Pārsteidz Ukrainas lauksaimnieku sīkstums un patriotisms

GalerijaPrint

LLKC Jelgavas un Dobeles konsultāciju  biroji  organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Ukrainu un Poliju, kura laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar  netradicionālajām  lauksaimniecības nozarēm,  lauku saimniecību  piedāvājumu  lauku tūrismā, kā arī mājražošanas pieredzi. Viena no apmeklētajām saimniecībām “Dary Natury”  atrodas Polijā, pārējās ir saimniecības un uzņēmumi Ukrainā.

Ārstnieciskā bišu drava “Плай долголетия”

Ārstnieciskā bišu drava atrodas  Lastovkas ciemā. Bišu uzņēmumā mums pastāstīja par  bišu un bišu produktu ārstnieciskajām īpašībām un to, kāda ir atšķirība starp medu un cukuru, un kā atšķiras to iedarbība  uz cilvēka organismu, ar zinātnisko literatūru pierādot, ka medus ir veselīgāks un cilvēka organismam  noderīgāks. Tikām iepazīstināti arī ar ārstniecisko līdzekli, ko pagatavo, izmantojot vaska kodes produktus. Produkts darbojas kā asinsvadu attīrītājs, palīdz atveseļot elpošanas ceļus, spēj  iznīcināt  tuberkulozes ierosinātāju. Saimnieks stāstīja, ka 200 m rādiusā ap bišu stropu veidojas bioenerģētiskais lauks un cilvēka organisms ir kā akumulators, kas uzņem un uzkrāj  šo bišu  enerģiju.  Līdz ar to, izmantojot bišu produktus un  bišu bioenerģētiku, izdodas uzlabot veselību.  Saimniecībā ir izveidotas atpūtas istabas ar “Bišu gultām”, kur interesentiem ir iespēja izmantot bišu sanēšanas enerģētisko iedarbību.

Foreļu audzētava “Форельник”

 Foreļu zivsaimniecība  “Форельник” Opakas ciemā  savā uzņēmējdarbībā izmanto pieejamos unikālos resursus, šajā gadījumā kalnu upi, jo foreļu audzēšanā nepieciešams vēss (+18°C)  un tīrs ūdens. Atpūtas bāzei kā  tūrisma objektam bija iespēja attīstīties, jo ir pieejami minerālūdens avoti, paugurains apvidus, ūdens, svaigs gaiss un ekoloģiski produkti. Apmeklētājiem ir iespēja pašiem noķert savu foreli, kas līdz saimniecības apmeklējuma beigām tiek pagatavota un pasniegta viesiem cienastā. Šajā saimniecībā tiek uzaicināta vietējā muzikālā folkgrupa, lai radītu iespaidu par ukraiņu tautas dzīvesprieku  un nacionālajām vērtībām.  Pēc tūristu vēlmēm tiek piedāvāta mūsdienu, klasiskā vai tautas mūzika.

Aitu ferma “Меринос-Запад”

Aitu saimniecībā Počajevici ciemā tiek audzētas Austrijas izcelsmes  Merino šķirnes  aitas. Saimniecība ir lielākā Merino šķirnes aitu saimniecība Ukrainā. Agrāk šajā vietā atradās kolhoza govju fermas,  kuras šobrīd  ir renovētas. Šajā saimniecības daļā dzīvo 1500 aitas, bet ir vēl divas fermas 20 km attālumā, kur katrā mīt 750 aitiņas. Saimniecībā strādā 4 traktoristi, 4 kopēji un 1 veterinārārsts. Ja ir kādi svarīgi veterinārie darbi, tad ir pieejama veterinārā stacija, no kurienes speciālisti ierodas fermā. Aitu ganāmpulki tiek dalīti pēc specifikas. Piemēram, ir aitu “bērnudārzs”, kur aitas ar jēriem dzīvo līdz jēru 3 mēnešu sasniegšanai, pēc tam jēri tiek nošķirti. Pirmajās dzīves dienās  jēriem tiek kupētas astes. Krišanas  skaitlis jaundzimušajiem jēriem  ir 5-7%.  Paši mazākie ir 1,5- 2 kg smagi.  

