritorijā, veicinot bioloģisko lauksaimniecību, nodrošinot, ka zemnieku izaudzētā produkcija tiks iepirkta un ciemata iedzīvotājiem būs darba vietas produkcijas pārstrādē. Lielākā problēma, ar ko kopiena saskārusies, ir tā, ka pieprasījums pēc skābiem kāpostiem aug, taču zemnieki nespēj tik daudz izaudzēt. Saprotams, iegūt labas kāpostu ražas ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm nav vienkārši – kāposti ir prasīgi pēc barības vielām un laukus apdraud balteņi. Tagad Budraiču kopienas augļu un dārzeņu pārstrādes ceha vadītājiem ir jārisina jautājums, kā nodalīt bioloģiskās produkcijas ražošanas plūsmu no nebioloģiskās un kā attīstīt bioloģisko kāpostu audzēšanas apjomus vietējā teritorijā.

Apmeklējām arī Daļa Linkeviča saimniecību “Sodeliškių dvaro sodyba”. Tā nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību un lauku tūrismu. Lielākoties audzē dažādus graudaugus un pākšaugus ap 3000 ha platībā un apmeklētājiem piedāvā iepazīt maizes un alus tapšanu no lauka līdz galdam. Te ir uzbūvētas dzirnavas pēc 19.  gadsimta sākuma parauga, ierīkota lauku sēta. Tajā tiek darināts alus un cepta maize no pašu audzētajām izejvielām. Visu saražoto produkciju var arī uz vietas saimniecībā iegādāties.

Saimniecību apmeklējuma pasākumā piedalījās lauksaimnieki no dažādiem Bauskas novada pagastiem, un katrs sev ieguva ko vērtīgu. Daudzi bija ieinteresēti par bezaršanas tehnoloģiju izmantošanu bioloģiskajā lauksaimniecībā, un Auga Luganta UAB agronoms ļoti izsmeļoši un precīzi izstāstīja, kāpēc, kā un cik bieži jālieto attiecīgie augsnes apstrādes agregāti. Citiem radās idejas  pievienotās vērtības radīšanai gan pārstrādes, gan lauku tūrisma pakalpojumu jomās. Bioloģiskā lauksaimniecība Lietuvā attīstās kopsolī ar kopienu attīstību un lauku tūrismu. Kopienas balstās uz aktīviem vietējiem iedzīvotājiem, kuriem rūp ilgtspējīga vides pārvaldība, un bioloģiskai lauksaimniecībai tajā ir nozīmīga vieta un loma.

Lauksaimnieka atbildībā ir dabas resursa apsaimniekošana, ekosistēmas pakalpojuma izmantošana un veselīgas pārtikas ražošana. To darot, zemnieks izvērtē un apzinās savas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kas ir daudz plašāka un dziļāka par to, ko redz saimnieka acs. Bioloģiskā lauksaimniecība, nenoliedzami, ir videi draudzīga, taču daudzos gadījumos, ja produkcijas vērtība netiek paaugstināta, tas nav izdevīgi ražotāja makam un saimniecībā nodarbināto labklājībai.

Lai arī Lietuva ir tepat blakus un šķiet, ka lietuvieši strādā tāpat kā mēs, tomēr redzējām, ka mums ir, kur tiekties. Primārās produkcijas ražošanas metodes un to attīstība augsnes apstrādes minimizēšanas virzienā mums saskan, tāpat kā piederība, ko jūtam pret savu zemīti. Vienlīdzīgs ir arī politiskais un normatīvais regulējums, ko nosaka Eiropas Savienība. Atšķirība ir tajā, ka lietuvieši labāk prot komunicēt un sadarboties, un attīsta šīs prasmes visdažādākajos veidos. Ar sadarbību produkcijas pārstrādē un tirgū piedāvāto preču un pakalpojumu dažādošanu viņi pārspēj paši sevi un pārsteidz mūs. Ekonomisko un sociālo ilgtspēju mūsu apmeklēto saimniecību vadītāji panāk ar efektīvas pārvaldības praksi gan uzņēmumu, gan kopienu gadījumos, kas ietver finanšu instrumentu un administratīvā atbalsta izmantošanu, plānošanu, infrastruktūras un tehnoloģiskos risinājumus un, protams,  komunikatīvās metodes. Lai konkurētu bioloģiskās lauksaimniecības tirgū, mēs varam mācīties no kaimiņiem, pievienojot produkcijai vērtību gan pārstrādes, gan sadarbības un lauku tūrisma pakalpojumu veidā.

Pasākums īstenots LAP 2014.-2020. pasākumā “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana” par tēmu: Bioloģiskās  saimniekošanas pieredze dažādu nozaru saimniecībās, bioloģiskās lauksaimniecības pievienotās vērtības palielināšana un realizācijas iespējas”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Dace Griķe,
LLKC Bauskas biroja vadītāja

Kristaps Stallīts,  
uzņēmējdarbības konsultants

Foto: Kristaps Stallīts

Foto galerija: 

Pievienot komentāru