Kokneses novada“Rīta putnos” audzē paipalas

GalerijaPrint

SIA “Rīta putni” atrodas skaistā vietā Kokneses pagastā netālu no Daugavas. Saimnieks Bruno Cīrulis vēlmi darboties lauksaimniecības nozarē veiksmīgi sabalansējis ar iespējām saimniekot nelielajā zemes platībā un savām zināšanām.

Trīs gadu laikā izvirzītie mērķi ir sasniegti, un radušies jauni, kas tiek īstenoti. Tas ir kārtējais pierādījums, ka, ja cilvēks dara to, ko uzskata par sabiedrībai derīgu un vienlaikus domā racionāli, var padarīt daudz.

Bruno Cīrulis 2014. gadā vēlējās uzsākt uzņēmējdarbību lauksaimniecības nozarē. Tika apdomātas vairākas idejas.  Putnkopība izrādījās vistuvākā un saprotamākā. Tika daudz izzināts un pētīts, – gan audzēšana, gan realizācijas iespējas. Ceļā trāpījās atsaucīgi cilvēki, kuri dalījās ar savu pieredzi putnkopībā. Rezultātā tika pieņemts lēmums un pašu spēkiem uzcelta neliela paipalu ferma. Tā kā saimniecībai ir vien 0,5 ha zemes, tad izvēle ir ļoti atbilstoša, un 2015. gada janvārī tika reģistrēts uzņēmums SIA “Rīta putni”.

Bruno ir apguvis “Lauksaimniecības pamatus” LLKC organizētajos kursos. Saimnieka pamatizglītība ir dizainers, un iepriekš viņš strādājis mārketinga komunikāciju jomā. Arī šī profesija ir noderīga, iekārtojot saimniecību, veidojot iepakojumu un reklamējot savas fermas produkciju.

Vērtēts izmaksu samērīgums

Telpas plānojot, viss tika rūpīgi izsvērts un domāts par izmaksu samērīgumu ar ieguldījumiem. Piemēram, kūtsmēslu kompostētājs iegādāts tieši tāds, kāds nepieciešams konkrētam fermas izmēram. Akcentēta darbaspēka resursu ekonomija – telpās ir vienlaidu grīda. Putnu barošana un dzirdināšana, olu savākšana, telpu apgaismošana, ventilācija un novietņu kopšana, cik iespējams, tiek vienkāršota un automatizēta.

Bruno vēlējās audzēt un realizēt bioloģiski audzētu paipalu vistiņu olas, taču likumdošanas nianses par būru izmēriem nesakrīt ar paipalu audzēšanas ekonomisko aspektu un vietējā patērētāja pirktspēju, lai gan atšķirībā no parastām dējējvistām bioloģiskajā lauksaimniecībā paipalas ir atļauts turēt sprostos. Paipalas esot bara putni, un tās labprāt dzīvojot baros. Pareizs apgaismojums, siltums, laba gaisa apmaiņa fermā, augstvērtīga barība un tīrs ūdens nodrošina paipalu ganāmpulkā optimālu dējību. Saimnieks apskatījis un izpētījis bioloģiskās sertifikācijas procesu, taču pašlaik nav to uzsācis, jo:  “Baroju putniņus pēc bioloģiskiem principiem, tomēr, izpildot prasības par putnu skaitu sprostā, vienas oliņas pašizmaksa krietni pieaugtu. Pāris reižu nedēļā putnu ēdienkartē iekļauj arī uz vietas izdiedzētus kviešu graudus. Tie sabērti uz lielām metāla paplātēm, kas, sakārtotas plauktos, līdzinās koši zaļai velēnai. Ūdeni iegūst no līdzās izveidotā dziļurbuma, un tikai pēc atdzelžošanas tas nonāk putnu dzirdnēs. Putni ir jutīgi pret apkārtējās vides temperatūras svārstībām, tāpēc kūtī nemainīgi jāuztur plus 18–20 grādu temperatūra, kā arī jānodrošina laba gaisa apmaiņa.