Aitas tiek turētas dziļajās kūtīs, tiek nodrošināta automātiskā  dzirdināšana. Kūtis netiek apsildītas, dažreiz ziemās, kad ir -25°C, dzirdnes mēdz aizsalt. Barojošām mātēm barības devā ietilpst 1 kg graudu dienā (kukurūza, auzas, mieži). Uz lauka barībā ir tikai zāle. Aitas tiek turētas aplokos ar elektriskajiem ganiem. Aitas tiek cirptas 1x gadā, martā. Gadā saražo 4 tonnas vilnas (2 kg vilnas no aitas, 3 kg no aitu puiša), kas tiek pārdota Ukrainā un pārstrādāta segās, pledos, cimdos un  suvenīros. 8-12 mēnešu vecumā aitas kauj.  Aitu puiši var sasniegt 90 kg dzīvsvarā.

Interesanti, ka  vasaras mēnešos saimniecība piedāvā  nometnes skolēniem. Saimniecības vadītājs no 2010. - 2015. gadam bijis pagasta pārvaldes vadītājs un pastāstīja, ka Ukrainā zemi nedrīkst pārdot, bet tikai iznomāt. 70% no zemes īpašniekiem reāli pat nezina, kur viņu īpašums atrodas. Katrā ciemā ir atšķirīgs zemes nodoklis. Zemes platība katrai saimniecībai ir 1-5 ha, tas atkarīgs no kolhozā esošo cilvēku skaita un kopējās zemes platības, kas tika sadalīta  pajās. Paju zemi var mantot.   Saimniecībā zemi īrē par 2000 grivnām ha. Kopā saimniecībā tiek īrēti 300 ha zemes.

Siltumnīcu saimniecība “Тандем”

Siltumnīcu saimniecība  atrodas  Dragobičas ciemā. Agrāk šeit bija kolhoza siltumnīcas, tagad tās pieder trim brāļiem.  Zem seguma 1 hektārā  tiek audzētas 25  rožu šķirnes, kas aug minerālvatē un tiek laistītas ar pilienveida sistēmām. Dienā tiek patērētas 400 tonnas ūdens.  Katram augam ir  paredzēts 1 litrs  minerālvates. Minerālvielu daudzums tiek regulēts ar datorsistēmu palīdzību.  Rozes tiek audzētas 3-5 gadus nepārtraukti visu gadu, tumšajos mēnešos izmantojot mākslīgo apgaismojumu. Agrāk saimniecībā audzēja arī gerberas un tulpes, pašlaik gan tikai rozes, jo tām ir stabilāks pieprasījums. Dienā tiek realizētas 70 000-80 000 rožu.  Saimniecībā strādā 270 cilvēki. 

Piensaimniecības “Mukko”

Saimniecība “МУККО” Ugerskas ciemā zemi iegādājās 2014. gadā. Tas  ir ģimenes uzņēmums, kas apstrādā 1000 ha zemes un nodarbojas ar 600  kazu un  govju audzēšanu. Saimniecības attīstībā tika izmantota Holandes konsultantu palīdzība. Fermas komplekss  paredzēts 2000 kazām. Ziemā ferma netiek apkurināta, bet apsilda tikai to daļu, kur atrodas jaundzimušie kazlēni. Kazlēni tiek atšķirti 2. dienā un baroti ar sauso pienu. Kazas netiek laistas ganībās, tiek grupētas atkarībā no izslaukuma. Līdz ar to katrai grupai tiek izstrādāta atsevišķa ēdienkarte, lai tiktu saražots piens, kāds nepieciešams pārstrādes produktam. Pirms siera gatavošanas pienam tiek veiktas atkārtotas analīzes. Barība atšķiras no kazas fizioloģiskā stāvokļa. 1 āzis strādā kā vīrs 25 kazām.  Slaukšanas zālē katrai kazai ir sava vieta, slaukšana notiek  divas reizes dienā.  Katrai kazai ausī ir čips, no kura slaukšanas laikā tiek nolasīts izslaukums. Gadā no kazas var iegūt  900-1000 kg piena.  

Pārstrādātajai produkcijai tiek veikta FSSP sertifikācija. Sieri pašlaik tiek realizēti tikai Ukrainā, bet tiek veiktas pārrunas arī ar Azerbaidžānu.   Lielāks pieprasījums ir svaigajam sieram. Pagatavošanā izmanto ieraugu no Holandes. Nogatavinātiem sieriem iesaiņošanai izmanto lateksu. Siers “ Gauda” nogatavojas no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem. Standarta laiks siera nogatavināšanai  ir 3-5 mēneši (tad siers ir mīkstāks). 3 gados siers jau ir ciets. 

