Ražošanas izmaksas, kas rodas, ievērojot ES likumdošanu vides, dzīvnieku labturības un pārtikas drošības jomā, vislielākās ir lopkopības sektorā, tas secināts COPA–COGECA un EK darba grupā „Tiešmaksājumi un zaļināšana”, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās biedrības „Zemnieku saeima” pārstāve Maira Dzelzkalēja.
Darba grupā izskatīts EK pētījums, kas parāda ES lauksaimniecības sektoru konkurētspēju (vai nespēju konkurēt) globālajos tirgos.
Salīdzinātas sekojošas valstis un sektori:
1) Piena lopkopībā salīdzinātas izmaksas Somijā, Vācijā, Īrijā, Polijā, Nīderlandē, Argentīnā un Jaunzēlandē. Izmaksu sadārdzinājums, ieviešot visas likumdošanas prasības, ES ir vidēji 1–1,5%, izņemot Nīderlandi, kur tās veido 3%, un Poliju, kur izmaksas ir zem 1%. Ārpus ES izmaksas, kas saistītas ar likumdošanas ievērošanu, ir starp 0,5% un 1%. Ražošanas izmaksas uz 100 kg piena ir 26 eiro Īrijā un 70 eiro Somijā. Jaunzēlandē – 20 līdz 23 eiro uz 100 kg.
2) Liellopu sektorā salīdzinātas izmaksas Francijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Argentīnā un Brazīlijā. Likumdošanas radītais ražošanas sadārdzinājums ir vidēji 0,5–3%. Itālijā tās ir vislielākās, Francijā un Apvienotajā Karalistē – zem 1,2%. Ražošanas izmaksu atšķirības starp ES un trešajām valstīm ir ļoti lielas – 600 eiro uz 100 kg Apvienotajā Karalistē un 200 eiro uz 100 kg trešajās valstīs.
3) Cūkkgaļas sektorā salīdzinātas izmaksas Dānijā, Vācijā, Polijā, Nīderlandē, Brazīlijā un ASV. Dānijā un Nīderlandē ES likumdošanas ieviešanas izmaksas ir 3–4%, Polijā 8% un Vācijā 9%. Brazīlijas fermās – 3%. Ražošanas izmaksas ES ir 130–140 eiro/100 kg, Brazīlijā un ASV ražošanas izmaksas 100–120 eiro/100 kg.
4) Broileru gaļas sektorā salīdzinātas izmaksas Francijā, Vācijā, Itālijā, Brazīlijā un Taizemē. ES likumdošanas radītās izmaksas ir no 1,4% Vācijā līdz 5,5% Itālijā. Ārpus ES – ap 3%. Ražošanas izmaksas Francijā ir ap 84 eiro/100 kg, 98 eiro/100 kg Itālijā. Brazīlijā – tikai 60 eiro/100 kg
5) Kviešu audzēšanā salīdzinātas izmaksas Dānijā, Vācijā, Ungārijā, Apvienotajā Karalistē, Kanādā un Ukrainā. Ražošanas izmaksas ES variē starp 150 un 200 eiro uz tonnu. Prasību ieviešana izmaksās 2–3,4%, ārpus ES ap 1%.
6) Ābolu audzēšanā salīdzinātas likumdošanas radītās izmaksas Vācijā, Itālijā, Čīlē un Dienvidāfrikā. Sadārdzinājums ES ir vidēji 2–3%. Ražošanas izmaksas ES ir starp 380 un 520 eiro/t, Čīlē un Dienvidāfrikā – 130–220 eiro/t.
Pētījumā secināts, ka ES likumdošanas radītās izmaksas ES valstīs ir atšķirīgas, jo atšķirīgas ir ieviešanas procedūras, taču ir skaidrs, ka tās būtiski ietekmē gala produkcijas pašizmaksu. Politiskie lēmumi visvairāk ietekmē cūkkopību un broileru saimniecības. Izmaksas, kas saistītas ar likumdošanas ieviešanu, ir 5–10%. Piena lopkopībā un liellopu sektorā sadārdzinājums ir 2–3%, augkopībā – 1–3,5%. Pētījumā nav analizēts, kāds sabiedrībai kopumā ir ieguvums no ES vides, dzīvnieku labturības un pārtikas drošības likumdošanas ieviešanas. Kopā tās radītās izmaksas nav ļoti augstas, vidēji sadārdzinājums ir ap 10%. Lielāka ietekme uz konkurētspēju ir produktivitātei un ieguldījumu izmaksām! Lopkopībā izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieku labturību, pārtikas drošību un dzīvnieku veselību, ir lielākas kā augkopībā. Vides likumdošana un dzīvnieku labturības prasības ietekmē galvenokārt kapitāla izmaksas, jo parasti ir saistītas ar izmaiņām ražošanas sistēmā. Pārtikas drošība un dzīvnieku veselība galvenokārt ietekmē saimniecību struktūru un darbaspēka izmaksas.
Pēc COPA–COGECA ekspertu atskaitēm sagatavoja Iveta Tomsone
Pievienot komentāru