Mākoņains
6 °C
Trešdiena
4 °C
Ceturtdiena
-1 °C
Piektdiena
0 °C
Sestdiena

Gūstam iedvesmu no augļu un dārzeņu ražotājiem Polijā

GalerijaPrint

Oktobra sākumā piepildījās Limbažu puses lauksaimnieku vēlme iepazīt dārzkopības un dārzeņu audzēšanas pieredzi Polijā. Augļkopības nozare tur jau sen ir augsti attīstīta. Polijā gadā iegūst aptuveni četrus miljonus tonnu ābolu, 200 000 t ķiršu, tikpat zemeņu. Tur saražo 120 000 t upeņu un ne mazāk plūmju, vēl arī 50 000 t ērkšķogu un 60 000 t saldo ķiršu. Tāpēc raža nopērkama  arī Latvijā.

Izbraukumu organizēja LLKC Limbažu konsultāciju birojs saskaņā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, Lauku atbalsta dienesta un Zemkopības ministrijas mācību un pieredzes apmaiņas programmām. Lauksaimnieki brauca mācīties, ar kādiem līdzekļiem palielināt saimniecību konkurētspēju, kādas inovatīvas metodes izmantot. Maršrutu palīdzēja  plānot Polijas lauksaimnieku mācību centrs, kas rūpējas par zemnieku profesionālo izglītību. Grupu pavadīja tā speciāliste Natālija Truskovska.  

Vispirms zinātne

Iepazīšanās ar nozari sākās Skerņevicē, kur pētniecisko darbību veic dārzkopības institūts In Hort. Tā programmas aptver visus būtiskākos ar šo nozari saistītos jautājumus – sākot no pētījumiem par augļu, dārzeņu bioloģisko audzēšanu līdz biotehnoloģijai, dārzkopības augu ģenētikai un selekcijai, agrotehnikai, stādaudzēšanai u. c. Institūtā radīts vairāk nekā 200 augļu un dārzeņu šķirņu. Top jaunas tehnoloģijas pārstrādei, uzglabāšanai, iepakojumam. Noskatāmies prezentāciju, klausāmies lekcijas, apmeklējam laboratorijas.Zinātnieku darbs vērsts uz to, lai augļkopības nozari valstī padarītu konkurētspējīgu pasaules tirgū un arī lai saglabātu dabīgās ekosistēmas. Pētījumu apjoms ir iespaidīgs, rezultāti arī, īpaši tāpēc, ka zinātne nav atrauta no ražotājiem un inovācijas, kā mums šķita, salīdzinoši ātri nonāk tajā vidē, kam domātas. Dārzkopības institūta laboratorijas sniedz arī komerciālus pakalpojumus vietējiem pārtikas ražotājiem un eksportētājiem, ieskaitot smago metālu, nitrātu un nitrītu, kā arī augu aizsardzības līdzekļu atlieku analīzi. Institūts seko augļu un dārzeņu patēriņam valstī. Lielas saimniecības vai bāzes savām vajadzībām pasūta tehnoloģijas.

Mums stāsta par ierīcēm ar kontrolēto atmosfēru un atmosfēru ar īpaši zemu skābekļa koncentrāciju. Iegūstam priekšstatu arī par pārstrādi – sulu, nesaldinātu dārzeņu un augļu čipsu tapšanā, kam maksimāli saglabātas augļos esošās vērtīgās vielas. Polijā dietologi iesaka piecas reizes dienā lietot augļus vai ogas. Klausāmies par augļu un dārzeņu apstrādes metodēm, jo institūta laboratorijās, izmantojot temperatūras maiņu un ultraskaņu, top arī dārzeņu čipsi, augļu batoniņi un līdzīgi  produkti. Par labu uzglabāšanai atzīst saldēšanu, ko veic ar dažādiem paņēmieniem.

Laboratorijās augļiem nosaka cietes un cukura koncentrāciju, mēra skābuma līmeni, veic eksperimentus komerciālam nolūkam. Konteineros uzglabā augļus ar kontrolēto atmosfēru. Mums demonstrē, kā darbojas nelielas kaltēšanas iekārtas ar uzsildīta gaisa cirkulāciju un citas – ar ultraskaņas un mikroviļņu izmantošanu. Vērojam, kā iegūst duļķainas un dzidrinātas sulas ar augstu vērtību. Grupas mājražotājas interesējas par iekārtu, kas atbrīvo augļus no kauliņiem. Tiem, kuri nodarbojas ar augļu un dārzeņu pārstrādi, pastaiga laboratorijās bija kā mācībstunda.

