Mākoņains
20 °C
Sestdiena
20 °C
Svētdiena
19 °C
Pirmdiena
14 °C
Otrdiena

Kad kooperatīva padome pārāk daudz iesaistās

Iepriekš raksturojām padomi, kas pieņem vadītāja priekšlikumus bez ierunām un diskusijām – “gumijas zīmoga padomi”. Šodien apskatīsim otru galējību – padome, kas iejaucas.

Vadītāja (valdes priekšsēdētāja, direktora)  mērķis ir izmantot savas īpašās prasmes un zināšanas, lai vadītu organizāciju tādā veidā, kā to noteikusi padome. Ja padomei būtu zināšanas, laiks un vēlme vadīt uzņēmumu, nebūtu nepieciešams vadītājs. Padomes locekļu un vadītāja funkciju atdalīšana ir svarīga, lai uzņēmums varētu efektīvi darboties. Arī Latvijas Kooperatīvo sabiedrību likums nosaka, ka padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

Tomēr padomes locekļi mēdz iesaistīties kooperatīva ikdienas darbībā. Piemēram, padomes locekļi ir apgājuši vadītprasmes, menedžmentu un dod tiešus norādījumus augstākā līmeņa darbiniekiem, vai arī ir pieņēmuši lēmumus par ikdienas darbībām, kas neietilpst padomes pienākumos.

Iejaukšanās ceļā uz pārvaldības neveiksmēm 

Pastāv divas iespējamās problēmas saistībā ar šo “iejaukšanos”.

Pirmā – padomes loceklim nebūs visa nepieciešamā informācija, lai pārvaldītu kooperatīva ikdienas darbību. Tātad, ja, padomes loceklis apiet vadību, lai sniegtu norādījumus darbiniekiem, viņa norādījumi, iespējams, nav labākie kooperatīvam kopumā.

Otrā problēma ir efektivitātes zudums. Ja darbinieki saņem dažādus norādījumus no padomes locekļiem un vadītāja, viņiem būs grūti izlemt, kas jāievēro. Atceroties salīdzinājumu ar laivu – nonākot vētrā, ļoti svarīgi, lai ikviens laivā zinātu, kurām instrukcijām jāseko, lai saglabātu drošību. Ja no dažādiem līderiem ir pretrunīgi norādījumi, laiva var ciest neveiksmi vai pat nogrimt.

 Izņēmumi

Jāatzīmē, ka var būt pārvaldības sistēma, kurā ir divas padomes: viena, kas koncentrējas uz kooperatīva vīziju, un otra, kas vērsta uz uzņēmuma vadīšanu. Tās dažreiz sauc par “operatīvajām padomēm”, un to pienākums ir “iejaukties” kooperatīva ikdienas darbībā un pārvaldīt uzdevumus, kas kooperatīvos ar vienas padomes struktūru būtu deleģēti izpilddirektoram.

Mazos kooperatīvos parasti padomes uzņemas arī ikdienas vadību, ja tām nav iespēju nolīgt vadītāju.

 Veselīgas domstarpības  

Veselīga padomes vide ir tāda, kur padomes locekļi nepieņem visu, ko izpilddirektors saka vai iesaka, neizskatot to, bet padome neiet dziļi vadītāja iztaujāšanā par ikdienas lēmumiem un mikrovadības aktivitātēm kooperatīvā. Attiecībām starp padomi un vadību būtu jābalstās uz veselīgām domstarpībām, kur lēmumus var apšaubīt un stiprināt ar produktīvām debatēm. Kad lēmums ir pieņemts, visa padome ir atbildīga par tā pieņemšanu, bet par tā īstenošanu atbildīgs ir vadītājs.

 

Kāpēc strādāšanai kopā ir nozīme?

