Ungāri lepojas ar saviem produktiem

Talsu novada lauksaimnieku grupa oktobrī devās noskaidrot, kādas tehnoloģijas izmanto ungāru lauksaimnieki savas produkcijas ražošanai. Šoreiz iepazīstinām ar apmeklēto bioloģisko saimniecību, bet par pārējiem iepazītajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem varat lasīt LLKC mājaslapā  un žurnāla “Latvijas Lopkopis” oktobra numurā.

Bioloģiskā dārzeņu saimniecība “Nospuolyafo Kft”

Saimnieks Metjū Heizs 2011. gadā iegādājās īpašumus ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi 3,5 ha platībā. Viņš sāka veidot bioloģisko saimniecību, lai nodarbotos ar dārzeņu audzēšanu. Šī nozare tika izvēlēta tāpēc, ka šeit ir auglīga zeme un saimniecība atrodas netālu, aptuveni 60 km attālumā no Budapeštas. Zemes cena arī bija  pieņemama, jo tā neatrodas tuvu tūrisma objektiem. Jāsaka gan, ka ar bioloģiskās audzēšanas metodēm un to pētniecību Metjū nodarbojas jau 25 gadus. Šobrīd ir izveidots dārzs 1 ha platībā gan atklātā laukā, gan siltumnīcās. Šajā nelielajā platībā tiek audzēti aptuveni 70 dažādu veidu zaļumi, garšaugi un dārzeņi.

Kad saimniecību sāka veidot, šeit nebija nekā – tukša zema. Bija jāsāk būvēt infrastruktūra, kā pirmā tika uzbūvēta zirgu un vistu kūts, lai augiem būtu mēslojums. Paši apgalvo, ka komposts ir galvenais dzinējspēks saimniecībā, un tas tiek saražots tepat. Sākumā izveido divus metrus augstu formu, kas ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz mikrobioloģiskajiem procesiem un neļauj kompostējamajam materiālam izžūt. Pēc laika to apklāj ar salmiem. Ideāli būtu, ja tas vismaz trīs reizes tiku pārkrauts un pēc diviem gadiem iestrādāts augsnē.

Pēc bioloģiskās lauksaimniecības principiem, svarīgi ievērot augu seku. Saimnieki uzsver, ka tas esot vissvarīgākais elements augsnes kvalitātes uzturēšanā un cīņā pret kaitēkļiem. Lauka apsaimniekošanas rotācija notiek reizi četros gados.

Dārzeņu audzēšanā izmanto 12 lauku sistēmu, pa sešām dobēm vienā laukā. Dobes ir paaugstinātas, 80 cm platas un 25 m garas. Pagājušajā gadā sāka pielietot bezaršanas tehnoloģiju. To pamato ar to, ka tādā gadījumā augsnes virskārta saņem vairāk skābekļa, tā veicinot mikrobioloģisko aktivitāti.

Dārzeņu audzēšana ilgst visu gadu, jo klimatiskie apstākļi tam ir piemēroti – siltumnīcas nav apsildāmas, to gali ir atvērti. Tuvojoties salam, augi tiek pārklāti ar agrotīklu. Siltumnīcas ir celtas pēc angļu vai nīderlandiešu standarta. No tā ir vairāki ieguvumi, – ērtāk strādāt un palielinās gaisa cirkulācija. Viena siltumnīca tiek izmantota dēstu audzēšanai. Februārī siltumnīcā uzbūvē lielu komposta plauktu, uz tā  liek sēklas, lai būtu siltums. Pat ja ārā ir sals, uz komposta kaudzes ir +15 ⁰C.