“Radās lielāka skaidrība par procesiem. Saprotu, kāpēc man augļu masa vienmēr nosēžas. Ja izmantotu emulsijas mašīnu, veidotos pareizā konsistence. Varbūt jāgatavo jauns projekts „Līderim”,” spriež Inga Fricleja.  

 Visu cieņu zinātnei, kas pēta šķirņu daudzveidību,salīdzina tās, iegūst un audzē jaunus stādus. Ar tādu attieksmi Dobrovicē iepazīstam 74 ha plašo institūta izmēģinājumudārzu, kur notiek aptuveni 100 dažādi pētījumi. No augļu kultūrām visplašāk audzē ābeles. Institūta kolekcijā ir 1300 šķirņu. Dārza siltākajās vietās notiek persiku un aprikožu šķirņu pētījumi. Pēdējā laikā plaši ievieš arī krūmmellenes, sausseržus, izmēģina jaunas aktinīdiju šķirnes, tāpat korintes, ķiršus, avenes, kazenes u. c. Kultivē to, ko iespējams pārdot rietumos. Zinātnieki pēta augļu puvju un arī citu slimību ierosinātājus. Patlaban tirgū ir pieprasījums šķirnēm, no kurām jau otrajā gadā var ievākt līdz 15 t/ha ābolu, taču vidēji no hektāra iegūst 90 t. Augļu kokus sezonā miglo 20 reizes. Klausāmies arī par avenēm un kazenēm. Ikviens zina, cik lieliska šķirne ir Polka, un piefiksējam, ka drīz tirgū nonāks Polonēze, kas būs īpaši ražīga. Pirms ieejas dārzā ir liela augļu pieņemšanas bāze. Rudens ir ienesīgs, lai institūts gūtu arī peļņu no ražas.

Jagoda – lēta un laba tehnika pilnam ražošanas ciklam

Skerņevicē atrodas arī vadošais augļkopības tehnikas ražotājs –

rūpnīca Jagoda JPS. Īpašnieki mūs uzņem kā labus paziņas, jo SIA Krogzeme ir uzņēmuma dīleris Latvijā. Upeņu novācamo kombainu poļu inženieri vasarā demonstrēja stādu audzētavas lauka dienā. Piedāvājumā ir 19 tehnikas vienības, kas nodrošina pilnu ciklu ogu un augļu dārza apkopšanai sezonā, – sākot ar stādāmo mašīnu un beidzot ar kombainiem. Pieprasījums un arī eksports aug. Tehniku iepērk Kanādā, Austrālijā, Vācijā, Krievijā un citur. Lielās rūpnīcās tādu tehniku nerada. Apskatām konvencionāli audzētajos dārzos izmantotos apdobju miglotājus. Tādam mērķim bioloģiskajos dārzos piedāvā rindstarpu pļaujmašīnas.

“Frēze, kas griežas un ravē, un vēl kustīgā „roka”, kas to ar sensoru attur no ieiešanas krūmā, izravē visu, ko vajag. Līdzīga ir arī divpusējā ierīce, bet tā ir dārgāka,” skaidro A. Krogzems. Iepazīstam krūmu zaru griezēju, aplūkojam dažus pilnas rindas ogu novākšanas kombainus. Viens ir prototips, ko testē, uzlabo, vēl meklējot ideālo darba variantu, otrs – multifunkcionāls, kas izmantojams aronijām, upenēm, jāņogām, krūmmellenēm u. c. Arī ķiršiem un plūmēm ir savs. Pašlaik top kombains krūmmelleņu novākšanai. Jautājumi liecina par lielu interesi, jo mūsu grupā ir cidoniju, krūmmelleņu, arī upeņu audzētāji! 