“Skhidnytsia” medicīniskā sanatorija

“Skhidnytsia” – Ļvovas reģiona kūrorta pērle jeb  “Ukrainas Šveice” ir medicīniskais kūrorts kopš 1986. gada, bet ūdeņu ārstnieciskās īpašības šeit  cilvēki atklāja jau 12. gadsimtā. “Skhidnytsia”  robežojas ar “Skole Beskydy” (35,684 ha.) Nacionālo dabas parku.  “Skhidnytsia” ir Ukrainas rekreācijas, estētiskā, zinātniskā un ekoloģiskā vērtība, šī  reģiona  augstākās kalnu virsotnes  ir Lokot (998 m) un  Tsyuhiv  (939 m). Caur kūrortu  tek  kalnu upe – Skidņičanka.

“Sidus” ir ārstnieciskais pansionāts, kurā atkarībā no cilvēka diagnozes aptuvenais nepieciešamais uzturēšanās laiks ir 15-20 dienas. Te pieejami  vairāku veidu ārstnieciskie  ūdeņi:

  • “Naftusi ” – minerālūdens (38 avoti, 17 urbumi), darbojas pret iekaisumiem, izvada no organisma šlakas un sāļus. 
  • Ar dzelzs saturu – iesaka Černobiļā cietušajiem pacientiem.
  • Ar jodu un bromu.
  • Hidrokarbonātu ūdeņi.
  • Ar sāli – sirds, asinsvadu un aknu slimībām.

Sanatorijas apkaimes vietējie iedzīvotāji vāc ogas un  sēnes, tirgo tās tūristiem un sanatorijas iemītniekiem,  kā arī piedāvā  lauku tūrismu.

Gliemežu audzētava “Западная улитка”

Pašlaik Ukrainā nav pārāk daudz gliemežu fermu, bet, to skaitam  palielinoties,  tiek plānots gliemežu eksports uz Beģiju un Spāniju.  Gliemežu saimniecības ganāmpulkā ir 120 000 gliemežu ciltsmātes, kuras nodrošina pēctecību jaunajai paaudzei. Mazo gliemežu dzīve sākas dzemdību namā, kur ir īpaša temperatūra, mitrums un  jaundzimušo  piebarošana. Gliemeži ir aktīvāki naktīs, kad gaisa temperatūra ir 20-23°C un paaugstināts mitrums, tad arī rodas mazie gliemezīši.

Pēc tam gliemeži iet uz  “bērnudārzu”,   kas ir noēnota siltumnīca. Gliemežu izcelsme ir Ziemeļāfrika, tāpēc ir nepieciešams siltums.  Pēc “bērnudārza” gliemeži dodas 1,5 ha ganībās. Katru gadu rudenī tiek vākta gliemežu raža, kas ir aptuveni 35 t  no 1,5 ha.

Ziemā  6-8 mēnešus gliemeži tiek turēti 3-5°C, tiek regulēts mitrums un temperatūra. Gliemeži tiek baroti ar speciālo barību, ko  pēc receptēm pagatavo lielie barības ražotāji  (barībā  ir mieži, kvieši, minerālbarība).  Sabalansēta minerālbarība ir ļoti svarīga, lai gliemeža māja attīstītos samērīgi gliemeža ķermenim.  Gliemeži tiek baroti arī ar rapsi un Ķīnas kāpostu zaļbarību.

Saimniecība ir aktīvi pievērsusies lauku tūrismam, jo gandrīz katru dienu ierodas 100-150 cilvēku tūristu grupas. Tūristi tiek cienāti ar gliemežu delikatesēm: gliemeži čaulās ar tomātiem un permezāna sieru; pēc franču receptes (citrona sula un sviests); Burgundijas (zaļais sviests).

Lai palielinātu  tūrisma piedāvājumu un saimniecības darbības dažādošanu, plānots attīstīt arī čūsku audzēšanu. Pašlaik tiek audzēti zalkši, bet paredzēts audzēt Kazahstānas, Uzbekistānas indīgās čūskas gaļas un indes ieguvei (farmācijai). Čūskas tiek barotas ar mazajām zivtiņām, pienu un olām.  Pašlaik saimnieki aktīvi nodarbojas ar dokumentācijas saskaņošanu  institūcijās, jo nav noteikumu čūsku gaļas audzēšanai un labturībai.

