No Krievijas embargo visvairāk cieš triju Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieki, tādēļ, iespējams, līdz gada beigām tiks atrasts veids, kā sniegt palīdzību, tā pašās septembra beigās pēc ES lauksaimniecības ministru neformālās sanāksmes, kas notika Itālijas pilsētā Milānā, solīja nu jau aizejošais ES lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs.
Vai nu tādēļ, ka pirms amata atstāšanas 31. oktobrī komisārs atļaujas solīt vairāk, nekā pienāktos, vai arī tādēļ, ka patiešām uzskata, ka situācija ir ārkārtēja, Baltijas valstu lauksaimniekiem dots signāls, ka Eiropas Komisija ir gatava ķerties pie palīdzības pasākumiem. Turklāt komisārs Čološs netieši atzīst, ka līdzšinējā atbalsta shēma – atbalsts piena produktu privātajai uzglabāšanai periodā no trīs līdz septiņiem mēnešiem – nav labākais risinājums. Kā zināms, šim atbalstam pieteikušies, piemēram, Itālijas siera ražotāji, kuri uz Krieviju eksportēja ļoti maz. Šī iemesla dēļ atbalsts privātajai uzglabāšanai ir atcelts. Bet kāda konkrēti varetu būt Eiropas palīdzība Baltijas piensaimniekiem, pagaidām oficiāli netiek atklāts. Komisārs sola, ka tas tikšot diskutēts starp ES lauksaimniecības ministriem oktobrī un novembrī. Līdz decembrim būtu jāpieņem lēmums. Bet tas jau būs jaunā lauksaimniecības komisāra, īra Fila Hogana pārziņā, kurš pašā oktobra sākumā veiksmīgi izturēja jautājumu un atbilžu krusu Eiropas Parlamentā.
Kuluārsarunās ar Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta cilvēkiem gan top skaidrs, ka plašas iespējas piešķirt finansiālu atbalstu tieši lauksaimniekiem nepastāv. Pirmkārt jau tādēļ, ka KLP budžets ir ierobežots un tajā ir mazāk naudas nekā līdz šim. Vienīgais variants – krīzes fonds, ko veido 1% iekasējums no ES lauksaimniekiem izmaksājamās tiešo maksājumu summas. Neapšaubāmi, sagaidāmas plašas un ļoti smagas diskusijas, kurās EK, Baltijas valstīm un Somijai nāksies argumentēti pierādīt, ka šo valstu zemnieki cietuši vissmagāk un atbalsta nesaņemšana draud ar nozares krahu. Turklāt nav grūti paredzēt, ka uz šādu atbalstu noteikti gribēs pretendēt arī Nīderlande, Vācija un vēl citas valstis, kas līdz šim eksportēja uz Krieviju. Pat neskatoties uz to, ka Krievijas embargo ietekme uz šo valstu piena sektoru nav tieša un tik graujoša kā Baltijas reģionā.
Katrā ziņā ir skaidrs, ka ES kompensācijas nebūs rīt uz pusdienas laiku. Tās noteikti nebūs arī parīt. Ja būs, tad ne ātrāk kā jaunajā gadā. Atliek vien cerēt, ka tās tiks lauksaimniekiem, neskatoties uz spriedumiem, ka tieši naudas pārskaitījumi nav tas labākais atbalsta veids.
Iveta Tomsone, no Milānas Itālijā
UZZIŅA
COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1958. gadā. COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.
Pievienot komentāru