Mājražotāji gūst pieredzi Jelgavas novadā

Saldus un Brocēnu novada esošie un topošie mājražotāji Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros 26. augustā devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Jelgavas novadu.

Brauciena mērķis bija dot iespēju Saldus un Brocēnu novada mājražotājiem iepazīties un dalīties pieredzē ar Jelgavas novada gaļas, piena un ķiploku pārstrādātājiem, to pielietotajām metodēm, kā arī kā uzzināt par biedrības „Pārtikas amatnieki” darbību.

Zemnieku saimniecībā „Vainadziņi”

Pirmā pieturvieta bija mājražotājas Guntas Miļūnas z/s „Vainadziņi” Tērvetes novadā. Gunta nodarbojas ar gaļas pārstrādi mājas apstākļos, viņas gatavotie produkti ir kūpināta karbonāde, šķiņķis, cauraudzis, divu veidu desas, aknu pastēte, aukstā gaļa, citi kūpinājumi un speķis, kas smērējams uz maizes – viss no cūkas tiek pārstrādāts. Gaļa tiek sadalīta un pārstrādāta telpās, kas kādreiz bijusi garāža, bet tagad pielāgota PVD prasībām gaļas pārstrādei. Izveidotas divas kūpinātavas – desām un gaļai atsevišķi. Šobrīd pašiem saimniecībā cūku nav, jo ir bail no Āfrikas cūku mēra, un kūts jāremontē, bet noteikti tās vēlāk turēs. Šobrīd cūkas tiek iepirktas no vietējiem zemniekiem un kautas Kroņauces kautuvē. Dienā var pārstrādāt 5–6 cūkas. Gunta piedāvā pakalpojumu medniekiem – kūpina un pārstrādā viņu medījumus. Pieprasījums esot liels, jo cena ir draudzīga. Kādreiz bijis arī pašiem savs veikals, kas par dārgu naudu atpirkts no kāda maizes tirgotāja, taču tā uzturēšana bijusi pārāk dārga, paši bijuši noskrējušies, bet nauda tika iztērēta veikala uzturēšanā. Bijušas arī govis, taču bērni izauguši, un abi ar vīru nolēmuši govis vairs neturēt. Saimniecībā joprojām ir 42 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Nesen, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, tika atjaunots lauksaimniecības tehnikas parks, tādēļ mājražošanas projekti vairs netika rakstīti, un saimnieki visu iekārtoja, nepiesaistot papildu finansējumu. Iegādājušies un pielāgojuši savām vajadzībām pasta mašīnu – ielikuši tajā vitrīnu, izveidojuši aiztaisāmu lūku un novietojuši kases aparātu, kā rezultātā tagad var ērti tirgot savus žāvējumus no mašīnas. Ceturtdien, piektdien un sestdien saimnieki brauc uz tirgu, citas dienas brauc pa tuvējiem pagastiem – Auci, Bēni, Zaļeniekiem, Augstkalni, Penkuli u. c. Cilvēki atpazīstot viņu kvalitāti, tāpēc pērkot produkciju.

Gunta ir viena no biedrības „Pārtikas amatnieki” biedriem. Viņa stāsta, ka biedrība paver vairāk iespēju tirgoties – bijusi iespēja pat aizvest savu produkciju uz Briseli. Visvairāk produkciju novērtējuši un pirkuši vietējie latvieši un ķīnieši, kas nākuši pat pa vairākām reizēm, lai iepirktos.

Pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekiem ir daudz jautājumu, aktīvākā diskusija raisās ar Saldus novada Zaņas pagasta z/s „Rubuļi” saimnieci Benitu Virtu, kura pati nesen uzsākusi gaļas pārstrādi un vēl izpēta dažādas nianses šajā jomā. Dalībnieki apmainās ar pieredzi par PVD prasībām attiecībā uz telpām. Neizpaliek arī garšīgo produktu degustācija un iegāde.

Biedrības „Pārtikas amatnieki” pieredze

Pa ceļam uz nākošo saimniecību, mums pievienojās Jelgavas novada lauku attīstības konsultante Dace Drošprāte, kura arī ir biedrības „Pārtikas amatnieki” biedre. Pa ceļam Dace pastāstīja par biedrības tapšanu, mērķiem, sasniegumiem, realizētajiem projektiem un daudzveidīgo biedru ražoto produkciju. Dace saka, ka viņu priekšrocība ir tā, ka biedrības biedri nosedz visu nepieciešamo produkcijas klāstu – ja kāds tirgotājs vēlas sadarboties, tad uzrunāt var vienu biedrības vadītāju, nevis sazināties ar katru uzņēmēju atsevišķi.

