Noticis seminārs par ĀCM ierobežošanu

GalerijaPrint

Ar smaguma sajūtu sirdī uz semināru par Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumiem saimniecībās Preiļos pulcējās cūkkopības saimniecību īpašnieki.

 Lai vietējo novadu iedzīvotājus informētu par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izcelsmi, izplatīšanos, biodrošības pasākumu ieviešanu  un ievērošanu cūkkopības saimniecībās, 12. augustā notika LLKC  Preiļu konsultāciju biroja rīkotais seminārs „Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumi”.

 Semināru vadīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus. Par ĀCM jautājuma aktualitāti  liecināja semināra plašais apmeklējums. Seminārā piedalījās ne tikai vairāk kā 45 tuvāko novadu Vārkavas, Preiļu, Līvānu un Riebiņu  lauksaimnieki, bet arī Preiļu novada domes priekšēdētājs Aldis Adamovičs, kurš dalījās ar iedzīvotājiem aktuālakājā informācijā par šobrīd esošo situāciju Preiļu novadā. 

 Lai arī iepriekš ĀCM ārkārtējās situācijas teritorijā bija tikai daži pagasti no Preiļu un Riebiņu novada, tad šobrīd noteikta ĀCM ārkārtējās situācijas teritorijas paplašināšanās, kas aptver visu Preiļu, Riebiņu, kā arī  Vārkavas un Līvānu novadu teritorijas. Seminārā norisinājās asas diskusijas starp vietējiem lauksaimniekiem un  PVD Dienvidlatgales pārvaldes vecāko inspektoru Dzintaru Juškus, jo šis jautājums iedzīvotājus ir pamatīgi uztraucis. Lauksaimnieki, kuriem vienīgais iztikas avots ir cūkkopības nozare, ir nesaprašanā un izmisumā, jo uzskata, ka ievērot biodrošības pasākumus savā saimniecībā ir ļoti grūti jeb praktiski neiespējami. Tāpat saimniecību īpašnieki norādīja uz to, ka pārorientēšanās uz citu lauksaimnieciskās ražošanas nozari lielākajai daļai saimniecību tāpat ir praktiski neiespējama, jo saimniecībām nav uzkrāti finanšu resursi šādiem gadījumiem. Tāpat saimniecībām trūkst arī ražošanas resursu – pārāk mazas zemes platības, nepietiekošs tehniskais nodrošinājums, kas būtiski nepieciešams, pārejot uz citu ražošanas nozari, un valsts izmaksātais atbalsts par cūku likvidāciju no šīm izmaksām segtu tikai niecīgu daļu.

 PVD vecākais inspektors Dzintars Juškus norādīja uz to, ka saimniecībās, kas atrodas ārkārtas situācijas zonā, biodrošības pasākumi jāuzsāk īstenot ne vēlāk kā 2014. gada 28. augustā un tie turpmāk jāievēro, kamēr novietnē tura cūkas, vismaz līdz 2017. gada 31. decembrim. Ārkārtējās situācijas zonā PVD inspektori apsekos saimniecības, kurās tiek turētas cūkas un par biodrošības pasākumu neievērošanu sastādīs rīkojumu par piespiedu cūku likvidēšanu. Rīkojuma neievērošanas gadījumā draud administratīvais sods.

 Ministru kabineta noteikumos Nr. 621 tiek noteikti sekojoši biodrošības pasākumi, kas īstenojami cūku sugu dzīvnieku novietnēs, kuras atrodas Āfrikas cūku mēra apdraudējuma zonā:

1. Novietne ir slēgta un, ja nepieciešams, iežogota, lai novērstu mājdzīvnieku kontaktu ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem.

2. Novietnē regulāri veic tīrīšanu, deratizāciju, dezinsekciju un dezinfekciju.

3. Kūtsmēslus savāc un uzglabā vietās, no kurām tie nenoplūst apkārtējā vidē.

4. Pie ieejas novietnes telpās ir novietoti dezopaklāji.

5. Pie ieejas (iebrauktuves) novietnes teritorijā ir izvietotas dezobarjeras.

6. Novietnē ir ierīkota karantīnas vieta, lai nodalītu slimus dzīvniekus vai dzīvniekus, par kuru iespējamo saslimšanu radušās aizdomas.

7. Novietnē ir ierīkota dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanas vieta, kas atbilst šādām prasībām:

7.1. tajā ir atsevišķas aprīkotas telpas, konteineri, saldētavas vai citi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanai piemēroti ūdensnecaurlaidīgi trauki (tvertnes) atkarībā no novietnē esošo dzīvnieku skaita un iegūto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daudzuma;

7.2. tajā nevar iekļūt nepiederošas personas, savvaļas dzīvnieki, putni un grauzēji;

7.3. tā atrodas iespējami tuvu novietnes iebrauktuvei vai vietā, kur iespējams nodrošināt šā pielikuma 7.1. un 7.2. apakšpunktā minēto prasību izpildi.

8. Ir ierobežota vai pilnīgi novērsta nepiederošu personu, klaiņojošu un savvaļas dzīvnieku piekļuve dzīvnieku turēšanas vietām.

9. Dzīvnieku barības glabātavas regulāri tīra un veic deratizāciju, lai nevairotos grauzēji.

10. Līdz minimumam samazina apmeklētāju (piemēram, veterinārārsta, mākslīgās apsēklošanas tehniķa) skaitu. Ja nepieciešams iekļūt dzīvnieku turēšanas vietā, apmeklētājus nodrošina ar vienreizējas lietošanas aizsargapģērbu un aizsargapaviem, kā arī nodrošina iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu un higiēnu (piemēram, apavu, roku dezinfekcija).

11. Novietnē ir ieviesta un uzturēta apmeklētāju reģistrācija.

12. Novietnes teritorijā atļauts pārvietoties tikai ar saimniecībai piederošiem transportlīdzekļiem (izņēmums – barības piegādes un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas transports).

13. Darbinieki ir nodrošināti ar aizsargapģērbu un aizsargapaviem (aizsargapģērbu un aizsargapavus lieto tikai dzīvnieku turēšanas vietā un tos nedrīkst iznest no novietnes teritorijas).

14. Veicot darba pienākumus, darbinieki valkā aizsargapģērbu un aizsargapavus un ievēro higiēnu (piemēram, apavu, roku mazgāšana, dezinfekcija).

 

Mārīte Vucenlazdāne,

LLKC Preiļu nodaļas vadītāja

Jolanta Augšpūle,

LLKC Preiļu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

Foto galerija: 

Pievienot komentāru