Ļvovas brīvdabas muzejs “Ševčenkovskij gaj”

Brīvdabas muzejs aizņem 40 ha, un tajā ir 130 ēkas, 6 baznīcas. Muzeja teritorija ir sadalīta pa reģioniem. Brīvdabas muzeja teritorijā, pateicoties  Ukrainas–Šveices kopprojektam,  savu apmešanās vietu ir atradusi  arī vietējo mājražotāju biedrība ar 31 biedru.  Muzeja teritorijā ir arī mājražotāju veikaliņš. Mazajiem ražotājiem ir grūtības ar savas produkcijas realizāciju, tāpēc nepieciešama apvienošanās jeb kooperācija. Pateicoties projektam, brīvdabas muzeja apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar katra reģiona raksturīgākajiem pārtikas produktiem.  Saimniecības sadalījušas  savas ražošanas nozares:

  • Bērzu sula,
  • Speķis (dzīvnieks tiek barots ar tradicionālo barību – graudaugiem, kartupeļiem u.t.t., lai saglabātu specifisko garšu, kuru nevar iegūt, izbarojot kombinēto spēkbarību;
  • Mājas vīns, kas gatavots no baltajām vīnogām un medus;
  • Cūkgaļa no Mangalicas šķirnes cūkām;
  • Kazas desa;
  • Liellopu gaļa (kalnos liellopa gaļa ir retums, jo pa kalniem vieglāk skraidīt aitām un kazām);
  • Auksti spiesta eļļa no saulespuķēm;
  • Siers. Gan svaigais, gan nogatavinātais.  Piens tiek iegūts no 180 nelielām piemājas saimniecībām. Siera gatavošanai tiek izmantots tikai rīta piens, ne vecāks par 2 dienām.  Govīm baro tikai sienu un zāli, bet ne skābbarību, jo tas maina piena garšu;
  • Kūpināts siers. Franču siers. Karpatu brinzas siers.  Siers tiek iegūts no mazām saimniecībām, kurās audzē 7-100 aitas.
  • Čača.

Augļu un dārzeņu vairumtirdzniecības tirgus “Shuvar”

Ļvovas apgabalā  realizē:  21% gaļas; 25% zivju; 48% dārzeņu; 65% augļu. Tirgus „Shuvar” ir pirmais un lielākais Rietumukrainas lauksaimniecības produktu vairumtirdzniecības tirgus. Tas ir Ukrainas uzņēmums, kura mērķis ir radīt mūsdienīgu svaigu lauksaimniecības produktu tirgu. Tirgus moto: palīdzēt  Ukrainas ražotājiem kļūt bagātiem un patērētājiem iegūt drošus un pieņemamus augstas kvalitātes produktus.

Raksturojums: 

  • strādā 24 stundas diennaktī. (nestrādā tikai 3 dienas gadā),
  • 28 gadi tirgū,
  • 20 ha platība,
  • realizē 640 000 tonnas produktu gadā,
  • 480 pastāvīgie nomnieki,
  • 600 tirdzniecības vietas transportlīdzekļiem,
  • 30 000 produktu vienības,
  • 1,5 miljoni automašīnu iebrauc gadā (tirgo  arī no transportlīdzekļiem),
  • 5 000 darbavietas.

Vairumtirdzniecības tirgus “Shuvar” piedāvā lojalitātes programmu „Ukrainas ražotājs”, kurā ir  priekšrocības:

  • Atlaide tirdzniecībai tirgū.  Informācijas atbalsts (cenas, tendences, plāni). Kā veidojas atlaide:  1-9 ieejas gada laikā – 10%,    10-20 ieejas – 20%,  vairāk nekā 20 ieejas – 25%.
    • Sadarbības līgumi ar tirgu „Šuvars” (saimniecībām, ražotāju apvienībām, ciematu un pilsētu padomēm).
    • Īpaša ieejas maksu, ja ir izziņa no vietējās padomes.
    • Ražotāja karte. Tirgoties var tikai ar karti.

Ir  izveidots interneta veikals, kur  „ Shuvar ” piedāvā svaigus un mājās gatavotus augstas kvalitātes produktus klientiem, kuri vēlas ietaupīt laiku. Viss tiek nopirkts un iepakots “Shuvar”. Pasūtījumi tiek piegādāti, kad klientam ir ērti.

Klientiem tiek piedāvāts :

  • lojalitātes programma #ZakupyNaShuvari (#ShoppingAtShuvar),
  • vairāk nekā 500 zivju un jūras veltes,
  • eksotiski augļi un dārzeņi,
  • gaļa un gaļas produktu no Ukrainas ražotājiem,
  • kalibrēti/attīrīti/iepakoti produkti,
  • informācijas atbalsts,
  • dažādu pasākumu un projektu organizēšana.

