ES statistikas biroja EUROSTAT provizoriskās aplēses par lauksaimniecības ieņēmumiem 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu rāda, ka pērn reālie ieņēmumi no lauksaimniecības samazinājušies par 6%, bet ieņēmumi uz vienu nozarē strādājošo – par 4,3%.
Dati liecina, ka vislielākais kritums bijis piena ražošanā, kur ieņēmumi uz vienu strādājošo vidēji ES samazinājušies par 14,9%, bet cūkkopībā piedzīvots kritums par 8,9%. Toties liellopu sektorā fiksēts ieņēmumu kāpums par 4,3%, aitu nozarē – par 3,2%, olu ražošanā – par 2,1%, bet putnkopībā – par 1,1%. Lopkopībā kritumi un kāpumi bijuši mazāk izteikti kā augkopībā, kur, piemēram, cukurbiešu audzēšanas ieņēmumi uz vienu strādājošo samazinājušies par 26%, bet kukurūzas ražošanā – par 24,5%, toties olīveļļas sektorā bijis kāpums par 13%, bet dārzeņu ražošanā – par 12%.
ES dalībvalstu apskatā statistika rāda, ka Latvija ir starp tām valstīm, kurās ieņēmumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto šogad auguši visstraujāk – par 14,3%. Tikai Horvātijā pieaugums bijis lielāks – par 21,5%. Trešajā vietā ar 12,1% ir Grieķija, seko Francija (+8,8%) un Itālija (+8,7%). Lielākie cietēji ES lauksaimniecības ieņēmumos bijuši vācieši, te šogad bijis kritums pat 37,6%, bet par piekto daļu mazāki ieņēmumi kā pērn šogad bijuši arī Polijā, Luksemburgā, Dānijā, Apvienotajā Karalistē un Rumānijā.
Varam tikai minēt, uz kā rēķina Latvijā un ES dienvidzemēs piedzīvots ES straujākais ieņēmumu pieaugums lauksaimniecībā. Sava artava noteikti nākusi no augkopības sektora, kurā šogad pieredzētas rekordražas un gluži ne tās sliktākās cenas (bet arī ne labākās). Pastāv arī iespēja, ka aizvien vairāk nozarē strādājošo savus ieņēmumus uzrāda legāli. Katrā ziņā piena nozarē, kurā kopš pērnā rudens cenas kritušās par 28%, ES statistikas aprēķini šķiet brīnumaini un neticami.
Sagatavoja Iveta Tomsone pēc DG-Agri un žurnāla “Latvijas Lopkopis” materiāliem
Pievienot komentāru