Saimnieko saskaņā ar prātu, sirdi, sirdsapziņu un senču vērtībām.

Zemnieku saimniecības “Zutiņi” saimnieku paveiktais šad un tad ir pavīdējis plašsaziņas līdzekļos. Par pupu un zirņu unikālajām šķirnēm, par veiksmīgu lēmumu piena lopkopību mainīt uz dārzkopību, par piedalīšanos “Slow Food” akcijās, par piedzīvoto izstādēs Itālijā, par savu produktu piedāvājumu “Top”, “Rimi Klēts”, “Stockmann”, “Sky”, “Idille”un “Liepkalnu”maizes veikalos.

Šoreiz stāsts ir par veiksmīgu lauku saimniecību, kur veiksmes pamatā ir saskaņa ar sevi, savu sirdsapziņu pret padarīto un  pircējam pārdoto.

Zemnieku saimniecība “Zutiņi” atrodas “Lejnieku” mājās Krimuldas novada Krimuldas pagastā, kur strādā Meļķu ģimene. Vecāki Inese un Agris, meitas Rūta un Santa, dēls Martiņš. Visi kopā – saimnieki. Saimnieki – darītāji.

“Zutiņos” šobrīd apsaimnieko jau aptuveni simts hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes no pirmsākumos esošā 21 hektāra. Saimniecībā darba rokas vien pašu ģimenes nodrošinātas. 

Saimniecība audzē graudaugus (kviešus, rudzus, miežus, auzas, griķus), pupas un zirņus (starp citu, apgūtas teju 50 pupu šķirnes), dārzeņus (kartupeļus, tomātus, gurķus, ķirbjus, kabačus, burkānus, bietes, papriku u. c.), dārzeņu un puķu stādus, garšaugus un dīgstus.

Saskaņa

Paši saimnieki saka: “Līdzīgi kā dabā, arī mūsu saimniecībā ir savs ritums – ar dārzeņu un ziedu stādiem un rosīšanos siltumnīcās pavasarī, ar briestošiem dārzeņu, ogu un graudaugu laukiem vasarā, ar bagātām un leknām ražām rudenī, kas palēnām tiek sastrādātas visrupjākajos putraimos un smalkākajos miltos, lai visa gada garumā nonāktu uz jūsu galdiem un sniegtu labāko, ko daba spēj piedāvāt mūsu platuma grādos.” 

Vēl februāra sals kaļ logos, bet “Zutiņu” siltumnīcās jau, vasarīgi plāni ģērbti, līkņā jauno dīgstu laistītāji. Decembra klusajos, baltajos vakaros ar rokām tiek šķiroti un apmīļoti pupu un zirņu graudi, lai pēcāk sabirtu skaisti noformētos iepakojumos. Pavasara putnu treļļiem līdzi tiek rušināti jauno puķu un dārzeņu stādi, vasaras tveicē briestošos augus, ogas un dārzeņus steidz iesaiņot rindas kārtībā gaidošo pircēju grozos. Pircēji ir iecienījuši “Zutiņu” gardos dārzeņus, skaistās ogas, bagātīgas garšas garšaugus, košos stādus, it visu sarūpēto. Iecienījuši tā, ka saimnieki steidz vienlaikus būt kā Straupes tirgū, tā kādā no lielajiem gadatirgiem un vēl gādāt, lai veikalu plauktos nesaruktu produktu piedāvājums. Vēl jāpapildina sava mājaslapa www.zutini.lv, kur regulāri tiek stāstīts par saimniecībā paveikto un rindojas jauni produkti papildus jau piedāvājumā esošajiem.

Lai gan tehnikas parks pilnībā ļauj patstāvīgi saimniekot, tomēr no jaunākās tehnoloģijas vien nesen iegādātas graudu dzirnavas. Liela daļa darāmo darbu tiek ar rokām paveikti. Sākot no stādu un dīgstu diedzēšanas, piķēšanas, laistīšanas līdz pupu sēšanai  un gatavo pupu šķīšanai no izžuvušajām pākstīm.

Harmonija – ritmā

Daudz darāmā. Vienam darbam seko cits. Kur te harmonija?

Ritmā. Katra darbība ir ar rūpēm par rezultātu pārdomāta. Saskaņā ar sentēvu metodēm un pašu spējām, rāmi un pakāpeniski top rezultāts ar skaisti iesaiņotu rupjā vai smalkā maluma miltiem, pupām un zirņiem.  Katra saimniecībā audzētā šķirne te ir izvēlēta apzināti. Saklausot pircēja vēlmi. Tā tika sāktas audzēt pupiņas un zirņi, kuri no omes laikiem (kā viņas personiskais hobijs) krājumos palikuši. Tirgū starp citiem produktiem reiz piedāvāti un pircēju atzīti. Tā no pāris kilogramiem tolaik pašu neizzinātas šķirnes šodien saimnieki jau apguvuši pircēja diktētas vēlmes iegādāt tās raibākās un tumšākās šķirnes. Tās ir miltainākas.

