Netradicionālo augu audzēšanas pieredze

GalerijaPrint

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Madonas konsultāciju birojs organizēja mācības ”Netradicionālo augu audzēšana”. Mācības notika Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītība un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.  Madonas un Jelgavas konsultāciju biroju pārstāvji mācībās piedalījās kā lektori.  Divas mācību dienas notika Madonas konsultāciju birojā.  No 6. līdz 7. jūnijam mācību dalībnieki  devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju, kurā piedalījās saimniecību pārstāvji no Madonas, Līgatnes, Rēzeknes, Varakļānu un Lubānas novadiem, kuri jau nodarbojas ar  tradicionālo augļkopību un netradicionālām kultūrām un  kuri  vēl plāno un gribētu darboties šajā jomā.

Brauciena laikā tika apmeklēts Skiernevices Dārzkopības institūts,  gan arī vairākas  saimniecības, kurās nodarbojas ar netradicionālo augu audzēšanu.

Dārzkopības institūts Skiernievicē

Dorota Kružinska strādā augu gēnu nodalā, kas pēta gēnu resursus un atbild par gēnu resursu uzturēšanu Polijā un augu kolekcijām. Nodaļas pārziņā ir 30 dārzkopības kultūras, 50 dārzeņu kultūras, 5 dekoratīvās sugas. Nodaļas galvenie uzdevumi ir augu un genotipu kolekcionēšana, novērtēšana, izplatīšana. Galvenais mērķis – saglabāt augus nākamajām paaudzēm. Polija nav sevišķi piemērota vīnogu audzēšanai, bet institūtam ir iespaidīga to kolekcija. Ir arī izveidotas apputeksnēšanas augu un medusaugu kolekcijas. Plaši pārstāvēti ir dārzeņi, piemēram, gurķi, tomāti, ķirbji, pākšaugi.

Kopējais genotipu skaits ir 16 000 augu.

Arī Polijas zemniekiem pēdējos gados arvien vairāk sāk interesēt netradicionālie augi. Galvenais iemesls – dažādot saimniecisko darbību un samazināt risku, ja kādu kultūru nevar realizēt.

Pēdējos gados Polijā arvien aktuālāka kļūst bioloģiskā lauksaimniecība. Arvien lielāks pieprasījums ir pēc augļiem un ogām, kuru audzēšanā netiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi vai tiek izmantoti samazinātā daudzumā.

Institūta zinātnieki ir veikuši pētījumus ķiršu koku stumbru veidošanā. Koki ir veidoti pēc UFO metodes, pēc Spāņu metodes, notiek Y formas stumbru veidošana. Pārsvarā šādi audzētiem kokiem nepieciešama balstu sistēma, kas sadārdzina dārza izveidošanas izmaksas. Taču tas veicina kvalitatīvu dārzu izveidi, bet ražas daudzums bieži nav tik  būtisks, lai atpelnītu ieguldījumus.

Vogela metode ir viena no biežāk pielietojamām metodēm saldo ķiršu veidošanā. Īpaša nozīme ir 1–2 gadiem pēc  koka iestādīšanas, kad jāpanāk plašu leņķu izveidošana. Stādu 90–110 cm augstumā nogriež, tad retina pumpurus. Tas dod iespēju sānzariem veidot  platu leņķi. Rezultātā jāizveido vārstveida stumbrs.  Polijā arvien vairāk sāk izmantot pundurformas ķiršus, kam raksturīga lēna augšana, tie agri sāk ražot, intensīvi ražo augļus. Šādus kokus var vieglāk nosargāt no putniem. Pēc  augļu krāsas iecienītākie ir tumši sarkanas krāsas  ķirši, kam ir augstāka cena. Šķirņu izveidē nozīme tiek pievērsta ziemcietībai un ogu plaisāšanai.

Polijā 2017. gadā pavasarī bija -5 līdz -7 °C sals. Visvairāk cieta ķirši, kuri jau bija ziedos. Pēc prognozēm, šogad ķiršu raža būs par 70% mazāka. Labos gados Polija var saražot 55 000 tonnu ķiršu ogu.

Ķiršu zarus veidojot,  jāņem vērā, lai zari neatrastos ēnā, jo tad neveidojas pumpuri un zari izkalst. Ķiršu ziedpumpuriem jāveidojas visā vainagā, visā zara garumā. Ja pumpuri neveidojas, pieļautas kļūdas agrotehnikā. Stādot ķiršus, nepieciešams izvēlēties  labāko dārza vietu, nestādīt ieplakās.

Polijā ķirši tiek audzēti pēc divām metodēm:

1. Tradicionālā (attālumi starp kokiem 2–3 m, starp rindām 3,5–4 m).

2. Vākšanā ar kombainu (attālumi starp kokiem 1–1,5 m). Kombains vienas dienas laikā var novākt 2–3 ha dārzu, novāktajiem augļiem ir laba kvalitāte, ar kombainu var novākt ap 95% ogu.  Kombaina trūkums – augstā cena (700 000–800 000 zlotu).

