Aktualitātes

Bioloģiskie līdzekļi aizstāj ķīmiskos savienojumus kviešu audzēšanā. “Pašlaik pastāv dažādi viedokļi par tradicionālo ķīmisko pesticīdu ietekmi uz vidi un veselību, par pieaugošo kaitēkļu un patogēnu izturību pret izmantotajiem pesticīdiem. Tā ir īpaša problēma, kas skar kviešus,” secina Robs Edvardss no Apvienotās Karalistes Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) darba grupas “Crop Health North”.

LLU un sadarbības partneri turpina īstenot projektu “Efektīvu siltuma ieguves un apgādes risinājumu izpēte segtajās platībās”, kas paredz izstrādāt Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotu energoefektīvu tehnoloģiju ar integrētu siltuma sūkni (gaiss–ūdens) un saules enerģijas kolektoru.

Viena no projekta “Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziema kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai” nozīmīgākajām aktivitātēm ir ziemas kviešu slimību monitorings Zemgalē. Slimības tiek uzskaitītas katru nedēļu visā veģetācijas perioda garumā.

Sadarbībā ar Latvijas Augļkopju asociāciju un vairākām zemnieku saimniecībām LLU pētnieki īsteno Eiropas Inovāciju partnerības projektu “Inovatīvi, ekonomiski pamatoti risinājumi ābeļu un aveņu ražošanas efektivitātes un augļu kvalitātes paaugstināšanai”.

Medus ir viens no visvērtīgākajiem dabas produktiem un to iecienījuši daudzi patērētāji. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par pārtikas produktu patēriņu liecina, ka gadā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs apēd nepilnu kilogramu medus.

Dārzkopības institūts kopā ar sadarbības partneriem ir uzsācis jaunu Eiropas Inovāciju partnerības projekta “Barības vielu vajadzība un to nodrošinājuma pilnveide ķiršiem” īstenošanu.

Aizvadītā gada novembrī uzsākts inovatīvs zinātnes sadarbības projekts “Mūsdienīga briežu pilna cikla bioekonomiska bezatlikumu pārstrāde ar gala produktu – izejvielu ar augstu pievienoto vērtību pārtikas, kosmētikas un farmācijas industrijai iegūšanai”, kura mērķis ir nodrošināt staltbriežu liemeņu bezatlikumu pārstrādi, pagarinot svaigas briežu gaļas derīguma termiņu un izstrādājot tehnoloģiju kaušanas blakusproduktu ieguvei un pārstrādei.

Nelielās saimniecībās daļa graudu tiek kondicionēta, tos kaltējot ar aktīvo vēdināšanu. Process, salīdzinot ar kaltēšanu graudu kaltēs, ir mazražīgāks, taču prasa mazāk kapitālieguldījumu un ļauj bioloģiski uzlabot graudu kvalitāti, salīdzinot ar sākotnējo.

Īstenots pirmais Eiropas Inovāciju partnerības darba grupas projekts “Probiotiķu iegūšana no siera un biezpiena suliņām un tālāka pielietošana uzlabotu polifunkcionālu piena produktu ražošanā”

Latvijā sākts pētījums, lai izstrādātu jaunus risinājumus un tehnoloģijas piena lopkopības nozarē, lai mastīta problēmas govīm risinātu savlaicīgi un efektīvi.

Lapas