Pārdošana

No saražotajiem produktiem 40% tiek pārdoti ar nedēļas dārzeņu grozu sistēmu, kad klientiem tiek piedāvātas dārzeņu kastes ar piegādi. Saimniekiem, no vienas puses, patīk šis pārdošanas kanāls, jo tā viņi iepazīst pircējus, taču arī atzīst, ka tam nepieciešams daudz darbaspēka. Produkti ir jāsaliek katrā kastē, jānogādā, jāplāno loģistika. 20% no saražotā tiek pārdoti ar kooperatīvu palīdzību, kas meklē bioloģisku produkciju, un atlikušie 40% tiek iztirgoti bioloģiskajā tirgū Budapeštā, kas notiek reizi nedēļā. Tuvākajā apkārtnē esot grūti pārdot, jo ikkatram esot dārziņš un produkcija būtu jāpārdod lēti. No apkaimē esošajiem 2500 iedzīvotājiem vien 10 ģimenes audzē pārdošanai. Līdzīgas problēmas kā Latvijā, – iedzīvotāji noveco, jaunie dodas dzīvot uz pilsētām vai peļņā ārzemēs.

Cilvēkresursi

Saimniecībā pastāvīgs darbs tiek nodrošināts astoņiem  darbiniekiem, vasarā – desmit. Ziemā darbs uz lauka nav tik aktīvs, bet tad darbinieki remontē mājas un dara citus saimniecības labiekārtošanai nepieciešamos darbus.

Saimniecībā visi darbi tiek veikti, izmantojot cilvēku darbspēku. Lielākajās kultivējamās platībās zeme tiek sagatavota ar zirgiem – ecējot. Divi cilvēki strādā kopā ar zirgu. Izdara to pašu, ko ar traktoru, tikai daudz mazāk sablietējot zemi. Saimnieki uzsver: jā, tas ir dārgāk, ilgāk, bet daudz labāk augsnei! To pamanījām arī mēs, jo varējām pārvietoties tikai pa celiņiem starp dobēm, un saimnieks piezīmē, ka celiņi ik gadu vienmēr ir vienā un tajā pašā vietā.

Vides izaicinājumi

Ciems saskaras ar problēmu, ka tajā vairs nav palikuši koki –

vairums 19. gs beigās tika izcirsti. Uzceļot siltumnīcas pirmo reizi, visu nopostījis vējš, jo nav arī vējlaužu. Nācies būvēt no jauna – šoreiz, mācoties no kļūdām, siltumnīcas ir ar iebetonētām konstrukcijām.

Saimniecība cenšas paaugstināt bioloģisko daudzveidību, dārzā stādot senās ungāru koku šķirnes, valriekstus. Ar laiku plāno izveidot agro-mežsaimniecības dārzu. Saimnieks norāda uz plašajiem kukurūzas laukiem, kas ir blakus. Viņa sapnis esot sastādīt daudz koku, lai vairotu bioloģisko daudzveidību un dzirdētu putnu balsis, tā mazinot monokultūru nospiedošo pārsvaru apkārtnē.

Saimniecības priekšrocība ir ūdens pieejamība, jo saimnieks prognozē, ka pēc 20 gadiem ūdens stabilitāte būs svarīgāka nekā Budapeštas tuvums. Ungārijā jau ir vietas, kas sāk pārvērsties par tuksnesi.

Saimniekiem nereti tiek jautāts: “Vai negribat audzēt vairāk, lai varētu pārdot vairāk?” Un atbilde ir – nē, jo mērķis ir saglabāt esošo saimniecības lielumu, bet saimniekot efektīvāk. Nav liela saimniecība, un attīstība notiek pamazām, piemēram, šogad izbūvēta dārzeņu mazgāšanas telpa, kas atvieglos darbu nākamgad. Tāpat tiek uzsvērts, ka šis ir tikai viens piemērs, kā varētu izskatīties bioloģiskais dārzs, un viņi neapgalvo, ka tas ir pats labākais. Zināšanas smēlušies no grāmatām.

Saimnieku ieteicamās literatūras saraksts par bioloģisko saimniekošanu angļu valodā:

1) Eliot Coleman. The Winter Harvest Handbook.

2) Jean-Martin Fortier. The Market gardener.

3) Simon Huntley. Cultivating customers-A Farmers guide to online marketing.

4) Ben Hartman. The Lean Farm.

5) Michael Phillips. Mycorrhizal Planet.

