“Tu vari vairāk!” – sapņot, darīt, izaugt!

GalerijaPrint

Kad rudens darbu duna ir noklususi un arī pati daba pamazām virzās pelnītā ziemas atvaļinājumā, ir laiks atskatīties uz vasarā un rudens sākumā paveikto, izanalizēt notikušo un pamazām kalt plānus jaunam gada cēlienam. LLKC jauno lauku uzņēmēju konkursa “Laukiem būt!” fināla priekšvakarā jūtams patīkams satraukums par gaidāmajiem rezultātiem un jauniešu sasniegumu novērtējumu. Līdz finālam bija ejams tāls un interesants ceļš. Sākot no pieteikšanās apmācību kopumam, jaunu zināšanu un iemaņu apgūšanu, kā arī daudzo ideju smelšanu sava biznesa turpmākai realizācijai. Mainījās uzdevumi, mainījās idejas, bet mērķis – palikt laukos un attīstīties palika nemainīgs. Teorija tika papildināta ar praksi un jaunu pieredzi – gan pašmācības, gan arī ar speciālistu palīdzību.

Viens no efektīvākajiem ideju ģenerēšanas un iedvesmošanās līdzekļiem ir citu uzņēmumu piemēri un pieredze, tāpēc Jelgavas un Dobeles nodaļas jauniešu apmācību dalībnieki vienojās kopīgā pieredzes apmaiņas braucienā pie Ozolnieku un Jelgavas novada uzņēmējiem. Brauciena mērķis bija iepazīties ar lauku uzņēmēju pozitīvo un negatīvo pieredzi, kas ļautu izdarīt secinājumus pašu ideju realizācijai, kā arī palīdzēt izvairīties no kļūdām, ko citi savulaik ir pieļāvuši vai atklājuši dažādus “zemūdens akmeņus”, darbojoties uzņēmējdarbības jomā.

Pirmie jauniešus sagaidīja Ozolnieku novada Cenu pagasta Branku Mini Zoo „Lauku sēta” pastāvīgie un pilntiesīgie iemītnieki ar savu saimnieciKarīnu Ausekli.  Tiklīdz atvērās grupas autobusa durvis, trīs ziņkārīgu ēzelīšu kompānija metās sagaidīt atbraucējus. Saimniece norādīja, – viņi labi zina, ka ciemiņi asociējas ar kādu gardumu un muguriņas pakasīšanu.

Pirmais, kas saimniecībā piesaista uzmanību, ir uzraksts “Frizētava” – tajā tiek cirpti un frizēti dažādi pūkaiņi, saimniecība piedāvā arī iespēju teritorijā svinēt bērnu ballītes, līdz ar to bērniem patīk vērot arī šādas aktivitātes.

Ejot dziļāk saimniecības teritorijā, gar iežogojumu grupu pavada sētas uzraugs lama Dali. Lama dzīvo kopā ar ēzeļiem un kā gans pieskata un sargā savējos. Kad sadzimst mazie kumeliņi, lama pilda arī aukles funkcijas, pieskatot un rūpējoties par dzīvniekiem, ja kāds sasirgst.

Apskatāmo lopiņu saime ir raiba un kupla. Mini zoo patvērumu ir atradušas aitas, auniņi, divas ponijmeitenes, Vjetnamas pundurcūka, pundurkaziņas, zīda vistiņu saime, Kohinkin šķirnes gailītis u. c.

Saimniecības lepnums ir arī pundurzirgs Olijs, kurš veiksmīgi samācījies iepriecināt apmeklētājus ar dejošanu. Tālāk iežogojumā mierīgi ganās gotiņa ar Katalonijas ēzeli, kā norādīja saimniece, – šis esot zoodārza ciltstēvs, tāpēc tiek norobežots no ēzeļu mātēm.

Saimniecības dīķī mitinās baltie amūri, foreles un citas vairāk vai mazāk pazīstamas zivju sugas.

Grupu cītīgi pavadīja ganu suņi, taču ne brīdi netika zaudēta modrība, jo jāsargā saimniecības teritorija no lapsām, vanagiem un klaiņojošiem suņiem.

