Reģiona finanses – reģiona attīstībai

Vietējām rīcības grupām, kuru pamatuzdevums Latvijā ir piesaistīt ES LEADER fonda finansējumu lauku teritoriju attīstībai, jau vairākus gadus ir iespēja savstarpēji sadarboties un risināt reģionālas nozīmes jautājumus. Rīcības grupas vienojas par nepieciešamajiem pasākumiem, lai sasniegtu kādu kopēju mērķi un izstrādā sadarbības projektu. Pirms diviem gadiem “Rīgas rajona lauku attīstības biedrība”, uzaicinot partnerus no dažādiem Latvijas reģioniem un arī biedrību “No Salacas līdz Rūjai”, rosināja aktualizēt pietiekami nopietnu jautājumu – mazo uzņēmēju  finansiālais atbalsts.

Lai risinātu problēmu, kā strādājošam vai potenciālajam uzņēmējam reģionā piesaistīt nepieciešamo finansējumu,  izmantojot alternatīvas aizdevumu formas, biedrības vienojās par sadarbības projektu “Reģiona finanses reģiona attīstībai”. Projekta galvenā ideja tika noformulēta īsi un saprotami –  vietējo atbalsts vietējiem, vai plašāk – biznesa darbības princips, kad reģionālie uzņēmēji (t. sk. aizdevēji nebanku sektorā) tiek aicināti atbalstīt cita reģionāla uzņēmēja biznesu. Šobrīd projekts ir jau finiša taisnē. Ir definētas  mikrokreditēšanas programmas vadlīnijas, veikts pētījums un apkopota informācijas par mazo uzņēmumu kreditēšanās grūtībām, izveidota mājaslapa segums.lv, rīkotas diskusijas un projekta darbības apkopojuma konference.

Mērķis attīstīt jaunus finanšu instrumentus (kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, fondus un citus juridiskus veidojumus) vietējo uzņēmumu vajadzībām bija ambiciozs. Līdz šim Latvijā nav bijusi atbalstoša politika mikrokredītu jeb investīciju organizēšanai reģionālās uzņēmējdarbības veicināšanā, piesasitot krājaizdevumu sabiedrību potenciālu. Projekta partneri secināja, ka ir nepieciešams uzlabojums esošo finanšu instrumentu pieejamībai, krājaizdevu sbiedrībām vajadzīgi mūsdienīgi, prasībām atbilstoši tehniskie līdzekļi (specializēta datoprogramma mikrokredītu un investīciju apsaimniekošanai, dokumentu/līgumu sagataves, datu bāze). Piesaistot SKDS –  tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru, tika veikts pētījums un izdarīti secinājumi. Aizvien vairāk uzņēmēju Latvijā pozitīvi vērtē to, ka reģionos ārpus Rīgas infrastruktūra ir piemērota uzņēmējdarbības uzsākšanai, bet kreditēšanas iespējas reģionos apsīkst, jo banku sektors viņu projektus vērtē kā augsta riska. Nedaudz vairāk nekā puse reģionos esošie un topošie uzņēmumi pēdējo trīs gadu laikā ir mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu biznesa uzsākšanai vai attīstībai. No tiem aptuveni trešdaļai to iegūt neizdevās, līdz ar to plānotā saimnieciskā darbība tika samazināta vai pilnībā pārtraukta – tā secina SKDS, apkopojot 314 aptaujāto uzņēmēju atbildes.

Tika noskaidrots, kādi ir mazo uzņēmumu prasītās naudas summas apjomi. Tie ir – 22% vēlējās aizdevumu līdz 10 000 eiro, summu robežās no 10 001 līdz 20 000 eiro gribēja iegūt 13% , bet robežās no 20 001 līdz 30 000 eiro 14%.  Lielākus aizdevumus (līdz 75 000 eiro) attiecīgi plānoja neliels uzņēmēju daudzums. Secinājums: jauns uzņēmums sava biznesa uzsākšanai piesaistīs aizdevumu 10 000–30 000 eiro robežās, un tas nav interesants klients komercbanku sektoram. Vairāk nekā 60% topošo uzņēmu vēlējās aizņemties, bet  trešajai daļai (35%) neizdevās iegūt finansējumu. Uzņēmēji norādīja visbiežāk sastopamos iemeslus aizdevuma finansējuma atteikumam. Tie bija: nepietiekams kredītnodrošinājums – pašu kapitāls vai prasītais galvojums. Tomēr komercbanku atteikums nenozīmē, ka reģionu uzņēmumiem būtu pavisam jāatsakās no iecerēm piesaistīt finansējumu. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Problēma ir arī tā, ka Latvijas reģionos palielinājies to uzņēmumu skaits, kuri atteikušies ieviest jau apstiprinātus ES struktūrfondu projektus saistībā ar atteikumu komercbankā projekta realizēšanas finansēšanai. Uzņēmēji lauku teritorijās ir atteikušies ieviest jau apstiprinātus LEADER projektus saistībā ar saņemto atteikumu. Tāpēc rodas nepieciešamība izprast iemeslus, kāpēc komercbankas ir atteikušas aizdevumu vai pieprasa paaugstinātas ķīlas prasības, ja LEADER projekta pieteikums jeb biznesa plāns ir saņēmis divu līmeņu komisiju akceptu (Vietējās rīcības grupas un LAD),  un rezultātā plānotās investīcijas saņems līdz 70% finansējuma atgriešanu, jeb ieguldītais finansējums tiek atmaksāts 70% apmērā no ES fondu līdzfinasējuma. Kā zināms, LAD un citu fondu administrējošās institūcijas pozitīvu novērtējumu ieguvušiem projektiem veic ES fondu līdzfinansējuma rezervāciju. Tā var tikt rezervēta pat vairāk nekā gadu. Uzņēmējs iztērē savu laiku un resursus, struktūrfondu aprite pauzē, projekts netiek realizēts un rezultāts – nulle!

