Saldū uzņēmīga saimniece atver mājražotāju veikaliņu

GalerijaPrint

Saldus novada Kursīšu pagasta “Brūzilās” saimnieko Agnese Arne-Štencele ar ģimeni. Vīrs Vilnis Štencelis pārzina SIA “Brūzilas AV” un piena lopkopību, Agnese – SIA “Airene” un gaļas lopus. No 2015. gada SIA “Airene” audzē gaļas tīršķirnes – Šarolē, Simentāles, Angus – un dažādu krustojumu lopus. Agnese vienmēr vēlas izmēģināt ko jaunu. Lai iegūtu lielāku peļņu no  saimniecībā izaudzētajiem gaļas lopiem, jārod iespēja tirgot gaļas produktus tieši pircējiem.

Pirms daudziem gadiem Agnese ar vīru uzzināja, ka Valmieras pusē zemnieku saimniecība pati realizē izaudzēto liellopu gaļu – kā steikus. Aizbrauca un pamēģināja. Iegaršojās. Kādu laiku viņi kļuva par pastāvīgiem šīs produkcijas pircējiem. Pēc tam Agnese domāja – kāpēc pašiem nepamēģināt arī savā ganāmpulkā izaugušos liellopus realizēt tieši pircējiem. Sameklēja sertificētu kautuvi Cēsīs, kurā veic kaušanu, sadali, un, kas svarīgi, arī nogatavināšanu jeb briedināšanu. Saimniece vispirms daudz mācījās, kāda gaļa būtu labāka, lai iegūtu kvalitatīvāku produkciju. Labam steikam svarīgs ir   marmorējums – jeb intramuskulārie tauki. Tad gan steiki, gan šķiņķi būs sulīgāki. No Cēsu Gaļas kombināta ik mēnesi tika saņemta produkcija, kura nu jārealizē, jo paši taču nevar tādu daudzumu gaļas apēst. Pirmie klienti bija radi, draugi, paziņas. Tad jau gardēži no Saldus puses, tā klientu loks paplašinājās. Sākumā produkciju veda klāt uz mājām, tirgoja arī savā saimniecībā “Brūzilās”, taču tas nebija ērti. Agnesei ir grāmatvedes-ekonomistes izglītība, tāpēc, visu aprēķinot, nonākts  pie slēdziena, ka jābūt iespējai tirgot Saldus pilsētā.

Ideja par veikaliņu

Agnesei Saldū ir īpašums, māja ar saimniecības ēku, kura netika  izmantota. Kāpēc gan saimniecības ēkā neiekārtot produkcijas tirdzniecības vietu atbilstoši visām PVD prasībām. Izremontēja, iegādājās saldētavas, uzaicināja PVD pieņemt telpu. Izrādās, ka mūsu, Saldus PVD, darbinieces ir ļoti atsaucīgas un ieteica variantu, ka te drīkst tirgot ne tikai savā saimniecībā iegūto gaļas produkciju. Bet kā saprast – ko? Vispirms jāmeklē produkti, kuri saskan ar gaļu. Garšvielas, mērces. Cilvēki nāks pirkt gaļu un vienlaikus varētu iegādāties ko citu. Sākumā doma bija uzaicināt tikai Saldus un Brocēnu novada mājražotājus, bet tad Agnese saprata, ka ar to nepietiks. Ļoti labas lietas ražo bioloģiskie saimnieki no citiem novadiem, turklāt tādas, ko mūsu pusē nevar iegādāties. SIA “Airene” ir bioloģiskā saimniecība, un arī pārējiem produktiem vēlams būt bioloģiskiem vai vismaz ekoloģiski audzētiem.

Uzrunā arī citas saimniecības

Agnese stāsta: “Pamazām sāku apzināt saimniecības, kuras ražo pārtikas produktus. Blakus pagastā audzē dējējvistas, tātad varētu tirgot olas. Nīgrandes pagastā ir ”Sidrabsīļu” medus. Zirņu pagasta bioloģiskā saimniecība “Bebri” ražo griķu miltus, putraimus, mannu, arī speltas kviešu miltus u. c. Sociālajos tīklos redzēju Sergeja Jēgera aizraušanos ar mājražojumiem. Piedāvāju tirgot viņa sīpolus želejā, marinētās bietes, biešu salātus tomātu sulā, ķirbju–apelsīnu marmelādi. Jēgera kungs labprāt piekrita piedāvājumam. Mūsu pircēji labprāt iegādājas viņa ražojumus, jo atpazīstams vārds un laba kvalitāte. Radās drosme uzrunāt arvien tālāku novadu ražotājus. Aizputes novada z/s “Kūdrāji” kviešu bīdeļmilti un rupjie rudzu milti jau iecienīti. Populāras ir Krimuldas novada z/s “Zutiņi” pupas, zirņi u. c. Krimuldas novada “Absolūts ēd” garšvielu pulverus ļoti labi pērk. Pie mums var iegādāties Skrīveru novadā ražotu ābolu etiķi un detoksa dzērienu. Vēl: “Dēseles dārzu” augļu sukādes, žāvētie augļi, ogas; Valgundes pagasta “Burka&Ledus” ražojumi; Padures pagasta z/s “Kaņepvērpji” jeb Pepper Dog asās čili mērces, kuras tik labi sader ar liellopu gaļu; Talsu novada “Smuk dāvan”  garšvielas. Vēl  Liepājas firma Super Garden, kas iepērk bioproduktus no visas pasaules un fasē, piemēram: miežu asnu pulveri, kokosriekstu ziedu cukuru,  kokosriekstu miltus, rīsu miltus bez glutēna, kukurūzas un griķu pārslas, kā arī citus. Pie mums ir “Durbes veltes” ražotie tomāti želejā, vīriešu zapte, ķirbji saldskābā marinādē un daudz kas cits.”  

