Situācija piena tirgū joprojām sarežģīta

ES piena tirgū gada pirmajā pusē saglabājas zemas iepirkuma cenas, turklāt piena ražotājiem daudzās ES valstīs jārēķinās ar kopumā vairāk nekā 800 miljonu eiro lielām soda naudām par kvotas pārsniegumu. Situācija piena tirgū pārrunāta COPA–COGECA darba grupā „Piens un piena produkti” maijā, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās biedrības „Zemnieku saeima” pārstāve Maija Pontāga.

Darba grupā secināts, ka piena iepirkuma cenas visā ES joprojām ir zemas. Lauksaimnieki turpina ražošanu, lai gan daudzviet ražošanas izmaksas ir augstākas par ražotāja cenu. Piena ražotāji saskaras ar naudas plūsmas problēmām, tādēļ darba grupā daudzu dalībvalstu eksperti brīdināja – lauksaimnieki var pārtraukt darbību, ja netiks veikti atbalsta pasākumi. Turklāt Eiropas piensaimniekiem jārēķinās arī apmēram kopā 800 miljoniem eiro lielām soda naudām, kas jāmaksā tām valstīm, kas pārsniegušas piena kvotas. Tādēļ darba grupas pārstāvji nolēma mudināt Eiropas Komisiju (EK) nodrošināt, lai šīs soda naudas tiek izmantotas sektora vajadzībām. Lēmums par to jāpieņem maksimāli ātri.

Vērtējot tirgus situāciju, Vācijas pārstāvji norādīja, ka ražotāju cenas nav stabilas un situācija sektorā ir atšķirīga katrā no federālajām zemēm. Vācijas piena ražotājiem soda naudā par kvotas pārpildi būs jāmaksā ap 300 miljoniem eiro. Vācija norāda, ka tā būtu jāizmanto sektora atbalstam.

Latvijas lauksaimnieki pauž bažas, ka, pieaugot piena ražošanas apjomiem, veidosies piena iepirkuma cenu dempings. Šobrīd piena iepirkuma cenas jau ir zem pašizmaksas. Kvotu režīma atcelšana var likt mazajām saimniecībām pārtraukt darbību. Lauksaimnieki uzskata, ka kvotu atcelšana nodrošina palīdzību vien lielām pārtikas kompānijām un lielākajiem piena ražotājiem, kuru efektivitāte ļauj tiem strādāt ar lielu peļņu.

Igaunijā piena iepirkuma cenas zemākas par ražošanas izmaksām, cena ir vidēji 25 eiro centi/kg. Kopējais piena govju skaits gada laikā samazinājies par 4000, ja tirgus situācija nemainīsies, vēl tikpat var zaudēt arī turpmāk.

Lietuvā vidējā piena iepirkuma cena ir ap 20 eiro centi/kg, mazākām saimniecībām pat līdz 18 eiro centiem/kg. Daudzi lauksaimnieki atbrīvojas no piena govīm, likvidē tās vai pārprofilējas.

Ungārijā siera cena krītas, šobrīd tiek uzglabāti lieli siera krājumi. Lauksaimniekiem tādas pašas problēmas kā citas dalībvalstīs. Martā iepirkuma cenas sasniedza pēdējo laiku zemāko punktu.

Austrijas piena ražotājus satrauc lielās soda naudas par kvotas pārsniegšanu. Ražošanas problēmas tādas pašas kā citur ES. Vidējā piena iepirkuma cena vidēji 33–36 eiro centi/kg.

Lielbritānijā vidējā iepirkuma cena ir salīdzinoši zema, tā tiek diferencēta atkarībā no piena piegādes apjoma. Angļu mārciņas kurss šobrīd ir relatīvi izdevīgs attiecībā pret eiro, tas veicina lielāku stabilitāti kopējā tirgū.

Īrijā iepirkuma cena 33–36 eiro centi/kg. Laika apstākļi aprīlī bija ļoti labvēlīgi zāles augšanai, maijā tie strauji pasliktinājās, uzreiz jūtami palielinot barības izmaksas lopkopībā.

Dānijai jāmaksā 24 miljoni eiro par kvotas pārsniegšanu. Šobrīd piena govju skaits valstī palielinās un pastāv cerības noturēt iepirkuma cenu pašreizējā līmenī.

Somijā joprojām kritiska situācija Krievijas embargo dēļ, pārstrādei nav izdevies atrast jaunus noieta tirgus. Iepirkuma cena ir 36 eiro centi/kg, bet ražošana palielinājusies par 1,9%, jo lauksaimnieki ražo vairāk piena, lai spētu nomaksāt rēķinus.

Polijā lauksaimnieki saņem tikai 20 eiro centus/kg vai pat mazāk, aprīlī cenas turpināja kristies. Krievijas embargo rezultātā ļoti samazinājās cenas, šobrīd nav redzamas nekādas tālākas perspektīvas nozarei. Soda nauda par kvotu pārpildi – 140 miljoni eiro.

Francijā piena piegādes joprojām ir stabilas, nedaudz palielinās ražošanas apjomi. Krievijas embargo sekas vairs neizjūt, visa uzmanība šobrīd vērsta uz 2015. gada līgumiem.

Tā kā situācija ES piena tirgū kopš gada sākuma nav īpaši uzlabojusies, līdz septembrim pagarināts atbalsts atsevišķu piena produktu privātai uzglabāšanai. Privātajā uzglabāšanā maijā bija 60 tūkstoši tonnu sviesta un 21 tūkstotis tonnu siera.

Pēc eksporta zaudēšanas uz Krieviju ir identificēti prioritārie alternatīvie tirgi valstīs, kur darbojas sanitārās un fitosanitārās (SPS) barjeras attiecībā uz ES ražotiem pārtikas produktiem. Šīs valstis ir Ķīna, Brazīlija, Turcija, ASV, Kanāda, Indija, Kolumbija un Peru. Eiropas Komisija īpašu uzsvaru liek uz Ķīnu, kur pastāv iespējas realizēt produkciju lielos apjomos.

Pēc COPA-COGECA ekspertu atskaitēm sagatavoja

Iveta Tomsone,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

UZZIŅA

  • COPA-COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimnieku organizācija ES dalībvalstu lauksaimnieku pārstāvjiem komunikācijā ar lauksaimniecības politikas veidotāju EK un citām starptautiskām institūcijām. COPA dibināta 1958. gadā, COGECA dibināta 1959. gadā, un no 1962. gada abas organizācijas strādā apvienoti.
  • COPA ir pārstāvētas 60 ES dalībvalstu lauksaimnieku NVO, un 36 partnerorganizācijas no Eiropas valstīm kā Islande, Norvēģija, Šveice.
  • COGECA pārstāv 38 lauksaimnieku nevalstiskās kooperatīvu organizācijas no ES dalībvalstīm, un partnerorganizācijas no Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.
  • COPA-COGECA biedru organizāciju intereses tiek aizstāvētas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. 

 

COPA/COGECA kategorija: 

Komentāri

Pievienot komentāru

Plain text

  • HTML tagi nav atļauti.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.