Runājot par pārvaldību, organizācijas vadīšanu salīdzinājām ar laivas vadīšanu pa upi. Mūsu kooperatīva laivā ir cilvēku grupa ar savām interesēm un motivāciju, kas cenšas nogādāt kravu uz noteiktu galamērķi. Šīs intereses un motivācijas dažkārt var nonākt konfliktā. Iespējams, ka airētāji laivas priekšā domā, ka viņi dara visu smago darbu, bet tie, kas atrodas aizmugurē, tikai sēž un stūrē. Var būt airētāji, kuri ir noguruši un neairē vairs tik aizrautīgi vai nolemj pārtraukt vispār. Citi airētāji varētu būt noskaņoti uz to, lai smagi strādātu pie grupas mērķa, un apvainojas uz tiem, kas necenšas tāpat.

Tāpēc būtiski ir izprast “stratēģiskās savstarpējās atkarības”, kas attiecas uz jebkuru situāciju, kad viena indivīda (vai grupas) lēmumi ietekmē cita indivīda (vai grupas) rezultātus, un otrādi.  Lielas laivas vadīšana pa upi un kooperatīvu pārvaldība ietver daudzas stratēģiskas savstarpējas atkarības.

Neatkarīgi no tā, kāds konflikts var rasties, labākais veids, kā ātri un droši vadīt laivu, ir, ja ikviens koncentrējas uz strādāšanu kopā, atstājot savas privātās intereses ārpus. Kad laivai ir jāizvairās no klintīm un smilšu joslām, viens airētājs, kurš  nolemj strādāt savās interesēs nevis grupā, var nozīmēt katastrofu visai komandai.

Stratēģiskā savstarpējā atkarība ir izpratne par to, ka mūsu individuālo vēlmju un vajadzību nolikšana malā ļauj kooperatīvam strādāt labāk, lai gūtu labumu ikvienam. Dažādās organizācijas grupās (biedri, darbinieki, vadība, direktori u .c.) svarīgi saprast, ka kooperatīvs, kas strādā kopā viena mērķa sasniegšanai, var sasniegt vairāk nekā atsevišķi daudziem mērķiem strādājošie.

Savstarpējās atkarības rodas, ja vienas personas vai cilvēku grupas rīcība ietekmē citas personas vai cilvēku grupas pieredzi. Pūles, ko es ielieku katrā īrienā, ietekmēs, cik daudz pūļu būs jāiegulda pārējiem. Mēs varam iedomāties dažādus savstarpējas atkarības piemērus: cik ātri vai lēni es izvēlos braukt pa šoseju, vai es krāpjos ar nodokļiem, cik daudz pūļu esmu ielikusi savā darbā utt. Visi šie piemēri ietver situācijas, kurās mans mēģinājums veicināt konkrētu personisko interesi noved pie darbībām, kas ietekmē citu cilvēku pieredzi.

Vērts atcerēties, ka kooperatīvā biedri ir ne tikai saistīti biedrs–kooperatīvs, bet arī biedrs–biedrs. Ja es nepildu savas saistības ar kooperatīvu, es apdraudu ne tikai paša kooperatīva pastāvēšanu, bet arī citi biedri tiešā veidā izjutīs manas rīcības sekas. Tāpēc kooperatīvam ir divi vienlīdz svarīgi darbības virzieni, kuros jāstrādā – biedru ekonomiskās intereses un savstarpējā uzticēšanās.

 

Rakstā izmantoti  Thompson Paul, Fulton Murray, Marshall Aasa, White Kyle “Governance in cooperatives” mācību materiāli.

 

Liene Feldmane,

Valsts Lauku tīkla Sekretariāta lauku attīstības eksperte

Pievienot komentāru

Partneri

Iepriekšējais

Kļūda | Lauku tīkls

Kļūda

Statusa ziņojums

  • queue_smtp_failure_queue: Launched in thread 1
  • queue_views_bulk_operations: Launched in thread 1
  • simplenews_cron: Launched in thread 1
  • queue_smtp_send_queue: Launched in thread 1
Tīmekļa vietnē notika negaidīta kļūda. Lūdzu, mēģiniet vēlreiz vēlāk.