Gribu dzīvot laukos, tāpēc izvēlos lauksaimniecību

Arturs Hartmanis saimnieko Saldus novada Pampāļu pagastā ZS "Avoti”. Viņa teiktais apliecina, ka laukos joprojām ir dzīvīgums, ka jauni cilvēki tur vēlas strādāt, kopt savu senču zemi un īstenot savus mērķus.

 Kristiāna Rožuleja, LLKC Saldus nodaļas uzņēmējdarbības konsultante: „Arturs Hartmanis mērķtiecīgi savu dzīvi plānojis lauksaimniecībā, ieguvis lauksaimniecības inženiera grādu ar novirzienu lauksaimniecības tehnikā. Arturs kopā ar ģimeni saimnieko zemnieku saimniecībā „Avoti”, kas savu darbību sākusi ar elektroenerģijas ražošanu. Ar 2004. gadu papildu nodarbe ir lauksaimniecība, apsaimniekojot 79 ha aramzemes. Nākotnē plānots lauksaimniecību attīstīt, lai tā nav finansiāli atkarīga no citiem saimniecības ienākumu veidiem. Artura hobijs ir senlietu kolekcionēšana, kuras viņš neliedz apskatīt arī citiem interesentiem Pampāļu pagastā izveidotajā ekspozīcijā. Ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Saldus nodaļu Arturam sadarbība veidojusies vairākkārt – gan konsultējoties par atbalsta veidiem, gan piedaloties 2014. gada mācībās „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanā”. Arturs ir ļoti uzņēmīgs un mīl savu zemi, tādēļ nav šaubu – Pampāļu pagasta „Avotos” lauksaimniecība un dzimtenes mīlestība neiznīks!”

 Artura vecāku ģimene sākusi saimniekošanu 2000. gadā, izveidojot mazo hidroelektrostaciju uz Zaņas upes un ražojot elektrību. Taču jau drīz radusies vēlme darbības veidus dažādot, un tagad jau var runāt par salīdzinoši labiem panākumiem. Jaunais uzņēmējs stāsta: „Tagad sējam arī dažādus graudaugus, rapsi un pupas. Katrai kultūrai izvēlamies dažādas platības, un katru gadu tās ir atšķirīgas. Rapsi faktiski iesējām tikai pirmo gadu, jo iepriekš pamēģinājām pavisam nelielā platībā, bet pupas šogad pirmo reizi iesējām. Ziemājiem šoruden nav īpaši augstas ražas – ap četrām tonnām no hektāra. Vasaras kvieši auguši labāk – sešas, septiņas tonnas, tāpat arī mieži. Pupas novācām vairāk nekā trīs tonnas no hektāra.”

 Pupas faktiski ir saimniecības jaunatklājums. Augušas labi, tāpēc tiek domāts, ka nākamgad to platību varētu palielināt. Šāgada raža lielākoties paliks sēklai – pašu laukiem, kā arī kāda kaimiņu saimniecība ieinteresējusies. Ja palikšot pāri, tās iespējams realizēt uzņēmumā „Saldus labība”.

 Jaunajam lauksaimniekam ir 25 gadi, jau izveidota arī paša ģimene, aug divi bērni. Viņš atzīst: „Pievēršoties lauksaimniecībai, sākumā bija grūti, bet tagad esam apmierināti ar iesākto. Lai gan vienmēr var cerēt uz labākiem rezultātiem, iztikšanai varam nopelnīt.”

 Arturs absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehnikas fakultāti, iegūstot lauku inženiera diplomu. Tagad pats gan brauc ar traktoru, gan arī nodarbojas ar ražošanas plānošanu un agronoma pienākumiem. Šajā jomā palīdz arī LLKC organizētās mācības, kursi, konsultācijas un pieredzes apmaiņas braucieni, kas dod iespēju apgūt jaunas zināšanas un ļauj gudrāk saimniekot. Šogad jaunais saimnieks piedalījās LLKC jauniešu mācībās uzņēmējdarbības veicināšanai, kuras atzīst par interesantām un vērtīgām, taču daudzie vasaras nogales darbi prasījuši tik daudz laika, ka projektu konkursam „Laukiem būt!” nav izdevies uzrakstīt. Taču, iespējams, tas nākamgad.

 Jau minēts, ka Artura vaļasprieks ir senlietu kolekcionēšana. Sākumā pats apstaigājis vietējā pagasta iedzīvotājus, tad citi, uzzinot par viņa aizraušanos, nesuši dažādus priekšmetus, un nu jau izveidojies krietns krājums. Paša tā sauktais „muzejs” izvietots bijušajās dzirnavās Pampāļu centrā, kur vēlāk iekārtots atpūtas komplekss, kas pārstāja darboties. Pamesto ēku bijis iespējams iegūt ģimenes īpašumā, izveidojot hidroelektrostaciju. Kolekcija sākta ar lauksaimniecības priekšmetiem, tad tiem pievienojušās dažādas citas liecības par dzīvi laukos agrāk, kā arī apkārtnes laukos atrastās ar karu saistītās lietas, jo šeit aizritējušas sīvas cīņas.

 Vaicāts par to, kas mudinājis noturēties laukos un veiksmīgi nostabilizēt uzņēmējdarbību, Arturs Hartmanis saka: „Citur negribu dzīvot, tāpēc saistu savu dzīvi ar lauksaimniecību, kopju senču zemi. Patiesībā pietiek arī ar vidēji lielu saimniecību, lai varētu ražot un nopelnīt. Prieks, ka arī manai ģimenei patīk dzīvot laukos. Dažbrīd, protams, rodas arī grūtības, bet, ja tev savs darbs patīk, tad visu vari izdarīt.”

 Dace Millere,

LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste