Latvijas citrons – krūmcidonijas

Gatavojoties šīgada investīciju atbalstam uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības, interesenti sāk lūkoties pēc aktuāliem risinājumiem zemes apsaimniekošanai ilgtermiņā. Pierīgas reģionā lauksamniecībā izmantojamās zemes pieejamība ir neliela, un katra hektāra pielietojums saimnieciskajai darbībai tiek rūpīgi izsvērts. 

Viena no pēdējā laikā populārām kultūrām Latvijā ir krūmcidoniju audzēšana komerciāliem nolūkiem. Vēl 1993. gadā krūmcidoniju platības sasniedza 300 ha, 2019. gada beigās – 590 ha. LLKC ikgadējie aprēķini lauksaimniecības bruto segumu aprēķini par 2020. gadu liecina, ka. efektīvi kopjot, ir iespēja iegūt ražu no 3 līdz 6 t/ha.

Krūmcidoniju bioķīmiskais sastāvs ir atzīts kā viens no vērtīgākajiem cilvēka imūnsistēmai. Augļi satur daudz pektīnvielu, kas palīdz no organisma izvadīt smago metālu savienojumus (1g krūmcidoniju pektīnvielu spēj saistīt 200 mg svina un līdz 208 mg vara). Tās ir lielisks organisko skābju avots (ābolskābe, dzintarskābe, hinīnskābe).

Lai rastu plašāku skaidrojumu, LLKC Pierīgas birojs 23. aprīlī organizēja semināru tiešsaistē krūmcidoniju audzētājiem (bioloģiskām un integrētām audzēšanas metodēm) ar lektori, eksperti, Dārzkopības institūta vadošo pētnieci, dr. biol. Edīti Kaufmani. 

Latvijā populārākie krūmcidoniju produkti ir sukādes, sīrupi un sulas. Pakāpeniski veidojas pārtikas un medicīnas produkti ar neatkārtojamo cidoniju garšu.

Semināra dalībniekiem bija iespēja izzināt krūmcidoniju šķirņu veidošanās vēsturi Latvijā, uzzināt svarīgāko par praktiskiem risinājumiem stādījumu ierīkošanā. Būtiska izrādījās informācija par krūmcidoniju audzēšanas un slimību apkarošanas metodēm, kuras būtiski neatšķiras no izvēles pielietot bioloģiskus jeb integrētus risinājumus. Lielu vērību lektore pievērsa stāda izvēlei, uzsverot dažkārt izšķirošu lomu stāda mātes auga vēsturei, šādi iesakot izvēlēties stādus, kas pavairoti ar spraudeņiem, jeb meristēmas, atsakoties no sēklaudžiem. Lai gan pirmie ir iegādes ziņā dārgāki, lektore uzsvēra sēklaudžu neprognozējamo ražību jeb augtspēju, dažkārt jau 2. sezonā liekot stādītājam vilties.

Būtiskākās atziņas krūmcidoniju audzēšanai:

-       Vai zināji, ka Latvijā netiek audzētas cidonijas augļu iegūšanai? Tas, ko esam raduši saukt par cidonijām un audzējam dārzos un komercplatībās Latvijā, ir krūmcidonijas jeb henomeles. Cidonija ir sens kultūraugs, kuru joprojām audzē dienvidu valstīs. Cidoniju (jeb tautas valodā aivas) augļi atgādina ābolu jeb bumbieru formu dienvidu klimata apstākļos. Latvijā cidonijas tiek audzētas dzīvžogiem jeb tās tiek izmantotas kā bumbieru potcelmi.

-       Krūmcidonija ir sauli mīlošs augs. Augsnes izvēlē stādījuma veikšanai noteikti izmantojamas augsnes agroķīmiskās analīzes, nosakot augsnes reakciju, organiskās vielas, fosfora, kālija, kalcija un magnija apjomu. Stādījumiem nederēs sārmainas augsnes (virs 7 pH).

-       Pirms stādījuma veikšanas augsnes atbrīvošana no nezālēm ir būtiska. Jāparedz stādījuma ikgadēja uzturēšana (apdobju kopšana, laistīšana, veco zaru izgriešana u. c.). Stādījumu izvietošana uz plēvēm ir salīdzinoši dārga, tomēr sevi attaisno stādījuma ilgmūžībā un ražībā, ierobežojot stādam nepieciešamo barības vielu pārdali nezālēm.

-       Rūpīgi izvēlēties krūmcidoniju stādu materiālu, kas nereti ir izšķiroši stāda ilgtspējai un auglībai. Izvēloties šķirnes stādus, iegādes izmaksas būs lielākas, tomēr stāda izcelsmes izsekojamība nodrošinās spēcīgu stādījumu un vienveidīgus augļus. Savukārt stāda iegāde no sēklaudžiem ir lētāka, tomēr ietver risku nezināmai stāda izturībai un auglībai. Latvijā populārās šķirnes ir ‘Rasa’, ‘Rondo’, ‘Darius’ (‘Dārzkopības institūta’ selekcionētas šķirnes); ‘Agra’, ‘Alfa’, ‘Ada’, ‘9-44’, ‘C13’ ir A. Tīca selekcionētas šķirnes.

Lektore aicināja apmeklēt Dārzkopības institūta mājaslapu www.fruittechcentre.eu, īpaši aicinot izmantot mājaslapā izvietotās regulārās publikācijas žurnālā “Profesionālā Dārzkopība”

Prezentācija 2020. gada “Krūmcidoniju ražošanas un pārstrādes ekonomiskie apsekti” atrodama ŠEIT

Kristīne Ragaine-Volnianko,
LLKC Pierīgas konsultāciju biroja vadītāja