6) Charles Darvin. Darvin on Humus and the Earthworm.

Tikšanās Latvijas vēstniecībā Ungārijā

Latvijas vēstniecība Ungārijā atrodas klusā Budapeštas privātmāju rajonā, un līdz ar vēstniekuVilmāru Heniņu mūs sagaida arī vēstniecības otrais sekretārs Gints Serafinovičs. Vēstniecībā uzzinām, ka Latvijai un Ungārijai ir stabila sadarbība. Latvija uz Ungāriju eksportē preces 65 milj. eiro apjomā, bet Ungārija uz Latviju – 160 milj.  Latvija uz Ungāriju eksportē galvenokārt zivju un nedaudz piena produktu. Latvijas šprotes te esot lielā cieņā. Vairākiem lieliem Latvijas uzņēmumiem – Latvijas Finieris, Balticovo, Grindeks – ir ilggadīga sadarbība ar Ungāriju. Vēstnieks gan atzīmē, ka Latvijas uzņēmumi neizrāda lielu interesi sadarbībai ar vēstniecību, lai palīdzētu nodibināt kontaktus ar Ungārijas uzņēmumiem, jo daudz darot paši. Taču, ja kāds uzņēmums vēlas vēstniecības atbalstu, tad aicināti sazināties, taču uzņēmējam jābūt skaidram mērķim, tieši ko vēlas sasniegt. Jāatzīmē, ka ungāri tomēr mūs uzskata par konkurentiem lauksaimniecības produkcijas ražošanā, tāpēc jādomā, ar kādu produktu vai pakalpojumu viņus pārsteigt.  – var nelikt

Kopējie secinājumi

• Ungārijas lauksaimniecība ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm Eiropā. Jāpiemin, ka bioloģiskā ražošana maz izplatīta, – ungāri to skaidro ar to, ka tirgū joprojām zems šīs produkcijas pieprasījums un iedzīvotāju pirktspēja, kā arī valda uzskats, ka saimniecību sertificēšana ir laikietilpīgs un koruptīvs process. Pieprasījumam pēc bioloģiskās produkcijas ir tendence palielināties, un šobrīd tā galvenokārt tiek eksportēta.
• Lauksaimnieku vidū vērojama skeptiska attieksme pret ES fondu izmantošanu, īpaši mazajās saimniecībās. Tas tiek uzskatīts par sarežģītu, birokrātisku procesu. Lielās saimniecības ES finansējumu izmanto diezgan plaši.
• Saimniecības nesteidz pirkt jaunāko tehniku, rūpīgi izvērtē, vai tā  spēs sevi atpelnīt un vai tā ietaupīs laiku un darbaspēka resursus. Vērojami pretstati saimniecību attieksmē pret jaunajām tehnoloģijām, –  dažviet lielās saimniecībās tiek izmantota ļoti veca tehnika, bet citās tiek regulāri atjaunots tehnikas parks un darba procesos pielieto jaunākos tehnikas sasniegumus.
• Populārs ir bioloģiskās produkcijas tirgus Budapeštā, kas notiek katru sestdienu. Budapeštas iedzīvotāji izmanto iespēju lielpilsētā iegādāties kvalitatīvus produktus no apkārtnē esošajām saimniecībām. Mūsu apskatītās saimniecības ar šī tirgus starpniecību spēj realizēt līdz pat 40% no saražotās produkcijas, kas ir ļoti augsts rādītājs.
• Ungāri nebaidās mainīt profesijas un izmēģināt ko jaunu bez iepriekšējas pieredzes, neskatoties uz amata specifiku.
• Ungāri ļoti lepojas ar savā valstī ražotajiem produktiem. To dara skaļi un ar vērienu! – var nelikt

Saimniecību apmeklējumi tiek nodrošināti LAP investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. 011018/P43.

Jolanta Sūna,

LLKC Tālākizglītības nodaļas vadītāja vietniece 

Katrīna Kļimovska,

LLKC Talsu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Jolanta Sūna, Guntis Namriks