Trīs pieredzes bagātas dienas Ziemeļigaunijā

GalerijaPrint

LLKC Jelgavas konsultāciju birojs organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Igauniju. Trīs dienās bija iespēja iepazīt Igaunijas lauku vides tūrisma saimniecību attīstību vietējās produkcijas noieta veicināšanā, apgūt pieredzi mārketingā un tūrisma produktu prezentēšanā Pandiveres, Tamsalu, Jegevas, Veike-Mārjas, Rakveres un Tapas pagastos. Braucienā piedalījās lauku uzņēmēji no Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Lielvārdes un Jaunjelgavas novadiem.

Pirmais iepazīšanās objekts – Voiveres vējdzirnavas un Voiveres ģeodēziskais punkts, kas atrodas uz ģeodēziskā loka līnijas Simuna-Voivere Strūves meridiāna. Tērbatas universitātes astronoms Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve laika posmā no 1816. līdz 1855. gadam uzsāka vēlāk savā vārdā nosauktā meridiāna loka mērīšanu, lai pārbaudītu, vai platuma grādi ir nemainīgi un tiem ir tāda pati vērtība kā pie ekvatora, tā pie Zemes poliem. Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde, kas stiepjas aptuveni pa 26° meridiānu no Hammerfestas apkārtnes Ziemeļnorvēģijā 2820 km virzienā uz dienvidiem līdz Izmajilas pilsētas apkārtnei pie Melnās jūras.  Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis: Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Krieviju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju, Moldovu un Ukrainu. 1827. gadā netālu no Simunas F. Strūve līdzenas zemes virsmas apgabalā nomērīja 4,5 km garu Simunas-Voiveres bāzes līniju, kuras viens gals (Simunas punkts) atrodas apmēram 1 kilometru uz austrumiem no nelielā Simunas ciemata tur uzstādītās 1,9 m granīta kolonnas vietā, bet otrs galapunkts (Voiveres punkts) –  pie Voiveres vējdzirnavām. 2005. gada 15. jūlijā Strūves ģeodēziskais loks tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, Igaunijā līdz šodienai saglabājušies trīs punkti, divi no tiem atrodas Simunā, kurus grupa arī apmeklēja. 

Kad saimnieki iegādājās šo īpašumu, viņiem nebija nekādas informācijas par Strūves meridiāna Voiveres ģeodēzisko punktu un arī no Voiveres vējdzirnavām bija palikušas tikai sienas. Tika uzskatīts, ka Voiveres punkts ir iznīcināts, taču 2001. gadā,  zinātniekiem izmantojot GPS mērījumus, tas tika atrasts zem 20 cm zemes kārtas.  Šobrīd, nodibinot biedrību, īstenoti seši LEADER projekti tūrisma attīstībai Voiveres vējdzirnavās. Pašlaik vējdzirnavas un Strūves Voiveres ģeodēziskais punkts veicina saimniecības tūrisma attīstību, kas tiek papildināts ar vietējo rokdarbu izstādi un suvenīru realizāciju. Šim objektam tiek paredzēts liels attīstības potenciāls tūrismā. Šogad rudenī vējdzirnavu trešajā stāvā paredzēta seno mērinstrumentu izstādes atklāšana. No Latvijā kādreiz uzmērītajiem 16 punktiem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti divi — "Jēkabpils" un "Sestukalns".  Šogad Madonā starpvalstu sadarbības projekta “Strūves maršrutu tīkls” ietvaros ir paredzēta konference. Šī projekta vadošais partneris ir Igaunija, dalībnieki – Somija, Zviedrija, Latvija (Madonas novada fonds). Madonā tiks izstrādāts izglītojošs tūrisma maršruts “No Strūves līdz GPS”, izgatavots tūrisma ceļvedis, kā arī uzstādīts interaktīvais stends un Strūves monētu kaltuves.

