Pieredze un iedvesma pie Madonas novada uzņēmējiem

Ir lietas, kas nav jāpierāda, un viena no tām ir, ka labāk vienreiz redzēt, nekā tūkstošreiz dzirdēt. Tieši tāpēc 10. martā noorganizētā dažādu uzņēmēju apmeklēšana, viņu pieredzes uzklausīšana un darba vērošana  vai pat līdzdarbošanās bija tik svarīga. Lielu nozīmi tas deva tieši tiem, kuri brauca pieredzi lūkoties un kuri tikai nupat ir sākuši vai arī tikai plāno savu uzņēmējdarbību.

Apmeklējuma mērķis bija iepazīties ar drošu pārtikas ražošanu. Devāmies pie uzņēmējiem, kuri ne tikai ražo, bet arī lielākoties  realizē savu produkciju, tādā veidā esot tiešā saskarē ar pircēju un izjūtot atbildību par sava saražotā nemainīgu kvalitāti.

Latvijā ir vairāki “Burkānciemi”, bet SIA ar tādu nosaukumu, lai būtu mazliet arī joks, piereģistrējuši Ļaudonas pagasta “Lejas Ķuncu 2” saimnieki Ruta Grauduža un un Stefans Millers, kuri šajā pusē nu jau iedzīvojušies, jo Rutas dzimtā ir Liepājas puse, bet Stefans ieradies no Vācijas. Šeit viņi veiksmīgi kopj savu kazu ganāmpulku, kura skaits šobrīd gan no 150 ir sarucis uz 50, jo galvenā nozare, kurai jāvelta arvien vairāk laika, ir siera ražošana. Kazas nav nekur pazudušas, gluži vienkārši, lai būtu vairāk laika siera ražošanai, kazas ir atradušas jaunu mājvietu un nu uz SIA “Burkānciems” tiek vests slaukums pārstrādei. To, ka viņi ir pievērsušies siera ražošanai ļoti nopietni, liecina tas, kādas siera šķirnes tiek ražotas: svaigais siers, Fetas, Mocarella un Camambert veida sieri, kā arī cietais un puscietais siers. Lai varētu pārstrādāt vairāk piena, saimnieki ir iegādājušies jaunu siera vannu, kura ir uz pusi lielākā kā līdz šim lietotā. Uzreiz gan jāsaka, ka saimnieki iepērk arī govs pienu, lai ražotu sieru arī no tā, bet saimniece saka, ka nekad kazas piens netiek jaukts kopā ar govs pienu, jo tas būtu negodīgi pret tiem klientiem, kuri dažādu alerģiju dēļ nelieto govs pienu. Ruta pati siera gatavošanu ir mācījusies Vācijā, saimniecībā, kur viņa pieteikusies par brīvprātīgā darba veicēju, pretī saņemot zināšanas. Saimniecībā redzam pierādījumu tam, ka arī SIA “Burkānciems” uzņem par palīgiem brīvprātīgos. Kāda grieķu meitene ir apgleznojusi degustāciju telpas skapīšu durvis ar stāstiem par siera vēsturi, un tas tik ļoti iederas paša saimnieka veidotajā interjerā. Vajadzētu kaut ko pateikt arī par sieriem, bet ir tikai viena doma, brauciet un paši nogaršojiet uz vietas, vai arī meklējiet SIA “Burkānciems” sierus katru sestdienu Kalnciema tirdziņā, tas ir to vērts.

No sieriem, kas tomēr ir sāļš produkts, dodamies klausīties, skatīties un arī mācīties, kā top karameles. Madonā jau vairāk kā piecus gadus darbojas uzņēmums “Madonas Karameles”, kur  laipni uzņem apmeklētājus un ļauj tiem arī pašu rokām izmēģināt, kā tad ir uztaisīt karameli. Te uzreiz jāsaka, ka izskatās vienkāršāk, nekā tas patiesībā ir. Noklausāmies ļoti pārdomātu stāstu par uzņēmuma attīstību un spēju piesaistīt dažādus atbalsta veidus. Kamēr tiek gatavota karameļu masa, mūs iepazīstina ar karameļu ražošanas procesu. Viss process ir uzfilmēts un to vērojam lielformāta televizorā. Saprotam, ka cehā, kur tiek ražota karamele, mums nav jāatrodas, jo viss process notiek ļoti siltos apstākļos, jo ar sacietējušu karameli nav iespējams darboties. Siltumu un ātrumu, kādā top karamele,  saprotam, tad, kad pēc saimnieces Lindas Blaževičas  paraugdemonstrējumiem mēģinām arī katrs pats izveidot savu karameli. Izrādās, ka tas, kas izskatījies visvienkāršāk skatoties, patiesībā nemaz tā nav. Darbs pie karameļu ražošanas  ir smags, bet rezultāts tik ļoti skaists un gards, atliek tikai apbrīnot saimnieku spējas un izdomu, piedāvājot arvien jaunus produktus.

Trešajā uzņēmumā, kurš darbojas jau vairāk nekā desmit gadu, ierodamies laikā, kad to ir skārušas vislielākās pārmaiņas. Tās  saistās ar uzņēmuma “55Mārītes” vietā izveidotiem diviem jauniem uzņēmumiem – SIA “55M”, kas nodarbojas ar produkcijas ražošanu un realizāciju vietējā tirgū, un SIA “Plūkt”, kura galvenais uzdevums ir produkcijas eksportēšana. Esam pirmie apmeklētāji jaunajā  uzņēmuma mājvietā “Saules māja”, kura nupat ir izremontēta un uz kuru tiek pārcelta ražošana. Šeit arī izvietota  semināru – degustāciju zāle. Tā kā ražošanas iekārtas vēl pilnībā nav pārceltas uz jaunajām telpām, tad tikšanās galvenais temats bija uzņēmējdarbības uzsākšana, attīstība un tās pāreja jaunā pakāpē – produkcijas eksportā,  saglabājot nemainīgi augstu produkta kvalitāti. Tāpēc sarunas bija ne tikai par ārstniecības augu un no tiem gatavoto tēju iedarbību, bet arī par tik šķietami ikdienišķām lietām kā produkcijas iepakojums un darbinieku nodrošinājums sezonas laikā. Liela vērība sarunā tika pievērsta SIA “Plūkt” attīstībai, eksporta tirgus “iekarošanai” un dizainiski pievilcīga produkta izveidei, piesaistot profesionālus reklāmas speciālistus vizuālās  identitātes veidošan. Neizpaliek arī tējas degustācija, kuras rezultātā rodas pamatota interese par topinambūru kā ļoti veselīgu un garšīgu tēju. Sarunas šajā uzņēmumā noteikti iedvesmoja neapstāties pie sasniegtā Latvijā, bet plānot arī produkcijas eksportu, jo, lai uzņēmums veiksmīgi attīstītos, ir jāplašina noieta tirgus. “Saules mājas” apmeklējums drēgnā marta dienā noteikti rada vēlmi šeit vēl reizi atgriezties, kad ziedēs puķu pļavas un būs iespēja iet pļavā un atpazīt veselībai derīgos augus.

LLKC Valkas konsultāciju birojs pasākumu, apmeklējot Madonas novada uzņēmējus, realizēja LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana ”, realizējot apmeklējuma tēmu “Jaunāko tehnoloģiju izmantošana lauksaimniecības produktu ražošanas procesu, tehnoloģiju pilnveidošanā un drošas pārtikas ražošanā.”

Valda Empele,
LLKC Valkas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante