Noticis seminārs par priekšnosacījumiem kvalitatīvas ražas iegūšanai siltumnīcās

Saldū 26. februārī notika seminārs “Priekšnosacījumi kvalitatīvas un veselīgas ražas iegūšanai siltumnīcās”. Laikā, kad saule sāk spīdēt spožāk, lauku cilvēkiem rokas tā vien prasa iesēt kādu sēkliņu.  Mūsu klimata apstākļos tomātus un citus siltumprasīgus augus audzē siltumnīcās. Vai mēs pareizi apsaimniekojam savas siltumnīcas?

Uz semināru iegūt jaunas zināšanas bija ieradušies interesenti no Saldus un arī no kaimiņu novadiem. Lielo, nopietno siltumnīcu saimnieki un arī mazo ģimenes vajadzībām iekopto siltumnīcu īpašnieki ar interesi klausījās lektora stāstītajā.

LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils uzsvēra, ka dārzkopji parasti meklē kvalitatīvas sēklas, mēslojumus, bet neaizdomājas par pašu pamatu – par siltumnīcu iekārtošanu, jo no tā lielā mērā atkarīgs tas, vai augi jutīsies labi un vai iegūs labu ražu. Par to, ka galvenā veselīgu augu augšanai ir gaisma. Tādēļ maksimāli jāizmanto saules gaisma. Tai jāapspīd augi iespējami ilgāku laiku. Jāizvērtē vieta siltumnīcas celšanai. Svarīgs ir siltumnīcas novietošanas virziens. Ieteicams ir austrumu-rietumu virziens, lai saule ilgāku laiku apspīdētu lielāko siltumnīcas plakni. Tā, lai koki un mājas neaizēnotu. Arī siltumnīcas konstrukcijas vēlamas gaišas, koka detaļas jānokrāso baltas. Tas atstaro gaismu un dod vēl vairāk gaismas. M. Narvils vienkāršās shēmās parādīja, kā pasargāt koka konstrukcijas no drīzas bojāšanās, tās paceļot uz betona pamatiem vai aprokot pa perimetru grāvīti un aizpildot ar granti vai šķembām, kas neļaus saaugt nezālēm. Jaunākās tendences siltumnīcās ir ziemeļu malu mūrētu taisnu, kurai piekļaujas siltumnīca. Tā pasargā no lielajiem vējiem. Pašlaik populārākie ir politetilēna plēves un polikarbomāta lokšņu klājumi.

Otrs svarīgākais ir gaiss. Augiem vajag gaisu, ko elpot. Siltumnīcas vajag celt augstākas, lai virs pieaugušiem augiem vēl paliek vismaz pusmetra brīvas telpas. Saule gaisu sakarsē un tāpēc ļoti svarīga ir ventilācija. Lektors sīki un pamatoti stāstīja, kā pareizi ierīkot ventilēšanu. Ja siltumnīcai ir tikai durvis galā, tad otrā galā jābūt tikpat lielām durvīm vai logam, jo, ja būs mazāka atvere, tad radīsies caurvējš. Tas var būt ļoti bīstams augiem. Ļoti labi ir uzrullēt sānu malas visā garumā un abās pusēs. Ekonomiski izdevīgi ir korē ierīkot ventilatoru un silto gaisu pa caurulēm novirzīt zemē, kur pa mazām atverītēm siltais gaiss nonāk pie augu saknēm. Jo augiem, tāpat kā cilvēkiem, kājām jābūt siltām. Augiem optimālas temperatūras uzturēšanā lektors ieteica arī citus variantus. Ja pietiek vietas, siltumnīcā novieto lielāku tvertni ar ūdeni. Dienā saule sakarsē ūdeni, bet naktī tas lēnām atdziest, uzturot normālu temperatūru pat salnu naktīs. Siltumnīcā var novietot arī komposta tvertni. Augu zaļās masas komposts sadaloties rada siltumu un apkurina augu māju bez liekiem tēriņiem, un trūdvielas noder mēslojumam.

Laistīšanai vislabākais ir lietus ūdens. Tas ir mīksts, bez kaļķa,  dzelzs un sāļiem. Ja pie māju un visu citu ēku jumtiem ierīkotajām notekcaurulēm pieliek ūdens savākšanas traukus, var savākt pat visu laistīšanai vajadzīgo ūdeni. Vislabāk traukus ar ūdeni ir novietot siltumnīcā, jo no tā ir divi labumi. Būs sasilis ūdens laistīšanai, un uzsilušais ūdens sildīs gaisu tumšajā laikā. Laistot ar aukstu ūdeni no krāna, augiem rodas šoks un aizkavējas augšana. Izmantojot upes un dīķa ūdeni, vajadzētu vispirms veikt ūdens analīzes, jo iespējams no laukiem ieskalojušās augu aizsardzības līdzekļu vai minerālmēslu atliekas.

Labi paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks. Tā ir arī augiem. Trūdvielām bagāta augsnē labas gaismas apstākļos, pareizas ventilēšanas un laistīšanas var iegūt labu ražu. Lai šīs trūdvielas nodrošinātu, siltumnīcā jāļauj darboties labajiem organismiem. Augsnes atveseļošanai rudenī iesēto zaļmēslojumu nevajag ierakt, bet pievelt ar rievotu veltni, kas salauž stiebrus, bet neskar saknes. Zaļmēslojuma augu saknes uzrušinās augsni, un labās baktērijas padarīs pārējo. Svarīgi arī siltumnīcās augsni mulčēt. Mulča saglabās mitrumu un laistot nesablīvēsies augsne. Līdz ar to augiem būs vieglāk uzņemt barības vielas.

Speciālists piekodināja par siltumnīcu parūpēties arī sezonas beigās: dezinficēt segumu un konstrukcijas, inventāru un darbarīkus. Augu atliekas jāizvāc un jāsadedzina.

Semināra noslēgumā klausītājiem radās jautājumi par daudzajām jaunajām idejām siltumnīcu ventilēšanas ierīkošanā. Vairāki saimnieki vēlējās uzdot personiskus jautājumus lektoram.     

Ilze Tomanoviča,

Brocēnu novada lauku attīstības konsultante

Pievienot komentāru