Uzņēmējdarbībai reģionos panākumu atslēga viennozīmīgi ir cilvēki, kuri spēj saredzēt attiecīgā novada priekšrocības un prasmīgi tās izmantot. Mums ir jārada iespējas, kā izmantot alternatīvos aizdevumus. Aizdevumu tirgū pasaulē un ES palielinās alternatīvo aizdevēju loma uzņēmējdarbības attīstībai. Turklāt nereti alternatīvā aizdevēja piedāvājums konkurē ar komercbankas piedāvāto % likmi, kā arī aizdevuma izsniegšanas iespējas dažādām uzņēmējdarbības jomām ir plašākas. Labais piemērs ir tepat kaimiņos, Lietuvā –, alternatīvie aizdevumi uzņēmējiem reģionos darbojas un veiksmīgi silda ekonomiku.

Kā pietrūkst?

Atbalsts nacionālajā līmenī. Ir nepieciešams likuma ietvars Krājaizdevumu kooperatīvo  sabiedrību (KKS) darbības paplašināšanai, aizdevumu saņēmēju loka dažādošanai.

KKS ir lielisks piemērs, kā lokāli tiek piesaistīts finansējums aizdevumu izsniegšanai, gūtā peļņa paliek reģiona naudas plūsmā jaunu aizdevumu izsniegšanai. Kāpēc KKS nedrīkst izsniegt aizdevumus juridiskām personām plašākā lokā? Būtu nepieciešams veidot KKS apvienojošu “jumta” institūciju, kas rūpētos par IT programmatūras nodrošinājumu visām KKS, sniegtu juridiskas konsultācijas sarežģītākos darījumos un citus pakalpojumus.

Kas atbalsta?

Uzņēmējdarbību veicinoša ir infrastruktūras pieejamība.  Reģionos nereti jau ir pieejamas ražošanas telpas, kas ir nozīmīgs atbalsta punkts biznesa uzsākšanai. Ja nav telpu, ir pieejami zemes gabali apbūvei, turklāt pašvaldības ir daudz atvērtākas sadarbībai un atbalsta sniegšanai uzņēmējdarbībai, jo apzinās, ka tieši uzņēmēji rada darbavietas, bet tas nozīmē, ka attiecīgajā reģionā iedzīvotāji nebūs spiesti doties darba meklējumos ārpus novada. Ne mazāk nozīmīgs ir cilvēkresursu izmaksu slieksnis, kurš nereti ir zemāks kā Rīgā.  Nākotnes attīstības atslēga noteikti ir cilvēki, kuri spēj saredzēt attiecīgā novada priekšrocības, iespējas un prasmīgi tās izmantot.

Ekspertu viedoklis

Patlaban lauku reģionos aktīvākie un faktiski vienīgie nebanku sektora finanšu apsaimniekotāji ir kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. KKS darbība ir ierobežota un pilnībā nerisina reģiona uzņēmēju iezīmētās problēmas. KKS darbībai ir reģionāls princips – aizdevumu izsniegšana tikai konkrētas teritorijas KKS biedriem. Ne visi Latvijas novadi ir iekļauti KKS darbībā. KKS aizdevumi ir pieejami fiziskām personām, bet juridiskās personas – z/s jeb IK, kas (kā liecina SKDS pētījums) – nav mērķa aizņēmēju reģionos populārākā juridiskā forma. KKS nav atļauta 2. līmeņa jeb juridisko personu aizdevumu apsaimniekošana aktuālajā likumdošanā. Ir zināmi KKS ilggadīgi centieni iegūt šādas tiesības, tomēr likumdevējs šo iniciatīvu noraida. Kā viena no KKS darbības aktivizēšanas iespējām ir nodrošināt reģionālo pārklājumu un arī citu  likumdošanas ietvaros veidotu nebanku sektora aizdevēju saimnieciskās darbības formas reģionos. Patlaban KKS izsniedz aizņēmumus tādiem pakalpojumiem, kurus nefinansē citi tirgus dalībnieki (piemēram, saimnieciskās darbības uzsākšana). Tas norāda uz pieprasījumu aizdevumu finanšu vajadzībām uzņēmējdarbības veidošanai reģionos. Pēteris Strautiņš,  Luminor bankas ekonomists, norāda, ka mazo uzņēmēju projektu finansēšana bankām ir augsta riska pasākums, to risināt būtu iespējams, palielinot kreditējamā uzņēmuma pašu kapitāla piejamību.

Iespējas

Projekts “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai”, kuru realizējušas vietējās rīcības grupas dažādos Latvijas reģionos, ir radījušas platformu nebanku aizdevēju attīstības iespējām. Izmantojot mājaslapā www.segums.lv publicēto dokumentu paketes un noderīgu informāciju, ir iespējams uzsākt jaunu KKS veidošanu un arī veikt esošo KKS darbības uzlabošanu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzības departamenta direktore Nora Dambure pozitīvi raugās uz KKS attīstības perspektīvām, viņa ir gatava aktīvam dialogam.

Daiga Siliņa,
LLKC Valmieras lauku konsultāciju biroja vadītāja,
biedrības “No Salacas līdz Rūjai” valdes locekle

Pievienot komentāru