Veike Mārjas pagastā notika iepazīšanās ar “Kaarli” bioloģisko saimniecību, kura 40 ha platībā audzē un pārstrādā graudus. Graudus miltos un pārslās pārstrādā pašu dzirnavās, kuras tika izveidotas ar LEADER projekta atbalstu. Tiek cepta arī maize un cepumi. Pēc profesijas saimniece ir celtniecības inženiere, bet saimnieks – enerģētiķis. Saimnieces tēvs padomju laikos tika izsūtīts, bet deviņdesmitajos gados atgriezās atpakaļ senču īpašumā un sāka nodarboties ar graudkopību. Tika izmēģinātas dažādas graudaugu šķirnes. Šobrīd bioloģiski tiek audzēti rudzi, auzas, speltas kvieši un zirņi.  Lai radītu pievienoto vērtību, tika uzsākta izaudzēto graudaugu pārstrāde. 

Īpaši saimnieki lepojas ar seno rudzu šķirni “Sangaste”, no kuras saimniece cep maizi, ar kuru tiek cienāti arī saimniecības apmeklētāji.  Rudzus “Sangaste”, darbodamies kā selekcionārs 19. gadsimta beigās radīja grāfs Fridrihs Georgs Magnuss fon Bergs un deva tai savas Igaunijas muižas nosaukumu. Gadu desmitiem tā bija iecienītākā rudzu šķirne no Igaunijas līdz pat Vācijai. Grāfa rudzi bija izturīgi pret salu, ļoti ražīgi un ar gariem stiebriem. Tieši garie stiebri nolēma “Sangastes” rudzus aizmirstībai, jo rudzus ar īsiem stiebriem ir vieglāk kult ar kombainu.

“Kaarli” bioloģiskā saimniecība regulāri piedalās Igaunijas atvērtajās dienās laukos, kas šogad norisinājās no 20. līdz 22. jūlijam, un citos pasākumos, kas veicina saimniecības atpazīstamību un popularitāti. Saimnieks ne tikai audzē un maļ graudus, bet arī spēlē mandolīnu. Latviešu grupai tika veltīta un kopā nodziedāta “Pūt, vējiņi!” dziesma. Saimniecības mājaslapā ir atrodama informācija par tās vēsturi, produkciju, produkcijas realizācijas vietām, piedāvājumu tūristiem, kā arī reklamēti  sadarbības partneri.

Vakariņas mums pasniedza “Laululinnu” viesu mājas saimniece ar jaunāko meitu.  Tā ir klasiska igauņu viesu māja, kura piedāvā telpas semināriem un pasākumiem, banketu zāli līdz 35 cilvēkiem, pirti, SPA, ir kosmētiskais kabinets. 1992. gadā tika uzsākts ģimenes uzņēmums tūrisma attīstībai bijušajā mežniecības ēkā, to pārbūvējot par viesu namu. Katrai istabai šajā viesu namā ir dots kāda dabā sastopama putna nosaukums. Viesu nams darbojas kā ģimenes uzņēmums arī vēl šobrīd, tomēr ekonomiskās situācijas un īpašnieces veselības dēļ, uzņēmums tiek pārdots. Saimnieces trīs meitas nevēlas pārņemt mātes biznesu, jo katrai pašai ir savi veiksmīgi ar viesmīlību saistīti uzņēmumi Tapas pilsētā. Latviešu grupa ar vecāko meitu Mariku satikās nākamajā dienā, jo viņas vadītajā krodziņā Tapas autoostā tika baudītas gardas vakariņas.

Ceļojums turpinājās uz Rakveres pusi, kur tika apmeklēta “Kotka-Jaani” viensēta.  Šī ir ģimenes saimniecība, kas dzīvo un saimnieko pēc senču tradīcijām, vērtībām un principiem saskaņā ar dabu. Nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, audzē zemenes, avenes un dažādu šķirņu piparmētras, ko paši arī pārstrādā, ražojot zāļu tējas, augu sāļus, sīrupus, ziedes un saldumus. Saimnieks ir atvaļināts armijas bāzes majors. Saimniecībā ir īstenoti divi projekti  – par saules bateriju iegādi un siltumnīcas izbūvi. Saules bateriju uzkrātā enerģija tiek izmantota ārstniecības augu žāvēšanai. Saimniecībai pieder arī mežs, kur tiek gatavota un nelielos apjomos realizēta malka.  Saimnieks regulāri rīko bērnu nometnes “Kā izdzīvot mežā”, ir ierīkota īpaša gaisa trase. Tūristi šajā saimniecībā vienmēr tiek laipni uzņemti un cienāti ar vasaras virtuvē gatavotu zupa. Arī latviešu grupai bija iespēja novērtēt īpašo kāpostu zupu. 

