Jaunumi

Zanda Trukšāne ir apņēmīga, drosmīga un radošām idejām bagāta uzņēmēja, kura saimnieko Ciblas novada Pušmucovas pagasta z/s “Griezītes”.  Saimniecība specializējas vairākās nozarēs – putnkopība, aitkopība, dārzkopība un mājražošana.  Z/s “Griezītes” ir sertificējusies kā bioloģiskā saimniecība.

Aizkraukles mājražotāji  29. novembrī devās mācīties pie savējiem –Skrīveru pārtikas ražotājiem, lai smeltos zināšanas, pieredzi un iedvesmu.

Sējas sesto un septīto klašu 30 skolēni 20. novembrī piedalījās informatīvajā dienā, kas tika rīkota, lai motivētu jauniešus nākotnes profesijas izvēlei. Sējas pamatskolai šis ir pirmais sadarbības gads ar LLKC Pierīgas nodaļu šīs aktivitātes ietvaros.

Mājražotāja Sarmīte Poša ir sākusi gleznot

LLKC izveidotās Vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pārstrādātāju atbalsta programmas ietvaros pirms trim gadiem Krustpils novada Krustpils pagasta “Kronvaldos” notika pirmā esošo un topošo Jēkabpils puses mājražotāju grupas tikšanās.

Tukuma puses lauksaimnieki 13. novembrī devās LLKC Tukuma konsultāciju biroja organizētā pieredzes apmaiņas braucienā par tēmu: “Sadarbības tīklu veidošanas pieredze pārtikas produktu ražotāju lokālo izejvielu piesaistē, dalība īsās piegādes ķēdēs”.

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” novembra   numurs. VLT Sekretariāta lauku attīstības eksperte Liene Feldmane sāk materiālu sēriju par kooperāciju, sākumā uzdodot jautājumu: Sadarbība – kāpēc man tā vajadzīga?

Kopš 2018. gada Siguldā atvērta jauna radošu aktivitāšu platforma “Zaļās villas kvartāls” pilsētas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā. Kvartāla nosaukums aizgūts no senākās Siguldas koka ēkas, kuru cēlusi kņazu Kropotkinu ģimene.

Zemnieku saimniecība “Rīvēni” Dikļu pagastā ir viena no lielākajām augļkopības saimniecībām Kocēnu novadā, kur ar ābolu audzēšanu nodarbojas kopš 2000. gada. Patlaban  saimniecībai ir apmēram 10 ha liels dārzs, ražojošie ir 6,5 ha.

Oktobra sākumā piepildījās Limbažu puses lauksaimnieku vēlme iepazīt dārzkopības un dārzeņu audzēšanas pieredzi Polijā. Augļkopības nozare tur jau sen ir augsti attīstīta. Polijā gadā iegūst aptuveni četrus miljonus tonnu ābolu, 200 000 t ķiršu, tikpat zemeņu.

Ir redzamas pēdējās rudens zeltainās krāsas kokos, kuras vērojot, ceļš aizved uz Kandavas pilsētas amatnieku, mājražotāju veikaliņu “Pūra  Lāde”.

Lapas