Vīnogu audzēšana. Nozīmīgākā vīnogu izpēte sākās 2004. gadā. Polijā ir 700 ha vīnogu stādījumu. No tiem 220 ha ir reģistrēti,  produkcija  tiek realizēta vīna darīšanai. Vīnogu nozare ir salīdzinoši jauna, tāpēc  vēl nav izveidots ieteicamāko šķirņu saraksts. Vīndarītāju gads sākas 1. augustā un beidzas nākamā gada jūlijā. Vīnogu audzētāju un pārstrādātāju skaits pēdējos gados ir palielinājies 6 reizes. Mazāk nekā 1 ha vīnogu ir 90% audzētāju, vairāk kā 10 ha ir 3% audzētāju. Daļa no vīnogu dārziem vēl nav reģistrēti, jo ir jauni dārzi vai arī neražo. Polijā ir ap 100 vīnogu šķirņu. Vīnogu audzēšanā ir liela konkurence, dārza ierīkošana un vīna ražošana prasa lielus ieguldījumus, ir jāseko līdzi likumdošanas izmaiņām vīna ražošanā. Vīna ražošanai ir arī savi plusi:

1. Vīns no vietējām šķirnēm ir inovatīvs produkts, kuram ir salīdzinoši augsta cena, kas atrod savu pircēju.

2. Vietējais vīns tiek realizēts bez starpniekiem – tas ir kā ieteikums.

3. Tiek popularizēts vietējais tūrisms.

Vīnkopība  ir saistīta ar tūrisma attīstību. Piemērotākās vīnogas bargiem laika apstākļiem ir starpšķirņu hibrīdi. Īstās vīnogas (Vitis vinifera) audzē tad, ja iespējams ziemās piesegt. Piesedz virs potēšanas vietas – vislabāk ar skaidām vai kūdru. Ja sedz ar augsni, tad vīnogas var saslimt  ar sēnīšu slimībām, kas bieži tiek jauktas ar sala bojājumiem. 

Aveņu un kazeņu audzēšana. Pagājušā gadsimta 60.–70. gados Polijā aveņu audzēšana aktualizējusies. Aveņu audzēšanā Polija ir trešajā vietā aiz Serbijas un Čīles. Avenes daudz izmanto ievārījumiem, sulām, saldēšanai. Katru gadu tiek saražotas 66 000 t aveņu produkcijas un 25 000 tonnu koncentrāta, kas tiek tirgots ārpus Polijas.  2016. gadā avenes bija  iestādītas 26 000 ha platībā un tika iegūtas 120 000 tonnas. Aveņu platības samazinās, bet ražība palielinās, kas liecina par profesionālu audzēšanu.  Dārzkopības institūta gēnu bankā glabājas 150 aveņu  šķirnes. Institūtā izmēģinājumi tiek veikti, stādot avenes 3 m attālumā starp rindām un 50 cm attālumā starp augiem. Augi tiek stiprināti pie balstu sistēmas. Apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem ir minimāla, lai pārbaudītu pašu augu pretošanās spējas slimībām un kaitēkļiem. 

Kazenes tiek piestiprinātas pie V veida  balstu sistēmas, kad pie viena zara piesien iepriekšējā gada dzinumu, pie otra –  jauno dzinumu. Krūmus stāda 1,5 m attālumā, jo tie izplešas. Kazenes arī ir sala jutīgas, tāpēc  tās ieziemo, nolaižot uz zemes. 

Jaunās šķirnes tiek pārbaudītas trijās vietās Polijā, un tikai tad, kad vērtējums visas trijās audzēšanas vietās ir pozitīvs, tās tiek iekļautas Polijas un ES reģistrā. 

Netradicionālie augi

1. Kizils.  Salizturīgs. Polijā vēl nav atklāts, ka kizils slimotu. Kizilu var izmantot kā deserta ogu, var gatavot uzlējumus, džemus, ievārījumus. Kizils ir ļoti vērtīga oga, kurā ir liels C vitamīna daudzums, citi vitamīni un organiskās skābes. Augsnes ziņā kizils nav pārāk prasīgs, bet tam nepatīk smilts zeme. Pirmajos gados ļoti jārūpējas, lai izveidotu pareizu vainagu.

2. Smiltsērkšķi ir uz robežas starp ārstniecisko un ēdamo augu. Pēdējos gados problēmas rada raibspārnu muša. Lai smiltsērkšķi  ražotu, 8% no augiem jābūt puišiem. Pārstrādā augļus, iegūst eļļas. Vainagu īpaši neveido.

3. Sausserdis. Pēdējos gados sāk strauji attīstīties. 2013. –2014. g. tika sastādītas lielas  dārza platības. Ogas tiek mehanizēti vāktas. Attiecībā uz sausserdi prakse ir apsteigusi zinātni,  jo vēl nav veikti pienācīgi pētījumi, lai sniegtu ieteikumus sausseržu audzēšanā. Ieticams sausseržus stādīt 0,6–0,8 m attālumā. Ražība ir 2–6 kg no auga. Problēma ir putni, to aizbaidīšanai izmanto skaņu signālus. 