Ganāmpulkā ik pa laikam notiek izmaiņas, jo tiek samainīti dzīvnieki ar citiem mini zoo – kolekciju papildināšanai, kā arī praktisku apsvērumu dēļ. Ik pa laikam tiek uzņemti lopiņi, kurus atstāj saimnieki vai īpašnieki paši lūguši pieņemt.

Kā jau visām lopkopības saimniecībām, saimniecei šis ir pamatdarbs, jo uz vietas jābūt 24/7. Vasaras sezonā apmeklētāju laiks ir no pulksten 10–18, rudens pirmajā pusē īsāks, jo vakari paliek garāki un lopiņi lielāko laiku pavada kūtīs. Ziemā apmeklētāji netiek pieņemti. Arī aktīvās sezonas periodā daudz kas ir atkarīgs no laika apstākļiem, jo dzīvnieku apskate notiek brīvā dabā. Saimniece izsakās, ka par biznesu to noteikti nevar saukt, jo tas ir hobijs. Lai atgrieztu 500 eiro tēriņus – vajadzīgi 100 apmeklētāji. Reizēm jāatsakās no saviem labumiem, lai būtu nauda dzīvnieku uzturēšanai. Par ieejas maksu tiek nodrošināta barības sagāde dzīvniekiem.

Zoodārza rašanās vēsture ir diezgan skarba – nodega saimnieces īpašumā iepriekšējais stallis ar zirgiem un ponijiem, saimniecei sākās nopietnas veselības problēmas un bija jādara viss, lai ķepurotos un dzīvotu. Bija jāiziet no situācijas, tāpēc tika sākta dzīvnieku demonstrēšana un juridiski noreģistrēts mini zoodārzs, kaut arī sākotnēji šāds mērķis netika izvirzīts. Viss notiek atbilstoši likumdošanai un VID prasībām – divas reizes gadā tiek sniegti dati par savvaļas dzīvnieku skaitu, tiek izrakstīti rēķini, iesniegtas deklarācijas. Līdz šim saimniece ar grāmatvedības jautājumiem ir tikusi galā pati.

Šobrīd saimniecība apsaimnieko 7 ha zemes, uztur 50–100 lopiņu vienības (skaits ir ļoti mainīgs) un meklē dažādas papildiespējas ienākumu gūšanai, kā vienu no tādām var minēt bērnu ballītes, ekskursantu uzņemšanu un citas aktivitātes. Saimniece uzskata, ka labākā reklāma ir no mutes mutē.

Divreiz gadā daļa dzīvnieku tiek izvesta no saimniecības – Lieldienās uz Jelgavas pils saliņu un Ziemassvētkos daļa dzīvnieku ir Jelgavas Romas katoļu baznīcas “Dzīvās Betlēmes” varoņi.

Saimniece norādīja, ka šādi izbraukumi ne vienmēr nozīmē peļņu, drīzāk zaudējumus – dzīvniekiem nereti tiek iebarota viņiem nepiemērota un kaitīga pārtika, kas vēlāk rada veselības problēmas un apdraudējumu lopiņu dzīvībai.

Saimniece pateicās arī ikvienam apmeklētājam, kas brauc ciemos uz saimniecību, jo katrs apmeklētāja eiro ir lopiņu barības nodrošinājums.

Tālāk grupas ceļš veda uz Jelgavas novada Staļģenes pagasta Līčiem pie SIA „Viesu Līči” īpašnieka Modra Jansona. Uzņēmums savu darbību sāka pirms 25 gadiem, nodarbojoties ar dārzeņu audzēšanu, bet mūsdienās ir izvērties par konkurētspējīgu ēdināšanas un tūrisma uzņēmumu. Pirmo saimnieks steidz izrādīt jauno viesu māju, kas ir Modra tēva māja, kas celta 1921. gadā. Jaunieši tiek aicināti noteikt vecumu pagalmā augošajam ozolam. Tiek minēti dažādi skaitļi – 200, 250, kas saimniekam radīja lepnu smaidu, jo patiesībā koks ir tikai 95 gadu vecs, taču viņa īpašumā esošā zeme ir tik auglīga, ka viss, kas aug zemē, – aug kupli griezdamies. Viesnīcas noslodze vidēji ir 50%, kas lauku viesnīcai ir labs rādītājs. Viesnīcu apsaimnieko Modra dēls. Saimnieks piebilst, ka viss uzņēmums ir ģimenes uzņēmums – bērniem no pirmajām dienām ir jāiepotē darba mīlestība un atbildības sajūta. Lai kādi arī bija sākotnējie bērnu plāni, viņi tāpat atgriežas ģimenes uzņēmumā.