Zemnieku saimniecībā „Blūdži”

Otrā saimniecība, ko apmeklējām, bija Sesavas pagasta z/s „Blūdži”, kur saimnieko Mālkalnu ģimene. Ināra Mālkalne stāsta, ka pirms četriem gadiem, kad bijusi krīze, viņa sacījusi, ka visi vairs nevar iztikt no saimniecības līdzekļiem, ka kādam esot jādodas peļņā uz ārzemēm, taču dēls Jānis Mālkalns atbildējis, ka grib palikt Latvijā un gulēt savā gultā. Viņam radās ideja, ka varētu vārīt sieru. Pirmie mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi, un mamma Ināra sākusi dusmoties, ka dēls pa naktīm „zog” pienu no baseina un joprojām neveiksmīgi mēģina... Bet vienā jaukā dienā, gandrīz kā pasakā, tomēr izdevies izvārīt sieru atbilstoši izejvielu proporcijām un garšai. Kad pamata garša nostabilizēta, tālāk jau varējuši sākt eksperimentēt ar piedevām. Izmēģināti ir ļoti daudz dažādi sieri – ar tomātiem, papriku, ceptiem sīpoliem un tamlīdzīgi, bet rezultātā palikuši pie sešām pamatvērtībām – ar sēklām, ķimenēm, sierāboliņu, īpašais, tradicionālais bez piedevām un ar dillēm. Siers tiek arī kūpināts, marinēts un cepts. To bija iespēja nobaudīt arī brauciena dalībniekiem. Saimniecībā darbojas visa ģimene, kurā aug četri bērni, pašiem ir 18 slaucamas govis, un  siers nebūt nav vienīgais Mālkanu ģimenes produkts – viņi gatavo arī jogurtu, ko pastāvīgi pērk kāda vēstniecība Rīgā, audzē augļus un dārzeņus, ko konservē un tirgo. Šogad 600 burciņas jau sagatavotas tirgošanai. Vienas no iecienītākajām ir avenes želejā. Arī Ināra Mālkalne ir „Pārtikas amatnieku” biedrības biedrs. Iepazinusies ar Guntu Miļūnu un sākumā kūpinājusi sieru pie viņas. Tagad jau paši kūpina sieru. Abas bieži brauc kopā uz tirgiem, ko organizē vai kā dalībnieks piedalās biedrība. Pie Ināras šobrīd atrodas viens no trim biedrības iegādātajiem produktu tirdzniecības treileriem.

Ceptuvē „Svētes maize”

Pa ceļam uz trešo saimniecību, iebraucam biedrības „Pārtikas amatnieki” valdes priekšsēdētāja Jāņa Dāvida SIA „Svētes maize” ceptuvē – veikalā, Svētes pagasta „Vecūdros”. Smarža bija jūtama, jau izkāpjot no autobusa. Maize ir īpaša ar to, ka ir ieguvusi Latvijas ekoprodukta zīmolu, tiek piedāvāti arī konditorejas izstrādājumi. Brauciena dalībnieki labprāt iegādājās tikko ceptu maizi un konditorejas izstrādājumus.

Uzņēmumā „Antek”

Trešajā saimniecībā Dalbes pagastā mūs sagaidīja mājražošanas uzņēmuma SIA „Antek” īpašniece Antra Zeiliņa. Pie domas par ķiploku audzēšanu un pārstrādi novedusi krīze, jo Antra palikusi bez darba. Gribējies strādāt sev pašai. Viņa apmeklējusi dažādus kursus un seminārus, ko piedāvājis LLKC. Doma par ķiploku produktiem tapusi, jo paši ģimenē uzturā daudz lieto ķiplokus. Pirms trim gadiem nopirkusi 6 ha zemes, kur šogad audzē jau 0,5 ha ķiploku. Raža gan neesot tā labākā, jo daudz ķiploku izsalis. Tiek audzēti arī tomāti, burkāni, bietes, kartupeļi, zemenes, avenes, kas tiek pārstrādāti un nelielos daudzumos pārdoti tirdziņos.

Antras ķiploku produkti ir marinēti ķiploku ziedi, ķiploku buntītes, „rīkļu rāvējs” – tomāti ar ķiploku un aso piparu, inovatīvs produkts ir „Ķip-ķip ledene”. Tās gatavo SIA „Karameļu darbnīca” meitenes pēc Antras receptes un izejvielām. Ledeņu sastāvā ir ķiploki, medus, ingvers un dzērvenes. Visa nepieciešamā tehnika un aprīkojums ir iegādāts „no nulles”, tādēļ nevarot vēl teikt, ka ražošana nes peļņu, daudz vēl esot jāiegulda. Viens no dārgākajiem produkcijas tirgošanai ir iesaiņojamais materiāls. Mazumtirdzniecībā tas ir dārgs, vairumtirdzniecībā jāpērk liels daudzums, kas pie nelieliem ražošanas apjomiem neatmaksājas, tādēļ Antra kā „Pārtikas amatnieku” biedrības biedre cer uz kooperāciju ar citiem biedriem, lai iesaiņojamo materiālu varētu pirkt kopā.

Mājupceļā brauciena dalībnieki apsprieda dienas laikā redzēto un dzirdēto, izvērtēja iespējas mājražotāju aktivizēšanai Saldus un Brocēnu novadā, jo arī šajā pusē ir „jāceļ saulītē” mūsu pašu ražotāji. Rezultātā brauciena dalībnieki ar uzņēmējdarbības konsultanti un Saldus novada pašvaldības pārstāvi vienojās par diskusijas organizēšanu esošajiem un topošajiem mājražotājiem.

Agnese Dambe, LLKC Saldus nodaļas lauku attīstības konsultante

 Foto: Anita Bērziņa