Tapas pilsētā tika apmeklēts neliels uzņēmums “TL Teenused”. Tas ir daudznozaru uzņēmums, kurš sniedz informācijas tehnoloģiju, tūrisma, apdrošināšanas pakalpojumus, kārto vīzas, kā arī ir savs skaistumkopšanas salons un dabīgo akmeņu rotu veikals. Rotu realizācija notiek arī caur internetveikalu.  Īpašniece dārgakmeņus un rotas ieved no Indijas. Apmeklētāju piesaistei, notiek sadarbība ar vietējām tūrisma saimniecībām.

Veike-Mārjas ciemā darbojas arī Veike-Mārjas zemnieku tirgus. Tirgu-veikalu izveidojusi vietējā zemnieku biedrība pašvaldības piešķirtajā telpā – autoostā, kuru paši izremontēja un iekārtoja. Aprīkojums iegādāts par LEADER projekta līdzekļiem. Veikals atvērts piektdienās un sestdienās, pārdevēji ir paši ražotāji, tas ir brīvprātīgais darbs maiņās. Šeit var iegādāties gan vietējos pārtikas produktus, gan rokdarbus un meža veltes. 5% no ienākumiem tiek ieguldīti telpu uzturēšanai un komunālajiem maksājumiem. Neskatoties uz to, ka ciemats ir neliels, aptuveni 2000 iedzīvotāji, un šeit darbojas arī citi veikali, Veike-Mārjas zemnieku tirgus ir pieprasīts un iecienīts.

  Tamsalu pusē tika apmeklēta “Porkuni viensēta”, kurā saimnieko igauniete Rēna Sarpeja un anglis Metjū Sarpejs. Saimniecība ir saimnieces Rēnas vecvecāku māja. Saimnieko 50 hektāros, audzē 400 gaļas un 10 Merino šķirnes aitas. Saimniece ir beigusi mākslas skolu kā tekstilmāksliniece un šeit atradusi savu vietu sapņu un ideju īstenošanai. Rēna nodarbojas ar filcēšanu un pasniedz meistarklases. Saimnieks Metjū Anglijā beidzis lauksaimniecības un mārketinga skolu. Pēc tam strādājis par konsultantu, bet vienmuļais darbs nav paticis, tāpēc viņš ir atzinis par labu vadīt pats savu saimniecību, ko arī Igaunijā dara kopš 2007. gada. Viesu uzņemšanai pašreiz dzīvojamās ēkas bēniņos top istabiņas. Bet šobrīd darbnīcā var apmeklēt Rēnas vadītās meistarklases visām paaudzēm, izmantot pirti un baudīt klusumu meža ielokā, šeit tiek rīkoti arī dažādi akustiskie koncerti, kuri ir kupli apmeklēti. Saimniecības popularizēšanai un preces realizācijai ir izveidota sava mājaslapa un internetveikals. Igaunijas atvērtajās dienās laukos šī saimniecība nepiedalās, jo uzskata, ka apmeklētāji nav īpaši ieinteresēti saimniecības darbībā, bet vairāk šo pasākumu uztver kā izklaidi bērniem ar izskriešanos. Saimniece vēlas katram apmeklētājam veltīt laiku un uzmanību, tādēļ 3. augustā vietējā LEADER grupa rīko vietēja mēroga atvērtās dienas, kurās savās lauku sētās apmeklētājus uzņems 13 tuvējās saimniecības.   

