Baltijas lauksaimnieki 20. februārī pulcējās Briselē, lai Eiropas Padomes sanāksmes dalībniekiem atgādinātu par nevienlīdzīgiem maksājumiem Eiropas dalībvalstu lauksaimniekiem.
Eiropas Savienības valstu vadītāji 20. februārī ieradās uz ārkārtas Eiropas Padomes sēdi, lai vienotos par ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gada plānošanas periodam.
Pašlaik esošie tiešie maksājumi nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem. Liela daļa ES dalībvalstu lauksaimnieku saņem 100–209% maksājumus no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Latvija saņem tikai 66% maksājumu no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Ja salīdzinām ražošanas izmaksas vidēji Eiropas Savienībā un Latvijā, tad tās ir tādā pašā līmenī vai arī augstākas. Piemēram, degvielas cenas ir par ~5% augstākas, mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu cenas ir par 6% augstākas. Vienīgi atalgojums ir zemāks Latvijā nekā ES.
Lauksaimnieki protesta akcijā ar plakātiem prasīja godīgus tiešmaksājumus, kā arī iebilda par Eiropas Komisijas piedāvājumu visām dalībvalstīm par 15% samazināt lauku attīstības finansējumu. Latvijas lauksaimnieki nepiekrīt, jo iepriekšējā periodā Latvija bija viena no dalībvalstīm, kurai jau tika samazināts finansējums lauku attīstībai. Tas nav godīgi – vienai valstij divreiz pēc kārtas samazināt finansējumu lauku attīstībai.
Lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības sektora konkurētspēju, nākamajā ES kopējā plānošanas periodā ir nepieciešama tiešmaksājumu izlīdzināšana dalībvalstu starpā un ES valstu lauksaimniekiem jāstrādā vienlīdzīgas konkurences apstākļos. Tādus nodrošinot, lauksaimniekiem būs vieglāk īstenot arī vides prasības.
Protesta laikā Baltijas lauksaimniekus apmeklēja arī visu trīs Baltijas valstu vadītāji. Viņiem tika dāvināts īpašais Baltijas ābolu sulas samita enerģijas dzēriens. Tas ražots nevienlīdzīgos apstākļos. Dzēriens bija nepilna pudele un simbolizēja, ka Baltijas lauksaimnieki saņem mazākus maksājumus par ES dalībvalstu vidējo līmeni.
Jāpiemin, ka decembrī Baltijas lauksaimnieki saviem valstu vadītājiem uz Eiropas Padomes sanāksmi deva līdz ¾ daļas maizes kukuli, kas simbolizēja, ka Baltijas valstu lauksaimnieki saņem ¾ no Eiropas dalībvalstu tiešmaksājumu vidējā līmeņa.
Protesta akcijas dalībnieki no Latvijas pārstāvēja dažādas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas: Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Zemnieku Saeimu, Lauksaimniecības Statūtsabiedrības asociāciju, Latvijas Zemnieku federāciju, Lauksaimnieku apvienību, Latvijas Cūku audzētāju asociāciju, Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienību, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju, kā arī piedalījās LLKC pārstāvji.
Pēc Baltijas lauksaimnieku protesta Beļģijas lauksaimnieki ar traktortehniku piebrauca pie Eiropas Padomes ēkas un protestēja pret Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma samazināšanu.
Ilva Bērziņa,
Valsts Lauku tīkla Sekretariāta lauksaimniecības un
lauku attīstības lietu biroja vadītājas pienākumu izpildītāja
Pievienot komentāru