Agnesei Arnei-Štencelei par katru no šiem produktiem ir savs stāsts, ieteikums lietošanai. Sestdienās, kad ir Mārītes Jēkabsones gatavoto sieru diena, pircēju ir ļoti daudz. Agnesei jau nav miera, tagad produktu klāsts ir daudzkārt palielinājies arī ar pusfabrikātiem. Saldēto produktu izvēle ir liela. Var iegādāties liellopu gaļas frikadeles, pildītās pankūkas, pelmeņus, burgeru kotletītes, ļuļa kebabus, kāpostu tīteņus, kā arī saldētu svaigu gaļu. Agnese piedāvā arī burgeru maizītes, ko cep tepat Saldū Cannele Bakery.

Pircēji uz Ziemassvētkiem meklē gaumīgi iesaiņotas dāvanas no veikalā nopērkamām garšvielām un citiem produktiem. Vairāki mājražotāji piedāvā savas glīti iesaiņotas dāvanas, kuras veikala sortimentā ir vienmēr. Kad sāksies puķu sezona, te būs arī Agneses mammas audzētās puķes. Tā nemitīgi ir iespējams piedomāt par sortimenta paplašināšanu.

Nākotnes plāni

Agnesei ir vairāki lieli mērķi. Pirmais bija izveidot gaļas liellopu audzētāju kooperatīvu. Ar savu vienu lopu mēnesī nav iespējams nodrošināt nepārtrauktu piegādi restorāniem, viesnīcām un citiem lielākiem ēdinātājiem. Viņiem vajag konkrētu gaļas gabalu ik nedēļu, bet kur paliks pārējā gaļa? Veidosies uzkrājumi, kurus uzglabāt var tikai noteiktu laiku. Tāpēc noderīgs ir  kooperatīvs, lai katrs saimnieks savu nedēļu spētu nodrošināt piegādi ēdinātājiem un pārējo iztirgot. Ar vairākiem audzētājiem tika  sāktas sarunas par šāda kooperatīva dibināšanu. Agnese cerēja, ka vajadzētu izdoties, jo bija mērķis un motivācija. Šoreiz izdevās! Nesen, 14. aprīlī, nodibināts kooperatīvs “Latvijas liellops”, kurā apvienojušās 11 Latvijas gaļas liellopu saimniecības. Valdes priekšsēdētāja Alma Bērziņa no z/s “Jundas” Bauskas novadā ir pārliecināta, ka turpmāk par saimniecībās saražoto liellopu gaļas tirdzniecību rūpēsies kooperatīvs. Tam būs savs internetveikals www.galaspiegade.lv, kuru plānots atvērt maija otrajā pusē. Tas atvieglos pasūtījumu veikšanu. Taču vēl nepieciešams liels darbs, lai šo sistēmu izveidotu, un to darīs tie, kam jau ir pieredze tiešajā tirdzniecībā.

Agnese Arne-Štencele ir kooperatīva valdes locekle. Viņa priecīga, ka tagad kopīgiem spēkiem varēs gaļas produkciju piegādāt lielākiem ēdinātājiem. Pati vairāk laika tad veltīs veikaliņa attīstībai, kurā arī varēs iegādāties kooperatīva biedru produkciju, un, protams, rūpēsies par savu saimniecību.  

Otrs lielais mērķis saistīts ar pārtikas mājražotāju kustību. Pēc pašvaldību reformas, apvienojoties Saldus un Brocēnu novadiem, būs viena liela pašvaldība. Lai apzinātu iedzīvotāju vēlmes, Saldus novada pašvaldība rīkoja hakatonu – ideju konkursu. Agnese piedalījās ar  Slow Food kustības idejā balstītu produktu tirdzniecību A9 šosejas malā. Bija iespēja kā mentorus piesaistīt abu pašvaldību projektu speciālistes, kā arī Saldus novada Būvvaldes vadītāju. Agneses projekts paredz  mājražotāju veikaliņa izveidošanu un attīstību, produkcijas pieejamības ērtu nodrošināšanu. Mūsu novads atrodas pie šosejas Rīga–Liepāja, un šī izdevība jāizmanto. Darba grupa meklēja vietu, kur cilvēki brauc lēni, tātad tā ir apdzīvota vieta, bet šim modelim vajag pašvaldības un ES atbalstu. Tika panākta vienošanās par visoptimālāko veikaliņa atrašanās vietu Brocēnos. Šī teritorija jau ir sakārtota, Brocēnu pašvaldības attīstības plānā  paredzēts pilnveidot Cieceres ezera krastu, ieskaitot stāvlaukumu, kura malā varētu atrasties veikaliņš un maza kafejnīca. Tikai šī vēlme jāpierāda Brocēnu pašvaldībai, un tad, iespējams, būs jādibina nākamais  kooperatīvs, apvienojot Saldus un Brocēnu mājražotājus.

Ilze Tomanoviča,
LLKC Saldus konsultāciju birojs

Foto: Ilze Tomanoviča

Foto galerija: 

Pievienot komentāru