Lauku saimniecība “Zialowy Zakatek”

Miroslava Angielčika uzņēmums nodarbojas ar dažādu ārstniecības un garšaugu audzēšanu un produktu ražošanu – tējas, eļļas, maisījumi u. c.  (“Dary Natura”).

Produkciju eksportē uz ASV. Pieprasījums strauji aug. Saimniecība pārdod jau gatavo produkciju, bet ārzemēs grib pusfabrikātus. Piedalās daudzās izstādēs ārzemēs. Rietumeiropā grūti pārliecināt pircējus, ka šī produkcija ir laba.

Saimniecībā audzē Zubrovka zāli. Dabīgi tā aug mežā, bet saimniecībā izveidoti stādījumu lauki. Polijā gadā nepieciešamas 8 t sausa produkta. Pirmajā gadā ražai vajadzētu būt 2 tonnas. Stādījums jāmaina ik pēc 4 gadiem. Zāli audzē no stādiem. No 1 ha var iegūt 1 tonnu. Arī saimnieka doktora darbs tika izstrādāts par Zubrovku.  Lai samazinātu saules ietekmi, notiek ēnošana ar speciālu tīklu, kas maksā 12 000 eiro. Šāda veida audzēšanu grib izmantot vēl citām meža kultūrām.  Ar katru gadu savvaļas ārstniecības augi mežā samazinās, tāpēc tiek meklētas iespējas tos kultivēt. Pašlaik liels pieprasījums ir pēc nātrēm – tām ir vislielākā peļņa. Polijā ir 2 saimniecības, kas audzē bioloģisko rapsi.

Daļa no ārstniecības augu stādiem  tiek pavairoti šajā saimniecībā, tad nodoti zemniekiem audzēšanai. Ar katru gadu palielinās pieprasījums pēc ekoloģiskajām precēm, tāpēc tiek organizēta ekoloģisko saimniecību attīstība ārstniecības augu ražošanā. Tiek veicināta kopdarbība.

Augsne ārstniecības augiem tiek veidota, lai būtu līdzīga augnei mežā. No nātrēm, vircas, pelniem  tiek veidots šķīdums, ar to ielabo augsni. Sala jutīgākie augi ziemā tiek piesegti ar salmiem, tad pavasarī ar grābekļiem tos novāc. Tā izzūdošajiem augiem tiek doti vislabākie apstākļi augšanai, iespēja novākt optimālajā laikā. Ja augi aug savvaļā, ir grūti atrast un novākt pareizajā laikā vienveidīgu produkciju.

Saimniecībā spiež eļļu, sulas. Plāno sulas spiest arī no dārzeņiem –

pētersīļiem, selerijām. Sula tiek spiesta arī no nātrēm. Plānota arī bērnu pārtikas ražošana, ir parezēts uzcelt jaunu ražotni, dotācijas ir 50%.  Kopējās izmaksas 1 200 000 eiro. Paredzētas dārgas iekārtas, kas saglabā visus vitamīnus.

Realizācija ar katru gadu pieaug par 40%. Iepakošana ir roku darbs un notiek 24 stundas diennaktī.  Darba alga darbiniekiem – atkarībā no padarītā un novērtējot  kvalitāti, 800-1000 eiro. Lai ātrums neietekmētu kvalitāti, uz katra fasējuma ir darbinieka identifikācijas kods. Vasarā, kad mazāk darba iepakošanā, darbinieki strādā dārzā. 

Pašlaik uzņēmumā trūkst ražošanas vietu, jo nebija paredzēts attīstīt  šādu ražošanas virzienu.  Nopirktas 3 bijušās skolas, kur izveidotas noliktavas. Pavisam noliktavās ir 300 000 tonnu augu un gadā pārstrādā 100 000 t  augu.

Saimnieks Miroslavs  uzver, ka darbs ir arī viņa hobijs. Viņā atpūšoties  izstādēs 2-3 reizes gadā, kur piedalās ar sava uzņēmuma stendu. Produkcijas realizācijā sadarbojas ar savu brāli, kuram ir loģistikas uzņēmums un transporta firma. Realizācija notiek arī internetveikalā. Turklāt ir 3 uzņēmumi, kuri ir kā starpnieki produkcijas realizācijā. PVN Polijā nepārstrādātai zemnieku produkcijai ir 8%. Citiem produktiem ir dažādi, piemēram, sinepēm, mārrutkiem – arī 8%, citai produkcijai – 23%. Daudzi uzņēmumi strādā Čehijā, kur labāki noteikumi uzņēmējarbībai.

