Baudot kafiju un citus labumus

GalerijaPrint

Ik pa laikam  darbarūķiem vajadzīgs neliels restarts – ideju, ieceru atjaunošanai, un tas pieejams LAP programmā īstenotajos braucienos. LLKC Cēsu konsultāciju biroja organizētajā saimniecību apmeklējumā 26. jūnijā piedalījās ļaudis no Amatas, Pārgaujas, Priekuļu, Mazsalacas, Carnikavas un citiem novadiem. Ne vienmēr tāli ceļi ir saistošākie, šoreiz iepazinām Cēsīm tuvējo Amatas un Līgatnes novadu saimniecības ar dažādu praksi saimniekošanas dažādošanā, arī tūrisma veicināšanā, ar dažādām saimnieciskās darbības attīstības pakāpēm.

SIA “Nilsson” kafijas grauzdēšanas ražotne

“Mēs mīlam kafiju un vienmēr priecājamies, ja mūsu mīlestību pret kafiju, mūsu veikumu izbaudiet arī jūs,” sarunu uzsāk  SIA “Nilsson” kafijas komanda. 

Edgara Bondara veidotā ražotne atrodas Amatas novada Drabešu pagasta Ieriķos. Darbība uzsākta 2015. gadā. Izmantojot vietējās rīcības grupas biedrības “Cēsu rajona lauku partnerība” LEADER projektu konkursus, ir iegādāta daļa iekārtu. Ražotnes telpas atrodas bijušajā padomju laika civilās aizsardzības patvertnē. Tam ir savi izaicinājumi un priekšrocības. Telpās ir vēss, vajadzīgi mitruma nosūcēji, taču pazemes telpās tieši produkcijas uzglabāšanai ir ļoti piemēroti apstākļi. Vēsturiski atskatoties, senatnē kafija Eiropā ienākusi no dažādu valstu bijušajām kolonijām. Itālijā, Francijā baudītāji vairāk iecienījuši tumšu, stipri grauzdētu kafiju. Viens itāļu ekspresso atbilst četrām krūzēm arabikas kafijas. Pie mums pašlaik vairāk priekšroka tiek dota kafijas maisījumiem, kur 30% ir robustas šķirņu kafija, 70% – arabika.

Kafijas grauzdēšana ir rūpīgs process, svarīgi iegādāties kvalitatīvu izejvielu, no nejaušiem piemaisījumiem attīrīt pupiņas (kas patiesībā kā auglis, kā ķiršu kauliņš); ievērot temperatūras un grauzdēšanas laika režīmus. Arī fasēšana nav parasta, jo grauzdējot pupiņas piebriest, vēl vismaz pāris nedēļas no tām var izdalīties gāze. Ar slāpekli notiek gāzu stabilizācija un smaržīgās pupiņas fasē vakuuma iepakojumā. Kafijas pupiņas nebojājas, taču ar laiku oksidējas, zaudē kvalitāti.

“Kāda no šeit gatavotajām kafijām (Classic, Supremo, Crema, Dark, Espresso, Pereira) katram iet pie sirds, tā ir pašu klientu izvēle,” saka ražotājs. “Tomēr kopumā mūsdienās pircēji aizvien vairāk novērtē produktu augsto kvalitāti.”

Top jauna gaļas pārstrādes vieta

Tuvu Ieriķu centram, bijušajās veikala telpās Edgars Geisters ar savu komandu SIA “Milža slota” gatavo, remontē telpas iecerētajam gaļas fasēšanas un kautķermeņu sadales ceham. 

Darbu apjoms iespaidīgs, kā jau atjaunošanas procesā gadās dažādi iepriekš neplānoti risinājumu meklējumi, taču daudz jau paveikts. Ģimenei ir savs aitu ganāmpulks, iecerēta sadarbība ar citiem audzētajiem. Ir sadarbība ar SIA “Sidrabjērs” sīkdzīvnieku kautuvi un citiem. Ieceru īstenošanai piesaistīts arī sabiedriskais finansējums ar LEADER programmas finansiālu atbalstu biedrībā “Cēsu rajona lauku partnerība”. Grupas dalībnieki dalījās ar savu pieredzi šajā jomā un izteica prieku, ka atkal kāda vieta laukos tiek sakopta, apdzīvota un iedzīvināta uzņēmējdarbībai.

Springšļu dzirnavas pie Līgatnes upes

Tagad  dzirnavās  dzīvo un saimnieko Zepu ģimene, attīstot viesmīlības biznesu. Pirms otrā pasaules kara Springšļu dzirnavās saimniekoja Zālīšu ģimene, brauca tuvi, tāli malēji, dzirnavnieki bija turīgi, saimniekoja plaši. Kara laikā dzirnavas turpināja darbu, taču padomju laikos šai vietā bija Rīgas rūpnīcas “Komēta” filiāle, kur  ražoja koka tupeļu liestes, krāsoja audumus. Deviņdesmito gadu pārmaiņu vējos drupa ne tikai sociāli ekonomiskā iekārta, uz jaunā gadu tūkstoša sliekšņa no senās godības bija palikuši akmens dzirnavu mūri un pamestības postaža. Zepu ģimene 2004. gadā iegādājās īpašumu un gadus 15 turpinājās intensīvi atjaunošanas darbi, lai viesiem radītu skaistu ainavu, labu servisa komfortu  viesnīcā un netraucētu atpūtu meža vidū Līgatnes upītes krastā.

