Pērn ES pasaulē lielākā eksportētāja

Eiropas Komisija, izvērtējot pērnā gada tirdzniecības rādītājus, secina, ka ES ir nostiprinājusi savu vietu pasaulē kā vadošā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētāja.

ES lauksaimniecības produktu eksporta apjoms 2015. gadā sasniedza 129 miljardus eiro ar 5,7% gada pieaugumu, nostiprinot ES kā pasaulē vadošās lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētājas vietu un radot tirdzniecībā neto pārpalikumu 16 miljardu eiro apmērā.

Aplēsts, ka ES lauksaimniecības nozares produkcijas kopapjoms 2015. gadā veidoja 410 miljardus eiro. Saskaņā ar jūlijā publicēto ziņojumu par lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecību 2015. gadā lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu rūpniecībā ir nodarbināti 7,5% no ES iedzīvotāju kopskaita un tiek radīti 3,7% no kopējās pievienotās vērtības.

Lai gan dažas dalībvalstis un nozares joprojām cieš no Krievijas embargo un zemajām cenām pasaules tirgū, kopējie ES lauksaimniecības produktu tirdzniecības rādītāji 2015. gadā bija pozitīvi.

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans: “Mūsu augstie ražošanas standarti un kvalitātes saistības pārtikas un dzērienu produktiem turpina nodrošināt pastāvīgu pieprasījumu pasaulē. Lai no šīm priekšrocībām būtu jo lielāks ieguvums, mēs esam likuši lietā ievērojamus resursus, ieskaitot budžeta palielināšanu mūsu preču noieta veicināšanai pasaulē un virkni jaunu un daudzsološu tirdzniecības iespēju. Tuvākajos mēnešos ceru sagaidīt vēl lielāku eksporta pieaugumu Eiropas lauksaimnieku un lauksaimniecības produktu un pārtikas uzņēmumu labā, un Komisija tos visādi atbalstīs. Katri 100 000 eiro, ko ES gūst no eksporta, atbalsta vidēji vienu darbvietu, tātad ES lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta rādītāji sekmē nodarbinātību un izaugsmi lauku apvidos.”

Pašlaik pieci svarīgākie ES lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta galamērķi ir ASV, Ķīna, Šveice, Krievija un Japāna. 2015. gadā tika atcelti vairāki sanitārie un fitosanitārie šķēršļi un pieauga arī eksporta iespējas, jo tika noslēgti līgumi, tostarp ar Maroku, par ES augstas kvalitātes produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Pēc tam, kad ES 2013. gadā pārņēma vadošo pozīciju no ASV, pasaules galveno lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētāju rangu tabula 2015. gadā nav mainījusies.

Lauksaimniecības produkti veido vairāk nekā 7% no visu to preču apjoma, ko eksportē no ES. Plašais ražojumu klāsts no visas vērtību ķēdes liecina par nozares daudzveidīgumu. Lopbarības un pārtikas produktu eksportā īpaša nozīme ir vīnam, labībai, gaļai, olīveļļai un piena produktiem, un vienu trešdaļu no eksporta vērtības rada dzērienu un pārtikas produktu nozare, piemēram, miltu izstrādājumi, zīdaiņu barība un citi pārstrādes produkti. Vislielākais eksporta ieguvums panākts ar produktiem, kuriem jau ir liels īpatsvars lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā, piemēram, stiprie alkoholiskie dzērieni un vīns. Kopējais eksporta vērtības palielinājums no abu šo kategoriju produktiem sasniedza 1,5 miljardus eiro. Vislielākos reģistrētos zaudējumus nesa piena pulvera eksports. Piena produkti un augļi un dārzeņi bija nozares, kuras Krievijas noteiktais embargo skāra vissmagāk. Piena produktu eksporta vērtības samazinājumu radīja arī cenu pazeminājums. Savukārt ES importā vairāk dominē lauksaimniecības produkti un lopbarība, kas veido apmēram 80% no visa importa apjoma. Turklāt sakarā ar lielāku eksporta izaugsmi ES no 2010. gada kļuva par neto eksportētāju.

Iveta Tomsone,

LLKC Apgāda vadītāja

COPA/COGECA kategorija: 

Pievienot komentāru

Plain text

  • HTML tagi nav atļauti.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.