Vistiņas saimniecībā inkubē paši. Kad bijām ieradušies saimniecībā, darbinieces ņēma no inkubatora ārā tikko izšķīlušos cālēnus. Olas inkubēšanai gan saimniecība iepērk no citas saimniecības ekonomisku apsvērumu dēļ, jo saimnieks  uzskata, ka visām fermā izdētajām, kvalitatīvajām oliņām jānonāk veikalu plauktos.

Ieguldītais sākuma darbs pirmajā gadā ļāva startēt projektā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības” ar projektu “Paipalu olu pārstrādes ražotne”, kur papildus paipalu audzēšanai un olu iegūšanai tika izveidotas pārstrādes telpas. Saimnieks eksperimentē ar vārītām lobītām olām, tās gatavojot dažādās mērcēs un marinādēs. Vieni no labākajiem testētājiem jaunajiem produktiem ir Kalnciema ielas tirdziņa apmeklētāji Rīgā, kur tiek iegūta tieša un atgriezeniska saite ar pircēju. Tiek gaidīti dokumenti ar atļauju veikaliem realizēt ne tikai svaigās olas, bet arī pārstrādātās.

Paipalu skaits sasniedz septiņus tūkstošus

Pamazām arī paplašinājās realizācijas apjomi, un trīs gadu laikā paipalu skaits ir sasniedzis 7000, kas ir maksimālā fermas ietilpība. Visas 7000, protams, nedēj, jo to skaitā ir gailīši un notiek paaudžu maiņa, kamēr no inkubēta cālīša izaug dējoša paipala. Saimniecībā strādā divi darbinieki un pats saimnieks. Saimniecībā izmanto arī Eiropas Sociālā fonda projektu “Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem”.

Pieaugot paipalu skaitam un līdz ar to arī kūtsmēslu apjomam, saimnieks meklēja risinājumu to izmantošanai. Tika startēts Aizkraukles partnerībā LEADER programmas aktivitātē “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas” ar projektu “Rotējošā kompostētāja iegāde”. Iekārta jau nopirkta 2017. gada nogalē un darbojas. Tā tika pasūtīta Latvijā, uzņēmumā SIA “S2”. Iekārtas prototipu Bruno noskatījis internetā. Šādas ierīces veiksmīgi tiek pielietotas Ziemeļamerikā, kur ir līdzīgi laika apstākļi. Gatavā produkta – komposta receptūra vēl ir eksperimentēšanas stadijā. Rotējošā iekārta sagatavo masu līdz noteiktai stadijai, un tad tā tiek nogatavināta un fasēta. Kā papildviela tiek izmantotas lapu koku skaidas, kā arī kūdra. Kūtsmēslu izejvielu uzglabāšanai un fasēšanai ir uzcelta speciāla ēka.

Tuvākajos plānos ietilpst nelielas kautuves nodošana ekspluatācijā, jo pieprasījums pēc kvalitatīvas paipalu gaļas Latvijā pastāv.

Izrunājoties ar saimnieku, ir prieks, ka ar savu prātu un strādīgumu, bez bankā ņemtiem kredītiem, izmantojot projektu naudas, draugu palīdzību un paša iespējas, var izveidot sekmīgu uzņēmumu.

Pirms Lieldienām lielie veikali jau laikus bija veikuši pasūtījumus ar palielinātiem apjomiem. Paipalu olas saimniecība realizē “Stockmann” un “Sky” veikalos, vairākos interneta veikalos un Kalnciema tirdziņā, kā arī reizi nedēļā tiek veiktas piegādes privātiem pasūtītājiem.

