Pāvilostas zvejnieks izveido virtuālo zivju tirgu

Pāvilostā nodarbojas pieci komerczvejnieki, tajā skaitā SIA “AJA 3”, kuru jau četrus gadus vada jaunais uzņēmējs Edgars Eduards Kristapsons. 

Edgars ir entuziasma, ideju un apņēmības pilns. Viņš saredz nākotni zivsaimniecības jomā Latvijā un Pāvilostā. Finanšu piesaistei 2017. gadā Edgars īstenoja projektu “Specializētā transporta iegāde, kurš aprīkots ar aukstuma kameru, zivju produkcijas pārvadāšanai”, kura mērķis ir radīt pievienoto vērtību “AJA 3” zivsaimniecības produktiem to piegādes posmā, tādējādi nodrošinot uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu. Projekts veiksmīgi īstenots, bet nolemts pie tā neapstāties. Jau 2018. gadā tapa jauna ideja projektam “Virtuālais zivju tirgus”, kura mērķis ir attīstīt jaunu  pakalpojumu – svaigu zivju un to izstrādājumu interneta veikalu, izveidojot atbilstošu tīmekļa vietni.

Pirmsākumi

Edgars atklāj, ka saistība ar zvejniecību un zivīm sākās pavisam nejauši, kad 2012. gadā vecāka gadagājuma Pāvilostas zvejniekiem Arnoldam un Romānam, zvejojot uz kuģīša “Breksis”, bija vajadzīgas palīdzīgas rokas. Viņš ticis uzrunāts doties līdz zvejā, kam arī ātri piekritis, lai gan pieredze un saprašana par zvejniecību nebijusi nekāda. Bet izaicinājums bijis liels. Tā visu vasaru Edgars pavadīja, ar kuģi “Breksi” dodoties zvejā. Jau 2013. gadā kuģa īpašnieks Arnolds  veselības problēmu dēļ bija nolēmis beigt zveju un “Breksi” nodot sagriešanai. Edgars daudz nedomāja un atpirka kuģi, ar kuru  jau pats kā kuģa īpašnieks un kapteinis vēl ilgu laiku zvejoja Baltijas jūrā pie Pāvilostas krastiem. 2014. gadā Edgars iestājās Latvijas Jūras akadēmijā Rīgā, kuru veiksmīgi pabeidza.

Idejas īsteno ar projektu palīdzību

Edgars atzīst, ka projekti ir lieliska iespēja, lai attīstītu savu uzņēmumu un īstenotu idejas. Arī savā uzņēmumā sākotnēji zivis tikušas zvejotas un pārdotas uzpircējiem. Bet, redzot to, ka zveju kvotas tiek samazinātās un zivju resursi ar katru gadu sarūk, Edgars sapratis, ka nozvejotai zivij jārada augsta pievienotā vērtība. Sākotnēji loms ticis piedāvāts draugu restorānam Rīgā, vēlāk pieaudzis restorānu skaits, kas vēlējušies savā ēdienkartē iekļaut svaigas un kvalitatīvas Baltijas jūras zivis. Ar laiku pircēju lokam pievienojušās arī privātpersonas, kas vēlējušās iegādāties Pāvilostā zvejotās zivis. Saprotot, ka apzvanīt visus klientus un pieņemt pasūtījumus ir laikietilpīgs process, nācies domāt ko progresīvāku. Tas devis Edgaram impulsu veidot ko līdzīgu internetveikalam, tādējādi piesaistot papildus privātos klientus un pilnībā nokomplektējos transportu ar sazvejoto lomu, kas attiecīgi arī samazina izdevumus par produkcijas nogādāšanu uz Rīgu.

Pateicoties vietējās rīcības grupas – biedrības “Liepājas rajona partnerība” 2018. gada sākumā izsludinātā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) projektu konkursa “Atbalsts zivsaimniecības nozares attīstībai un uzņēmējdarbības dažādošanai piekrastē” 4. kārtai, ticis atbalstīts un 2018. gada novembrī īstenots projekts “Virtuālais zivju tirgus”.  Projektā izvirzītais mērķis: attīstīt jaunu pakalpojumu – svaigu zivju un to izstrādājumu interneta veikalu un radīt pievienoto vērtību zivsaimniecības produktiem to piegādes posmā, iegādājoties specializēto transportu – ir īstenots, taču jāatzīst, ka, reāli darbojoties ar interneta vietni www.labsirdigazive.lv, bijis nepieciešams veikt dažādus uzlabojumus, ko iepriekš nav varēts paredzēt. Patlaban interneta vietne tiek uzlabota, lai ātrāk un ērtāk sasniegtu savus klientus, apziņotu par jaunumiem un aktualitātēm, un paplašinātu klientu loku.