Tāpat pircēju vēlme iegādāt tikai kvalitatīvu produktu ir iemesls saimniekiem rūpīgā roku darbā, pašu radītā metodē šķirot un atlasīt šķeltās pupas un zirņus no skaistajām un apaļajām. Rūpīgi  atlasītais tiek sabērts skaisti noformētos, caurspīdīgos maisiņos, lai pircējs redz, ko izvēlas. Nu jau tapuši svētku un ikdienas uzlīmju teksti. Svētku laikā krāsaināks, ar īpaši piemeklētu tautas dziesmu, ikdienai – ar košu akcentu un humorīgas tautas dziesmas vārdiem.

“Pupas, pupas, zirņi, zirņi. Tīk manai līgavai. Ne grūžami, ne maļami, katlā vien ieberami.”

Tā ir pircēja vēlme un pašu resursi – ko spēj un var izaudzēt saskaņā ar vidi saudzējošam metodēm un sirdsapziņu, produktu piedāvājot, rada harmonisko rezultātu kā darbam, tā produkta garšai.

Senču vērtības

Pēc Latvijas iestāšanās ES, mainoties prasībām piena lopkopības saimniecībām, saimnieki ar smagu sirdi šķīrās no teju 100 galvu ganāmpulka, kur katrai gotiņai bija savs vārds (numuru vietā).  Nozares maiņa bija saimnieku lēmums saskaņā ar paredzamajām izmaksām. Vēlme saglabāt senču iedibinātu attieksmi un ar rūpību turpināt saimniekot piena lopkopībā izrādījās pārāk dārgi. Par labu sirdsmieram un saldam miegam, bez kredītu slogiem saimnieki lēma par labu pārmaiņām.

Ko tālāk? Ko darīt? Ar ko nodarboties? Atbilde nāca loģiski un harmoniski. 21 hektāru zemes Pierīgā ar augošo iedzīvotāju (tātad pārtikas produktu patērētāju skaitu), vajadzību katram ēst veselīgi un katra maciņa robežu ietvaros.  Uzmanīgi apieties ar katru darāmo darbu.  Spēja ieklausīties pircēja vēlmēs. Vēlme saimniekot saskaņā ar dabas ritmu un piekopjot sentēvu metodes – ir stimuls un iespējas.

Pakāpeniski pašu audzēti sezonas dārzeņi, stādi, garšaugi pircēju grozos papildinājušies ar graudaugiem, pupām, zirņiem. Saimniecība apzināti izvēlas šķirnes, kuru garšas īpašības ir bagātīgākas un pircēju atzītas, labāk par augstas ražas šķirņu piedāvājumu. Tā, piemēram, ‘Speltas kvieši’ ir viens no Latvijā reti audzētiem graudu veidiem. Speltas jeb plēkšņainie kvieši ir priekšteči parastajiem maizes kviešiem. Salīdzinot ar mīkstajiem kviešiem, tie ir plēkšņaināki, graudi līdzīgi auzām, jo atrodas plēksnēs, kas ir grūti atdalāmas. Plēksnes apgrūtina kulšanu un ietekmē sēju. Pēc grauda attīrīšanas tiek zaudēti teju 40% masas. Tomēr Speltas graudos esošie mikroelementi viegli pārstrādājas organismā, tāpēc arī ēdieni nerada smaguma sajūtu, bet regulē svaru. Speltas kviešu izstrādājumi ir īpaši piemēroti cukura diabēta slimniekiem, sirds un asinsvadu slimību profilaksei, palīdz ārstēt kuņģa un zarnu iekaisumus.

Saimniecībā iegūtie graudi tiek kaltēti un attīrīti netālu esošajā Lēdurgas kaltē, taču malšana nu jau tiek veikta pašu dzirnavās,  pielietojot sentēvu metodes – maļot dzirnakmeņos īpaši Austrijā pasūtītās dzirnavās, kur malums regulējams trīs frakcijās.

Senču vērtības kā praktisko darbu metodēs, tā “Zutiņu” saimnieku lēmumos caurvij katru soli, kas sperts ar rūpēm un mīlestību, joprojām saimniekojot 19. gadsimtā no Bīriņu muižas zemes atdalītajos 20,86 ha zemes “Lejnieku” māju saimniekam un ģimenes priekštecim – Edvardam Augustam Beirotam par nopelniem pirmā pasaules karā.

Rakstu rindās nav ietilpināms stāsts par joprojām unikālo spēju saglabāt sentēvu metodes saimniekojot un būt krietniem saimniekiem šodien.

Zemnieku saimniecība “Zutiņi” ir atvērusi iespēju ciemoties saimniecībā un izzināt bagātīgi gūto praktisko pieredzi klātienē.

Kristīne Ragaine-Volinianko,

LLKC Pierīgas biroja vadītāja

Foto: no z/s “Zutiņi” arhīva Juris Galējs un Edgars Meļķis