Jegevas pagastāAvinurmes ciemāatrodas “Avinurmes Koka klēts”.  1994. gadā, apvienojoties pieciem ģimenes locekļiem, tika dibināts kokapstrādes uzņēmums ar zīmolu “E. Strauss”. 2010. gadā ar valsts atbalstu īsenots projekts, kura rezultātā tika atvērts kokamatniecības centrs – “Avinurmes Koka klēts”, kuru šobrīd iecienījušas daudzas tūristu grupas, īpaši vasaras periodā. Šajā centrā ir pārdomāts interjera iekārtojums, kura pamatā izmantots kokmateriāls un nacionālās reģiona krāsas, kā arī simbols – auseklītis. Saimniekiem, piedaloties gadatirgos, radās ideja jaunam produktam  – ar ziediem apgleznotiem gumijas apaviem. Uzņēmuma katalogā ir 300 dažādu nosaukumu preces. Skalu grozi pārsvarā tiek eksportēti uz Japānu. Trīs cilvēki strādā Koka klētī, deviņpadsmit – kokapstrādes cehā.  Puse preces tiek realizēta vietējā tirgū, puse  – Japānā, Norvēģijā un Latvijā (galvenokārt pirtslietas). Uzņēmumā ļoti veiksmīgi apvienots tūrisms, kokapstrādes izstrādājumu ražošana un realizācija. Šeit tiek piedāvāti tādi pakalpojumi kā telpu īre svinību rīkošanai, ēdināšanas pakalpojums, tiek organizētas dažādas meistarklases, piem., maizes cepšana, igauņu tradicionālo ēdienu gatavošana, grozu pīšana u. c. Ir sava mājaslapa un e-veikals. Latviešu grupai bija iespēja baudīt pusdienas šajā iestādē un visus pārsteidza galda servējums, kur  maksimāli tika izmantoti koka priekšmeti – no salvešu turētāja līdz pat zupas terīnei.

Nakšņošanu grupai nodrošināja Tamsalu Sporta kompleksa hostelis, kas atrodas Tamsalu centrā. Hostelī ir 2, 3 un 4-vietīgas labiekārtotas istabas ar televizoru un interneta pieslēgumu. Viesu rīcībā ir pilnībā aprīkota virtuve, ēkā darbojas arī kafejnīca. Sporta kompleksā ietilpst peldbaseins, sporta zāles, trenažieru zāle, sāls istaba, kā arī infrasarkano staru pirts. Netālu ir slēpošanas un skriešanas trases, tiek izīrēts slēpošanas inventārs.

Igaunijas saimniecību piemērs iedvesmoja braucējus uzdrīkstēties atvērt savas saimniecības apmeklētājiem, jo tas veicina gan saimniecību popularitāti, gan produkcijas noietu. Galvenais ir sadarbība gan savā starpā, gan ar iestādēm un pašvaldībām, pastāv iespēja izmantot ES finansējumu tūrisma attīstībai, īpaši LEADER pasākumos. Apmeklētās Igaunijas pašvaldības bija labs piemērs infrastruktūras sakārtošanā tūrisma veicināšanai ne tikai pilsētās, bet arī laukos – gan teicams ceļu tīkls, gan dzelzceļš, vietējo produktu tirdzniecības vietas un atpūtas laukumi, ēdināšanas un izmitināšanas vietas, tualetes un velosipēdu novietnes, jaunu tūrisma apskates objektu veidošana, izsludinot ideju konkursu, piemēram, Simts ozolu parks un plienakmens muzejs bijušajās mājas drupās.

 Liels paldies Igaunijas sieviešu uzņēmēju organizācijai ETNA, kas palīdzēja sastādīt programmu, un Pandiveres LEADER lauku partnerības vadītājai Ellei Allikai, kura latviešu grupu pavadīja un tulkoja visas trīs dienas.

Saimniecību apmeklējumi tika nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD011018/P43.

Raimonda Ribikauska,

LLKC Dobeles konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto galerija: 

Pievienot komentāru