Konkursa „Laukiem būt!” uzvarētāji par uzņēmējdarbībā paveikto

GalerijaPrint

Pagājušogad LLKC rīkotajā jauniešu uzņēmējdarbības konkursa „Laukiem būt!” finālā uzvarēja divi projekti – Ulda Arnicāna (Balvu novads) projekts par biškopības piederumu ražošanu un Ingas Gailītes (Ogres novads) projekts par mīksto rotaļlietu un suvenīru ražošanu. Kā viņiem tagad klājas, kā izdevies īstenot savas ieceres?

Inga Gailīte no Ogres novada Meņģeles pagasta startēja ar ideju ražot mīkstās rotaļlietas un suvenīrus gan pieaugušajiem, gan bērniem no kvalitatīvas dabīgās ādas atgriezumiem. Par mērķi tika izvirzīts izveidot atpazīstamu zīmolu un sociāli atbildīgu uzņēmumu, iekārtojot darbnīcu un nodarbinot cilvēkus lauku teritorijā, lai dotu ieguldījumu sava novada attīstībā. 

 Uldis Arnicāns no Balvu novada Kubulu pagasta vēlējās nodarboties ar biškopības inventāra ražošanu, to pielāgojot modernām un mobilām prasībām, apkalpojot klientus arī to bišu dravu tuvumā. Lai to veiktu, bija nepieciešams iegādāties automašīnas piekabi, piecu operāciju darbagaldu un ģeneratoru.

 Abi uzvarētāji saņēma sava biznesa uzsākšanai 1900 latu pirms nodokļu nomaksas.

– Ko psiholoģiski jums deva līdzdalība un uzvara konkursā, lai tiešām reāli ķertos pie uzņēmējdarbības sākšanas?

Inga Gailīte: – Tas bija ļoti liels atbalsts, ka citi cilvēki man noticēja un novērtēja manu ideju. Piedaloties konkursā, man nebija īpašu cerību, tāpēc iekļūšana finālā un tik augsts novērtējums mani pārsteidza, iepriecināja un uzmundrināja.

Uldis Arnicāns: – Līdzdalība konkursā galvenokārt deva pārliecību par saviem spēkiem un ļāva noticēt pašam sev, ka es arī varu.

– Kā izmantojāt saņemto naudas balvu?

I. G.: – Naudas balvu vēlējos saprātīgi investēt profesionālajā darbībā. Tā ļāva piepildīt sapni un iegādāties „nopietnākas” šujmašīnas, bez kurām es noteikti nebūtu izdarījusi tik daudz. Iegādājos arī darba instrumentus ādas apstrādei, iepirku ādas un citus materiālus. Papildināju grāmatplauktu ar izglītojošu lasāmvielu. Apmeklēju starptautisko ādu izstādi „Lineapelle” Boloņā un ādas izstrādājumu ražotni. Naudas balva deva ļoti lielu atspaidu radošajai darbībai.

U. A. – Daļu saņemtās naudas ieguldīju apgrozāmajos līdzekļos, kā arī iegādājos vairākas iekārtas.

– Vai realizējās ieceres par konkrētās produkcijas ražošanu, ar kuru startējāt konkursā? Varbūt šajā laikā apgūti arī citi darbības veidi vai papildinājies produkcijas klāsts?

I. G.: – Konkursā startēju ar dizaina mīkstajām rotaļlietām no ādas. Rotaļlietu niša, kas paredzēta bērniem, ir sarežģīta, dārga un laikietilpīga, jo tām nepieciešamas licences par drošību. Lai uzsāktu nopietnu ražošanu, ir vajadzīgas lielas investīcijas. Strādāju pie materiālu izvēles un arī pie jauniem produktiem. Šobrīd pats jaunākais produkts ir mazais „Kabatas draugs” – talismans, ko vienmēr paņemt sev līdzi. Tas ir darināts no mīkstas ādas ar kviešu graudu pildījumu, kas tā vien prasās pēc ņurcīšanas. Ar savām rotaļlietām esmu pamanīta, tādēļ saņēmu pagodinošu piedāvājumu no bērnu apģērbu zīmola „Paade Mode” izstrādāt aksesuāru līniju rudens – ziemas sezonas 2014./2015. gada kolekcijai. Pēdējo mēnešu laikā strādāju tieši pie šī projekta. Ieguldīts liels darbs un eksperimentēšana ir nesusi augļus, un aksesuāri jau ir bijuši dažādās izstādēs Parīzē un Briselē kopā ar „Paade Mode”. Plānota arī turpmāka sadarbība. Vēl šobrīd amatnieciskos jautājumos konsultējos pie ādas meistares, kas arī kļuvis iespējams, pateicoties LLKC atbalstam.

U. A.: – Es biju paredzējis ražot bišu stropus, un to arī patlaban daru. Pagaidām apgūstu biškopības inventāra ražošanu, un citus produkcijas veidus neražoju.

– Darbojaties vieni jeb tagad ir arī kāds palīgs?

I. G.: – Šobrīd strādāju viena, bet ceru tuvākajā nākotnē piesaistīt kādu palīgu.

U. A.: – Pagaidām darbojos viens, bet tuvākajā laikā plānoju nodarbināt vienu strādnieku.

– Kā jūsu pagastā uzņēma ziņu par jūsu panākumiem un kādu palīdzību, iespējams, turpmāk sniedz vietējā pašvaldība?

I. G.: – Ļoti lielu uzmanību pievērsa mediji, tāpēc pagastā ziņas izplatījās ātri. Manis paveikto uzņēma pozitīvi, saņēmu uzmundrinošas vēstules, un cilvēki pat interesējās par iespējām iesaistīties darbā, kas ļoti priecē, jo laukos darbaspēka atrašana ir problēma. Ar pašvaldību notiek sarunas par iespējamu telpu īri.

U. A.: – Ziņu par uzvaru konkursā manā pagastā uztvēra ļoti atsaucīgi. Galvenokārt cilvēki atbalsta ar labu vārdu.

– Kādi bijuši šajā laikā saražotās produkcijas apjomi, un vai tas jūs apmierina?

I. G.: – Ražošanas apjomi palielinājās pirms Ziemassvētku laika, šobrīd ir klusāks periods.

U. A.: – Līdz šim saražoti vairāk nekā desmit stropi. Protams, gribētos vairāk, bet tas nav pašmērķis.

– Kādas ir ieceres turpmākajam?

I. G.: – Par tām šoreiz nerunāšu. Latiņa, pār kuru jāpārlec, ir ļoti augsta, vairāk stāstīšu pēc lēciena. 

U. A.: – Turpmākais mērķis ir nostiprināties vietējā biškopības inventāra tirgū.

Pasākumā 2013. gadā piedalījās 321 jaunietis, bet finālam tika izvirzīti 15 dalībnieki, kuri iepazīstināja ar savām biznesa idejām klātienē, liekot lietā savu pārliecināšanas prasmi un dedzību par konkrēto ideju. Konkursa vērtēšanas komisijā darbojās speciālisti no LLKC, VA/S „Hipotēku un zemes banka”, AS „Citadele banka”, Latvijas Pašvaldību savienības un Zemkopības ministrijas. Kopējais balvu fonds bija 15 000 latu.

 

Foto galerija: 

Pievienot komentāru