Saimniecībai ir botāniskais dārzs. Tas nenes peļņu, bet ir kā pievienotā vērtība saimniecībai, jo sezonas laikā šo vietu dienā dažbrīd apmeklē 1000  cilvēki. Šis dārzs un darbu kopums rada uzticību ārstniecisko augu saimniecībai. Saimniecība organizē daudz sabiedrisko pasākumu, izglītojošas nodarbības gan pieaugušajiem, gan skolniekiem. Visa darbība saplūst ar vidi, kas rada labu noskaņojumu apmeklētājiem.

Secinājumi par pieredzes apmaiņas laikā redzēto:

  • “Skhidnytsia” ir viena no piejamākajām sanatorijām, kurā iespējams atgūt veselību,  pateicoties ārstnieciskajiem minerālūdeņiem.  Ukraiņi, neskatoties uz saviem ierobožajiem resursiem, atšķirībā no citām republikām ir spējuši saglabāt gadsimtu ilgas tradīcijas ārstniecībā ar minerēlūdeņiem. Vietējie iedzīvotāji, pateicoties sanatorijas pastāvēšanai, atraduši iespēju uzturēt savas ģimenes ar lauku un meža tirdzniecību un lauku tūrisma piedāvājumu.
  • Bišu saimniecībā guvām ieskatu un pārliecību par bišu produktu vērtību cilvēka veselības uzlabošanā. Saimniecība kā papildu pievienoto vērtību tūrismā izmanto  tautas tērpus un tautas dziesmas.
  • Foreļu audzētavā kā tūrisma pakalpojums tiek piedāvāta foreles ķeršana, kas vēlāk tiek viesim pagatavota. Laika īsināšanai vietējā nacionālā muzikālā grupa piedāvā iepazīties ar Ukrainas mūsdienu, klasisko vai tautas mūziku.
  • Merino aitu saimniecībā iepazināmies ar aitu audzēšanas specifiku. Paralēli aitu audzēšanai saimniecībā vasarās nodarbojas arī ar skolēnu nometņu organizēšanu.
  • Rožu audzēšanas saiamniecībā  rozes pagaidām vēl ir izdevīgi audzēt, jo ir salīdzinoši zemes energoizmaksas, kas ar katru gadu strauji kāpj, kas varētu ietekmēt saimniecības pastāvēšanu.
  • Saimniecība “Mukko” savā uzņēmējdarbībā izmanto produkcijas pilno ciklu – piena ieguvi no govīm un kazām līdz pat produkcijas realizācijai un tūrisma piesaistei.
  • Brīvdabas muzejs, pateicoties sadarbībai ar Šveici, atradis savu nišas produktu – muzeja teritorijā iespējams iepazīties ar katra “Novada garšu” – tas būtu labs ierosinājums  arī Latvijas Brīvdabas muzejam.
  • Gliemežu audzētavā tiek domāts par tūristu piesaisti – gan interesanta ekskursija, gan degustācijas, gan plānota čūsku audzētava.
  • Tirgus „Shuvar”:
  • Laba atlaižu sistēma tirgotājiem,
  • Pārskatāma un efektīva mājaslapa,
  • Pieejama tirgus administrācija,
  • Aktuāla informācija sociālajos tīklos, tajā skaitā par cenām, lai  saimniekam iespējams pieņemt pareizo lēmumu par dalību tirgū konkrētajā dienā,
  • Tirgus nozaru un  Tirgotāju izvietojuma plāns (Latvijā diezgan liels noslēpums),
  • Tirgum ir savs internetveikals,
  • Piedalās dažādos projektos, tajā skaitā arī ilgmūžīgajos un uz attīstību vērstos,
  • Latvijas tirgus uzņēmējiem noteikti būtu vērts mācīties no Ukrainas kolēģiem  tirgus vadību.
  • Pārsteidza fakts, ka ar 16- 20% bankas procentiem iespējama saimniecības attīstība.
  • Saimnieciskās darbības dažādošanai tiek domāts gan par pārstrādi, gan lauku tūrismu.
  • Pārsteidza Ukrainas lauksaimnieku sīkstums un patriotisms.
  • Tika gūti jauni kontakti turpmākai sadarbībai un pieredzes apmaiņai.

Dace Drošprāte,

LLKC Jelgavas konsultāciju birojs

Foto galerija: 

Pievienot komentāru