Atjaunošana noritējusi pakāpeniski, sekojot viesu izteiktajām vēlmēm. Veidojot piedāvājumu, vienmēr paturēts  prātā galvenais koncepts: šīs ir mūsu mājas, dzīve rit mierīgi un nesteidzīgi, vērtības  saskan ar ģimenes vērtībām. Pirmās šajā daļēji atjaunotajā namā bijušas kāzas saimnieku dēlam, tad it kā negaidot veidojušies citi piedāvājumi. Pamazām apdzīvoti 4 dzirnavu ēkas stāvi, ir skaista svinību zāle, semināru zāle, viesu istabas un dabas taka pie dzirnavu aizsprosta. Viens no pievilcības piedāvājumiem varētu būt arī vairāk nekā 10 000 grāmatu “tautas bibliotēka”, kas izvietota 4. stāvā, semināru telpā un pieejama ikvienam dzirnavu viesim. Grāmatas, senas un jaunas, dažādiem ceļiem atnākušas līdz jaunajiem saimniekiem. Īpaši saistoši ir atradumi atvestajās grāmatās – telegrammas, mīlestības vēstules, senu avīžu izgriezumi, teātra izrāžu programmiņas, bērēs lūdzamo viesu saraksts, pat dienasgrāmata ar padomiem mājsaimniecībā. Galvenais visu darīt no sirds, tā, lai pašiem prieks, iedvesmojot atbraucējus, atvadoties novēl Viviāna Zepa, Springšļu dzirnavu saimniece.

Ieskats ceļotājiem par iespējām Līgatnē  

Līgatnes mazā pilsētiņa jau labu laiku daudzviet zināma kā tūristiem un ceļotājiem patīkama, interesanta Gaujas Nacionālā parka dabas un kultūrvēstures vieta. Apkārtējā vide un pašvaldības iestrādes ir veicinājušas iespējas, piedāvājumu radīšanu vietējiem uzņēmējiem. Tūristiem bez vēsturiskiem un citādi interesantiem objektiem (Līgatnes papīrfabrika,  “rindu māju”, pakalni – Skolaskalns, Remdēnkalns, Rīgaskalns, Plučkalns utt., Pavāru māja, Gaujas Nacionālā parka takas ar lāčiem un citiem zvēriem, Lustūža klinti, Zeit tīklu parks, kafejnīcas utt.). Ir dažkārt arī vajadzīgās naktsmājas. Par to, lai viesi – tūristi  – justos tikpat labi kā savās mājās, gādā seno “rindu māju” apartamentu saimnieki. Ar iespējām un izaicinājumiem šajā jomā pieredzē dalījās viena no mazajām uzņēmējām Iveta Ašeniece. Dzīvojamajām “barakām”, kādreizējo papīrfabrikas strādnieku ģimeņu dzīvokļiem, ir sena vēsture, kādreiz tie bijuši biezi apdzīvoti, aptuveni 30 m2 mitinājušās pat vairākas ģimenes. Taču ceļotājiem mītņu iekārtojums ir ērts, patīkams un veiksmīgs risinājums kultūrvēsturiskajā vidē.

SIA “Veselības laboratorija” Līvos

Līvi atrodas ne tikai Liepājā, bet arī pavisam tuvu Cēsīm. Šeit strādā Amatas novada  mājražotāji – SIA “Veselības laboratorija”. Stiprā alkohola ražotājs Guntis Kurmis ir mazs ražotājs salīdzinošā mērogā, taču, kā smejies, licenču “stiprums” līdzvērtīgs “Latvijas Balzamam.” Mazajā ražotnē gatavo spirtu no graudiem, spirta, ogu, zāļu uzlējumus. Iestrādes un prakse uzņēmējdarbībā Guntim bijusi jau pirms vairākiem gadu desmitiem, sākotnēji darbs risinājies celtniecības nozarē. Stipro dzērienu kvalitātē aktuāls jautājums bijis arī  saistībā ar vaļasprieku – medībām. Cienot tautas medicīnas tradīcijas un  svētku svinēšanas paražas, aizvien tiek pilnveidots produktu klāsts un piedāvājums. Notiek sadarbība ar Lāču maizes ceptuvi, ar citiem uzņēmējiem. Mazajā ražotnē destilātu gatavo no graudiem, ķirbjiem, āboliem, kā galveno kritēriju nosakot kvalitāti. Uzlējumiem gadā tiek savākts līdz 2 tonnām savvaļas un dārza ogu – avenes, brūklenes, mellenes, upenes, jāņogas. Produktus vērtējuši un par labiem atzinuši arī “Novada Garšas” pasākumu  veidotāji un  dalībnieki.

 Pieredzes brauciena  dalībnieku paustās atziņas:

-         Viss ir darāms, tikai ja darāmajam līdzi gabaliņš no sirds.

-         Braucienā uzzinātas praksē pielietojamas lietas, izveidoti jauni kontakti.

-         Stiprināta pārliecība par uzņēmējdarbības izvēli, par īsto darāmo darbu.

-         Pārliecināja uzņēmēju apliecinājums kvalitatīvi īstenot iesāktos darbus, strādāt pie mārketinga, kvalitātes, laipnības, personiskas attieksmes.

-         Ļoti vērtīgs, ar informāciju  piesātināts pasākums, vērtīga pieredze savu ideju īstenošanai.

Dace Kalniņa,
LLKC Cēsu konsultāciju birojs

Foto galerija: 

Pievienot komentāru