Saimniecība “Kawęczyn Nowy commune” 

Te audzē  8  ha aroniju. Raža no hektāra ir vidēji 20 tonnas. Stādījums ir 8 gadus vecs. Cena – 40 groši/kg. Ir 5 ha sausseržu lauki. Stādus iegūst pašu saimniecībā no spraudeņiem.  Sarkanās jāņogas – vairākas šķirnes. 3 ha ērkšķogu lauki.  Visas ogas vāc mehanizēti.  Realizācija notiek ar vairumtirgotāju palīdzību.  

Saimniecība “Niedrzwica Duża” 

Saimniecībā 1,5 ha platībā tiek audzēti sausserži. Lai tie labi apputeksnētos, ar katru 10. krūmu stāda citu šķirni. Starp rindām ir 4 m, kur iestādītas zemenes – ‘Vailbrand’ šķirne no Anglijas. 90% no  zemeņu ogām paredzētas desertam. Vēl saimniecībā audzē 2 ha vasaras avenes, 2 ha zemenes, 0,5 ha upenes, 0,3 ha kazenes. Arī šeit realizācija galvenokārt notiek ar vairumbāžu starpniecību. 

Uzņēmums “Weremczuk agromachines” 

Uzņēmums pastāv jau 35 gadus un nodarbojas ar dārza ierīkošanas, kopšanas un novākšanas tehnikas ražošanu un tirdzniecību, savu produkciju izplata visā pasaulē un to raksturo inovatīvas idejas un augsta kvalitāte. Piedāvā profesionālu un funkcionālu tehniku, ko iespējams piemērot klienta vajadzībām. Tiek izmantoti augsti kvalitatīvi izejmteriāli, kas nodrošina izturīgu un kvalitatīvu tehniku. 

Uzņēmums “Bliskowice” 

Vīnogu dārzs ir 5 ha liels, un vīnogas tiek audzētas vīnam. Uzņēmuma saimnieks ir arhitekts, strādā Varšavā, un vīnogu  dārza ierīkošana un vīna darīšana ir viņa hobijs, kur tiek ieguldīti visi līdzekļi. Dārzs ierīkots  uz kaļkakmens klints. Netiek izmantota nekāda mākslīgā augu  augšanas stimulācija.  Balstu sistēma sastāv no  2 paralēlām stieplēm dažādos augstumos, kas tiek pakāpeniski  celtas uz augšu. Galvenā problēma ir sēnīšu slimības – īstā un neīstā miltrasa. No 1 ha vajadzētu iegūt 10 t vīnogu, tad kvalitāte būtu līdzsvarā ar kvantitāti. Uz 1 zara vasas atstāj 2 ziedkopas. Vīnogu stādījumus apdraud putni, kas iznīcina ražu, starp rindām pastaigājas brieži, stirnas un aļņi. Ražas vākšana sākas no 15. septembra un turpinās līdz oktobra beigām. Pēc tam vīnogas nonāk pārstrādei vīnā. 

Kopsavilkums

  • Arī Polijas zemniekiem pēdējos gados arvien vairāk sāk interesēt netradicionālie augi. Galvenais iemesls – dažādot saimniecisko darbību un samazināt risku, ja kādu kultūru nevar realizēt.
  • Svarīga ir augu genotipu uzturēšana, lai nodrošinātu konkrētu šķirnes īpašību saglabāšanu.
  • Polijā arvien aktuālāka tēma ir bioloģiskā lauksaimniecība. Arvien lielāks pieprasījums ir pēc augļiem un ogām, kuru audzēšanā netiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi vai tiek izmantoti samazinātā daudzumā.
  • Ir veikti dažādu  koku stumbru veidošanas  izmēģinājumi, kas sadārdzina  dārza ierīkošanas izmaksas, bet ne vienmēr ir rentabli.
  • Polijā arvien vairāk sāk izmantot pundurformas ķiršus,  kam raksturīga lēna augšana, agri sāk ražot,  intensīvi ražo augļus. Šādus kokus var vieglāk nosargāt no putniem.
  • Vīnkopība  ir saistīta ar tūrisma attīstību. Piemērotākās vīnogas bargiem laika apstākļiem ir starpšķirņu hibrīdi. Īstās vīnogas (vinifera) audzē tad, ja iespējams ziemās piesegt. Ja sedz ar augsni, tad vīnogas var saslimt  ar sēnīšu slimībām, kas bieži tiek jauktas ar sala bojājumiem.
  • Saimnieciskās darbības dažādošanai tiek domāts gan par pārstrādi, gan lauku tūrismu.

 

Dace Drošprāte,

LLKC Jelgavas konsultāciju biroja lauku attīstības konsultante

Anita Brosova,

LLKC Madonas  konsultāciju biroja augkopības konsultante

Foto galerija: 

Komentāri

Esmu no Priekules novada. /Liepāja/ Vēlos ar jums uzturēt kontaktus, jo , mani interesē netradicionālo augu audzēšana-konkrēti-KIZILS. Meklēju sev līdzvērtīgu partneri, lai uzsāktu to ražošanu, kā arī atrastu noietu šim produktam. Par turpmākiem pasākumiem, semināriem gaidīšu jūsu atbildi. Ar cieņu- Timbare.

Pievienot komentāru