Virtuālais zivju tirgus atvieglo saziņu ar klientiem, kuri nereti lūguši, lai privāti tiktu sazvanīti un informēti par sazvejoto lomu. Edgars saka: “To fiziski nevarēju paveikt. Izveidotā mājaslapa dod iespēju klientam apskatīt piedāvājumu, pasūtīt, veikt tūlītēju apmaksu. Man atliek vien pasūtījumu sapakot, noformēt un nogādāt klientam.”

Savukārt, runājot par specializētā transporta iegādi projekta ietvaros, Edgars atzīst, ka bez transporta iegādes pamatideju – virtuālo zivju tirgu – nebūtu iespējams realizēt. “Ko līdz pasūtījumi, ja nevari tos piegādāt,” saka Edgars. Projekta nosacījumi par autotransporta iegādi bijuši ļoti labi. Mašīna iegādāta ar 70% atbalstu no projekta, kas ir vērā ņemams finansiālais atspaids jaunam uzņēmējam. Edgars piebilst: “Šo iespēju iesaku izmantot ikvienam uzņēmējam. Automašīnas iegāde bija lielākais ieguvums no visa projekta.”

Vietnē www.labsirdigazive.lv par uzņēmumu teikts: “Esam uzņēmums no Pāvilostas, un mēs zvejojam Kurzemes piekrastē un iekšējos ūdeņos. Ikdienā mūsu zvejas laivas bāzējas Pāvilostas ostā un zvejo tās piekrastes teritorijā. Pāvilostas osta ir moderni aprīkota zvejas osta, kurā izveidotas lielas, ietilpības aukstuma kameras un uzstādīti ledus ģeneratori, kas ļauj mūsu nozvejoto produkciju nogādāt līdz patērētājam visaugstākajā kvalitātē. Mūsu galvenā pamatvērtība ir strādāt ar svaigu, Latvijas ūdeņos zvejotu un audzētu zivi un piegādāt to mūsu klientiem. Svaigas un tieši no zvejniekiem.” Arī pats Edgars vairākkārt uzsver, ka pamatvērtībai – svaigai zivij – viņš stingri pieturas. Lai zivs nezaudētu  kvalitāti, tā ilgākais divu dienu laikā ir jārealizē.

Jaunais starp savējiem

Taujāts par to, kā Edgars jūtas kā jaunais starp Pāvilostas vecajiem zvejniekiem, un vai vispār ir viegli iesākt strādāt zvejniecības jomā Latvijā, Edgars atbild: “Pirmkārt, zvejniecībā lielu lomu nosaka tas, par kādu cenu izdodas savu lomu pārdot. Ir zvejnieki, kuri paši sazvejoto pārdod tieši klientam, tādējādi uzliekot lielāku cenu, bet ir arī tādi, kas ir starpnieki – pārpircēji. Viņiem peļņas procents ir mazāks, bet apjomi lielāki. Otrkārt, svarīgi ir arī dibināt kontaktus. Šeit ļoti labi palīdz LLKC organizētie pieredzes apmaiņas braucieni, semināri un mācības. Tiekoties ar savas nozares pārstāvjiem – zvejniekiem vai uzņēmējiem, tiek risinātas ne tikai kopējas problēmas, bet arī dibināti cieši kontakti. Tas ir liels ieguvums.” Edgaram cieši kontakti nodibinājušies ar Kolkas, Saulkrastu un Kuivižu zvejniekiem. “Ja vēj dēļ izpaliek loms Pāvilostā, Baltijas jūrā, tad tas noteikti būs Kolkā jeb Rīgas jūras līcī. Kooperējoties ar citiem zvejniekiem, ir iespēja visu sezonu klientu nodrošināt ar svaigu zivi,” saka Edgars. Viņš arī atzīst, ka pieredzes apmaiņas braucienos, viesojoties gan Igaunijā, gan Somijā, gan Polijā, ir novērojis, ka zvejniecības jomā ļoti daudz ko var panākt, ja zvejnieki kooperējas un veido biedrības. Edgars ir pārliecināts, ka ar laiku arī Latvijas zvejnieki pie tā nonāks.