Grupa tiek aicināta aiziet līdz upei, kur tiek parādīts saimniecības kuģītis Frīda – šī ir jauna papildiespēja piepelnīties, izvadājot ekskursantus pa ūdens maršrutu.

Uzņēmums cenšas saimniekot maksimāli bioloģiski, ir ierīkota arī bioloģiskā attīrīšanas iekārta, kur liela nozīme ir... vītoliem. Vītolu saknes ir pēdējais posms sistēmā.

Šobrīd teritorijā esošās bērnu izklaižu atrakcijas ir saimnieka hobijs un lielākais lepnums. Saimnieks saka: “Ceļmalas krogu ir daudz, bet cilvēku piesaistīšanai vajag dažādoties.” Sākotnēji ar izklaižu parka izvedi viss neritēja gludi, bet neatlaidīgi strādājot un vadoties pēc principa “atļauts ir tas, kas nav aizliegts”, tika panākts vēlamais rezultāts.

Uzņēmuma attīstībā palīdzēja arī ES finansējums, kā arī ģimenes iekrājumi, neiesaistoties kredītsaistībās. Viss ir noticis ar taustīšanās metodi, un tā uzņēmums veiksmīgi darbojas jau 25 gadus.

Grupa tiek aicināta uz ēdināšanas kompleksu. Saimnieks norāda, – lai saimniecība gūtu peļņu, lauksaimniekam jātiecas uz pārstrādi, ne tikai produkcijas audzēšanu. Sākot jebkuru darbu, ir jādomā – ko dari un pie kā nonāksi.

M. Jansons sniedz jauniešiem daudz vērtīgu padomu, jo pats uzskata, ka nav jāizvairās no tikšanās ar cilvēkiem un pieredzes apmaiņām – ir jāiet cilvēkos, jāstāsta, jāklausās un jāskatās, ko citi dara. Pareizi “iestellējot” smadzenes, pat seriālos var ievērot labas idejas biznesam. Vadot savu uzņēmumu, nedrīkst par zemu novērtēt arī sīkumus. Katram darbam ir savs laiks, ko nedrīkst nokavēt. Nelīdz atrunas par svētdienu vai dzimšanas dienu – labāk tad neķerties klāt tam, par ko neesi pārliecināts, un vienmēr jārēķinās ar ļaunāko, tad nebūs tik sāpīgu piezemēšanos.

Īpašniekam tiek jautāts arī viņa viedoklis par nodokļu nastu, bet atbilde bija īsa un lakoniska: Nodokļi ir smaga nasta tad, ja uzņēmums neattīstās!

Īpašnieks stundas garumā atbildēja uz neskaitāmiem jauniešu jautājumiem un piedāvāja arī turpmāk savus padomus un konsultācijas ikvienam biznesa uzsācējam.

 Jelgavas novada Sesavas pagasta Amatniekos jaunieši tika gaidīta Daiņa Lēgenberga kokapstrādes darbnīcā “Amatnieki”. Ilgi nevilcinoties, jaunieši tiek aicināti uz sarunu jaunajā viesu namiņā, kas ir šī brīža saimniecības interesantākais un pieprasītākais objekts. Namiņš ir uzbūvēts pavisam nesen, tāpēc vēl jūtama svaiga koka smarža.