Bruno Cīruļa padomi par paipalu olām

  • Paipalu olas un arī paipalu gaļa ir augstvērtīgs diētisks produkts, ko cilvēki novērtējuši jau senatnē. Paipalu olas labvēlīgi iedarbojas uz slimu cilvēku organismu, tās ieteicams iekļaut arī bērnu ēdienkartē. Turklāt bērni labprāt ēd paipalu olas, – viņiem patīk olu neparastās, krāsainās čaumalas un miniatūrais izmērs. Olas ir gardas un sātīgas un, kas ir īpaši svarīgi, nekad neizraisa alerģiju (diatēzi) pat tiem cilvēkiem, kuriem tā rodas, lietojot vistu olas. Mazo fazānu dzimtas putnu dētās olas sver tikai 10–12 gramus. Taču to uzturvērtība divas reizes pārsniedz vistas olā esošās vērtīgās vielas un vitamīnus.
  • Olas leduskapja režīmā var glabāt līdz pat 2 mēnešiem, bet labākām produkta garšas īpašībām tās ir ieteicams uzglabāt istabas temperatūrā, tad gan izlietošanas termiņš ir līdz vienam mēnesim.
  • Visveselīgāk paipalu olas ir lietot jēlā veidā, pusstundu pirms ēšanas. Tā dara arī pats saimnieks, katru rītu izdzerot līdz pat sešām svaigām oliņām.
  • Pirms olu vārīšanas olas 10-20 minūtes patur siltā ūdenī un viegli apmaisa, lai olas dzeltenums nostājas olas vidū. Tikmēr uzkarsē ūdeni, kurā vārīs olas. Vāra 3 minūtes. Pēc vārīšanas liek aukstā tekošā ūdenī, sasit čaumalu un paripina starp rokām vai pret galdu. Pēc čaumalas sasišanas oliņu vēlreiz ievieto ūdenī, lai tas nokļūst zem sasistās čaumalas, tad to vieglāk nolobīt. Sāk lobīt no oliņas resnākā gala, kur gaisa burbulis zem čaumalas. Ja vēl kāda ola nelobās, tad ieliek vēlreiz aukstā ūdenī. Bruno saimniecībā to visu dara ar speciālu iekārtu palīdzību.
  • Krāsojot olas Lieldienām, lai priecētu cilvēku acis tirdziņos, viena no metodēm ir jēlas olas paturēt nevārot eco pārtikas krāsā 10 minūtes. Olas iegūst interesantas nokrāsas, vienlaicīgi saglabājot paipalu oliņai raksturīgos raibumus.

P. S. Man kā lauksaimniecības konsultantei patīk sadarboties ar tādiem uzņēmējiem kā SIA “Rīta putni” saimnieku Bruno Cīruli. Šādi uzņēmēji sākumā nāk un uzdod daudz jautājumu, par visu interesējas, lūdz palīdzību, līdz saimnieks pats kļūst zinošs un zinošāks par konsultantu savā nozarē. Tāds ir arī Bruno, kurš,  spējot uzņemties atbildību par iesākto un nopietni strādājot, pats ar saviem spēkiem ir radījis sev un saviem darbiniekiem stabilu uzņēmējdarbību.

Ineta Sproģe,

Kokneses novada lauku attīstības konsultante

 

Foto : no Bruno Cīruļa personīgā arhīva

 

Foto galerija: 

Komentāri

Ziniet,pāris gadu atpakaļ biju BALTKRIEVIJĀ,un tur augsta limeņa pārtikas veikalā nopirkām VĀRĪTAS žāvētas(vai kūpinātas?) paipalu un vistu olas.Iesaiņotas vaakuma iepakojumā- paipalu olas pa 20 gb.,VISTU OLAS PA 4 GB. Tur esot tikai 1 uzņēmums,kas tādu produkciju ražo. EKSKLUZĪVI. Garšoja tā interesanti- kraukšķīga garoziņa kā kūpinātam sieram un,kamēr to bumbiņu nepārkodīsi un neieraudzīsi DZELTENUMU,neticēsi,ka tā ir ola ! Latvijā kas tāds nav redzēts,varbūt varat izmantot manu ieteikumu savā ražotnē,ja jau pašlaik razōjat nolobītas olas un nav jāiegulda nauda lobīšanaS mašīnā. Un vēl viens jautājums- vai pieņemat savā saimniecībā arī tūristu grupas? Mēs tādas zinātkāras,nedaudz ziņkārīgas kundzītes,kas ceļo pa Latviju un grib redzēt ko jaunu un interesantu,kamēr veselība atļauj. Mums nāk.gad iecerēta EX no ĒRGĻIEM caur IRŠIEM un VECBEBRIEM uz KOKNESI un tālāk uz ,,JANAVĀM,,.Bet būtu jauki,ja arī Jūsu saimniecību varētu apraudzīt.... Ar cieņu -A.ELTERMANE

Pievienot komentāru