Nākotnē tikai uz attīstību

Pavisam nesen pirmo reizi iemēģināta roka arī Latvijā izslavētajā Kalnciema tirdziņā Rīgā. Neskatoties uz dažādām grūtībām, lai zivi varētu piedāvāt gana atdzesētu un arī pēc skata apetītlīgu, zivs tirgošana gājusi labi. Vien pārsteidzis tas, ka lielāko daļu zivju pircējam nācies izfilēt turpat uz vietas. “Mūsdienās pircējs vairs nevēlas vai nav iespējas pašam mājās ķidāt zivis un tās pēc tam pagatavot. Varbūt arī nemaz nemāk,”  stāsta Edgars. “Straujajā dzīves ritmā, it sevišķi dzīvojot Rīgā, tik vien laika pietiek kā nopirkt zivi, uzmest uz pannas un apēst. Kur vēl domāt par iztīrīšanu un pārpalikumu izmešanu.” Tāpēc kā vienu no nākotnes plāniem Edgars min zivs apstrādes tehnikas iegādi, piemēram, zivs filetēšanas iekārtu. Tāpat, viesojoties citu valstu zivju pārstrādes uzņēmumos, patikusi ideja par produkcijas apstrādi tā, lai nepaliktu pārpalikumu. “Zivi varētu filetēt, bet visu pārējo pārpalikumu (asakas, galvas) fasēt vakuuma maisiņos, sasaldēt, izveidot zupu sagataves vai maisījumus,” piebilst Edgars. Zivs filetēšanas iekārtu iegādāšanās un apstrādes telpu būve vai gatavu konteineru iegāde varētu būt nākamā projekta mērķis. Edgars arī piebilst, ka iesaka ikvienam izmantot ES struktūrfondu līdzekļus un rakstīt projektus. Tas palīdz ātrāk attīstīties.   

Edgars stāsta, ka ar zivi var darīt daudz ko, tādējādi radot pievienoto vērtību. Lai gan daudzviet var dzirdēt zvejnieku sūkstīšanos par maziem lomiem un kvotu samazināšanu, Edgars tam nepiekrīt: “Sen jau vairs nav tie laiki, kad pietika ar zivs pārdošanu. Samazinoties zivs apjomiem, ir jādomā par pievienotās vērtības celšanu. Jācenšas nopelnīt uz to mazumiņu, zivi apstrādājot un veidojot jau kā jaunu produktu.”

Edgars piebilst: “Aprunājoties ar klientiem, var noskaidrot, kas viņiem nepieciešams. Vieniem vajag zivs filejas jau garšvielās, lai klientam atliek vien pagatavot. Šobrīd ļoti populāra ir kustība “Zero-waste”, kur cilvēki ļoti skatās, lai produkts būtu draudzīgs dabai un pēc iespējas samazinātu atkritumu veidošanos.” Tāpēc par vienu no nākotnes izaicinājumiem Edgars min to, ka vajadzētu radīt tādu iepakojumu, kas ļautu zivi pārvadāt lielos attālumos, nebaidoties par kvalitāti, bet vienlaikus iepakojums būtu otrreiz pārstrādājams vai izmantojams.

Runājot par nākotnes plāniem un iespējām, Edgars atzīst, ka ļoti priecātos, ja Latvijā un arī Pāvilostā zvejnieki iemācītos kooperēties, nevis cīnītos katrs par sevi: “Es varu uzslavēt Kolkas zvejniekus, kuri kooperējoties ir uzcēluši lielu kūpinātavu, iegādājušies ģeneratoru un vairākus autobusus.” Jau citur Eiropā var redzēt, cik daudz savā attīstībā un tiesību aizstāvībā ir panākušas zvejnieku biedrības vai kooperatīvi. “Sen jau viens nav karotājs! Jānāk kopā ar idejām un kopīgi tās jāīsteno. Pie mums tālāk par runāšanu neesam tikuši. Bet ticu, ka nākotnē viss ir iespējams!” piebilst Edgars, kurš sapņo, ka reiz arī Pāvilostā zvejnieki kooperēsies un darbosies ar vienu – Pāvilostas zīmolu!

Santa Ansone,

LLKC lauku attīstības/zivsaimniecības konsultante

Pievienot komentāru