Svaigas krūmmellenes pat Āfrikā

Kā jāstrādā mārketingā, lai mēneša laikā pārdotu no 470 ha ievāktu milzīgu apjomu nesaldētu, svaigu, rokām vāktu krūmmelleņu? Ohožā dibinātā uzņēmuma Polana raža, ko vasaras otrajā pusē ar rokām novāc aptuveni 1000 sezonas strādnieku, aizceļo pat uz Āfriku. Lielā krūmmelleņu audzētava pastāv 20 gadu. Bioloģiskajiem stādījumiem dabīgā vidē, skābās kūdras gultiņās, kas vēl apklātas ar speciālu ģeotekstila plēvi, ir ideāli apstākļi. Purvu no visām pusēm ieskauj mežs, kūdrā nav ķīmiskā piesārņojuma, un īpašniekiem bija tikai jāizveido apūdeņošanas sistēma. Skatam paveras arī tāda kā plēves tuneļu pilsētiņa. 37 ha šī dārza atrodas plēves mājās un būvniecība vēl tiks turpināta, lai gan hektārs tuneļu izmaksā 80 000 eiro. Zem jumta raža ir divreiz lielāka nekā zem klajas debess. Polanai dažādās vietās pieder trīs plantācijas. Divas ir konvencionālās, tur izmanto minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus..

Šo vērienīgo biznesu pirms 20 gadiem Polijā uzsācis brits Stīvens Teilors. Pavisam uzņēmumā ieaudzētas 32 ASV pirktās šķirnes, tāpēc poļi, runājot par Polanu, biežāk to dēvē par Amerikāņu krūmmelleņu dārzu. Izmantotas tikai privātās investīcijas. Uz ES atbalstu Polijā nevar pretendēt, ja uzņēmuma apgrozījums gadā pārsniedz 15 miljonus.

“Mums katrā dārzā tas ir daudz lielāks,” atklāj direktors. Vidēji raža no viena krūma šogad bijusi 5 kg. Bioloģiski audzēta, tā ir augsta, konvencionāli – vidēja. Vienā hektārā iestādīti līdz 3000 krūmu, dārzā kopā 248 000. Viens strādnieks dienā novāc 45 kg, par kilogramu viņam samaksā 3,4 zlotus

“Kontrolētās atmosfēras iepakojumā ogas mēnesi ceļo uz Āfriku, pēc tam vēl atliek nedēļa to pārdošanai,”saka direktors. Nākotnē plāno paplašināties vēl par 300 ha. Par ogu saldēšanu direktors atbild, ka tā viņiem nebūtu ekonomiska.

Pārsteidz kvantitāte

No rīta ierodamies Semjatičē  apmeklēt Veslavam Blockim piederošo lielu stādu un dārzeņu audzēšanas un pirmapstrādes saimniecību, kas reizē ir arī vairumtirdzniecības bāze un nodarbina 100 strādniekus. Kopā ģimene apsaimnieko 1700 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un vēl 900 ha īpašnieks nomā Ukrainā. Nonākam lielā, skaļā angārā, kur ir daudz dažādu rūpniecisko iekārtu dārzeņu tīrīšanai, šķirošanai, griešanai, fasēšanai. Īpašnieks stāsta par katru no tām un rāda, kā dārzeņi kļūst tīri, vienādi, sagriezti, kā vajag. Saimniecība pati audzē dažādus dārzeņus 700 ha, sēj un novāc arī labību. Dārzeņus vēl pērk no citām saimniecībām, uz citām valstīm nosūta 50% saldēto dārzeņu. Īpašnieki neslēpj, ka ražotnē un lauksaimniecības tehnikas iegādē investēti 15 miljoni eiro, tai skaitā ir arī ES projektu finansējums. Mums rāda, kur audzē upeņu stādus. Ik gadu tirgum piedāvā miljonu dažādu ogulāju stādu.  

Ar eļļas pudelītēm un tējas paciņām somās

Eļļas pārstrādes uzņēmumā Olejowy Raj  trīs sievietes pievērsušās pārtikas bagātinātājiem – nerafinētās eļļas un arī dažādu kosmētisko līdzekļu ražošanai. Prezentācijā mums slavē produktu veselīgās un labās īpašības. Visticamāk ar Omega-3, vitamīniem un dažādām minerālvielām bagātās ķirbju, linsēklu, sezama, kokosriekstu, melno ķimeņu, kaņepju, mārdadža un citas augu eļļas ir labas. Tā šķiet arī degustējot. Sievietes iegādājas kosmētikai ražoto aveņu un zemeņu sēkliņu eļļu, ziepes ar eļļas piedevu u. c.

Diemžēl ātri pienāca ceļojuma pēdējā diena. To aizvadījām sevišķi zaļā ciematā, ko izveidojis Miroslavs Angelčiks. Viņš nodibinājis bioloģisko saimniecību Dary Natury, kur iekopts valstī lielākais privātais botāniskais dārzs ar 1500 augu. Gidi iepazīstina ar tiem apmeklētājus. Turpat tapis arī otrs uzņēmums Ziołowy Zakątek, kas nodarbojas ar pārstrādi. Sezonā kompleksu vidēji apmeklē 100 000 interesentu. Tajā nodarbināti 100 cilvēku.  

Teritorija ir kā brīvdabas muzejs ar ļoti aktīvu vidi. Neparastā guļbūvju kolekcija veidota no tām, ko cilvēki pametuši. Tās  izjauktas, atvestas, pēc tam kopā saliktas un pielāgotas kādam konkrētam mērķim. Vienā pie ieejas ir krodziņš, citā – darbnīcas, veikali, ražotnes, kur notiek pārstrāde, bet augšstāvos izmitina viesus. Izveidojies vesels ciemats. Sevišķi efektīgi izskatās guļbūves nams, kas viesu uzņemšanai izveidots no astoņām mājām.  

Ciemats ir leiputrija bērniem. Minizoodārzā dubļu aplokos laiski guļ cūkas, pa bluķiem kāpelē kazas, izmitināti gaļas liellopi u. c. Laukumā radīts koka rotaļu aprīkojums. Nav asfalta, nav bruģa, nav glancētu un līdz pēdējai nezālei izpucētu vietu. Spraiga dzīve rit iebraucēju acu priekšā un pat ekskursantam ļauj justies kā līdzdalībniekam labi izplānotajā procesā.

Ziołowy Zakątek plaši izvērsta arī dažādu produktu ražošana. Spiež eļļas, fasē veselības tējas, gatavo uzlējumus, kosmētiskos līdzekļus, garšvielas, sulas, sukādes u. c. Mums rāda eļļas ieguvi no rožu sēkliņām un ārstniecības augu fasēšanu. Daudz produkcijas eksportē. Skatām augus, rozāriju, kur pārstrādei iegūst rožu ziedlapiņas. Interesanti, ka ļāva no dažādiem kaltētiem augiem līdzņemšanai sagatavot veselības tēju, ko mājās uzliet, un arī tinktūru spirtā.  

Mājupceļā raisās sarunas par iespaidiem. Alojiete Sarmīte Rutkovska, kura apsaimnieko 5 ha ķiršu dārzu, teica: “Pirmoreiz piedalījos tādā braucienā. Man viss bija interesanti. Turklāt «Jagoda» atradu tādu kombaina modeli, kāds derēs mūsu ķiršiem. Iepriekš nevarējām izdomāt, kā varēsim novākt ogas, kad koki izaugs lieli. Ar cilvēkiem, kuri dara līdzīgas lietas, piedzīvoju pleca sajūtu. Paldies par braucienu!”

Arī aveņu un dārzeņu audzētāja Inga Knoka no Buivas tādā braucienā piedalījās pirmo reizi: “Esmu pozitīvās emocijās, jo man ļoti patika. Ieguvu tik daudz jaunas informācijas gan no dzirdētā un redzētā, gan no līdzbraucējiem mūsu lieliskajā grupā! Gribētos vēl kaut kur aizbraukt.”

Līdzīgi izteicās dārzniece Ilze Burskāne no Skultes. Viļķeniete Antra Sirmā, kura attīsta dārzeņu pārstrādi, sprieda, ka citu pieredze vienmēr ir bagātinoša, un nevar zināt, kurā brīdī uzzinātais noder.

LLKC Limbažu biroja vadītājs Aigars Legzdiņš pateicās visiem un uzsvēra: “Lielie ražotāji, kurus apmeklējām, sāka un attīstījās no mazām saimniecībām. Lai redzētais jums kalpo par iedvesmu turpināt iesākto!” Aktīva pieredzes apmaiņa starp dalībniekiem notika arī autobusā.

Saimniecību apmeklējumi tiek nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014. – 2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD līguma r. LAD011018/P43

Zaiga Blaua,

LLKC Limbažu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto galerija: 

Pievienot komentāru

Partneri

Iepriekšējais

Kļūda | Lauku tīkls

Kļūda

Statusa ziņojums

  • views_bulk_operations_cron: Launched in thread 1
  • queue_smtp_failure_queue: Launched in thread 1
  • queue_views_bulk_operations: Launched in thread 1
  • simplenews_cron: Launched in thread 1
  • queue_smtp_send_queue: Launched in thread 1
Tīmekļa vietnē notika negaidīta kļūda. Lūdzu, mēģiniet vēlreiz vēlāk.