Uzņēmuma īpašnieks pēc profesijas ir metinātājs, kura hobijs bija svečturu un sīku koka izstrādājumu izgrebšana. Uzņēmuma darbība sākās pirms 15 gadiem ar vienu svečturi, kas tirgū tika notirgots pēdējā brīdī. Svečturi iegādājās kādas darbnīcas īpašnieks un deva pirmo pasūtījumu – ozolkoka durvis. Emociju iespaidā pasūtījums tika pieņemts nevilcinoties, neapzinoties, kādas grūtības tas var radīt, jo īsti nebija ne materiāla, ne līdzekļu, ne arī vietas, kur to darīt. Bet, kad mērķis ir pareizs, tad viss nokārtojas un pasūtījums tika izpildīts. Tajā laikā pat nebija ar ko aizvest durvis, bet izlīdzēja tuvinieki. Tika nopelnīta pirmā lielā nauda – 200 latu. Darbnīcas īpašnieks bija ļāvis darboties savā īpašumā un uzņēmumam un līdz ar to atpakaļ ceļa nebija – bija jāsāk izgatavot nopietnākos apjomos. Bet radās atkal jauna problēma – nebija īsti materiāla, no kā veidot koka izstrādājumus. “Amatnieku” saimnieks ar vilcienu attransportēja maisu koka dēļu no dzimtas mājām Vidzemes pusē.

Tajā brīdī uzņēmuma veiksmes stāstam reti kurš ticēja, tuvinieki visu uztvēra ar lielu skepsi, bet, redzot saimnieku centienus un arī virzību uz priekšu, sāka atbalstīt, kā nu spējuši. Bija brīži, kad nebija naudas, lai iegādātos degvielu, braukšanai uz tirgu – tika atstāta pase ķīlā un tajā dienā knapi tika sapelnīti līdzekļi, lai pasi izpirktu un norēķinātos par parādā ņemto degvielu.

Pamazām tirgojot un attīstoties, tika izveidota pašiem sava darbnīcā, lielākā iekārtu daļa ir pašu izveidota, sākās tūristu uzņemšana. Saimnieki ir par vienlīdzību, vienkāršumu un nekautrēšanos rādīt savus darba augļus. Sākumā tūristi tika uzņemti bez maksas, jo īsti nebija, ko parādīt un par to vēl lūgt samaksu.

Uzņēmuma attīstības sākumposmā tika piedzīvoti arī tādi brīži, kad nebija, kur nakšņot, dodoties uz attālākām tirdzniecības vietām – gulēja mašīnā, jo nevarēja atļauties maksāt par labākām naktsmītnēm.

Tagad jau uzņēmums ir attīstījies tik tālu, ka spēj piedāvāt paši naktsmītnes tūristiem un nomāt telpas svinību rīkotājiem – jaunais viesu namiņš kļuvis par papildu peļņas avotu.

Saimniece lepojas ar to, ka, kaut arī viesu namiņš nav veidots vienotā stilā un bez moderniem akcentiem, tomēr tas ir būvēts par pašu pelnītiem līdzekļiem, iztiekot bez kredītsaistībām.

Saimniece secina, ka iesācējam ir jārēķinās, ka tu esi viss vienā personā – vadītājs, darbinieks, šoferis, grāmatvedis, pārdevējs, amatnieks, apkopējs utt.

Jauniešiem tika dota iespēja arī ielūkoties uzņēmuma darbnīcās, kur notika pamatīga rosība – vienā ēkā tiek virpots, citā lakots, nākamajā sagatavots materiāls. Noliktavā neskaitāmās kastēs un kaudzēs gozējās jau gatavā produkcija – sākot no sāls un piparu trauciņiem, beidzot ar dažādām mēbelēm. Katrs produkts izcēlās ar rūpīgu apstrādi un pārdomātu dizainu, vēlreiz uzsverot, cik liela nozīme ir sīkumiem un detaļām.

Dienas otrā pusē, kad jūtami bija piezadzies nogurums, jaunieši tika aicināti iegrimt atsvaidzinošā spirdzinājumā – Jelgavas novada Vilces pagasta “Terēnu” Piparmētru namiņā. SaimnieceLolita Dugeatbraucējus sagaidīja, tērpusies koši zaļā apģērbā, kas jau pamazām ievirzīja apskates objekta tematikā – piparmētru audzēšana un pārstrāde.

Apmācību dalībnieki tika aicināti namiņā, kuram durvju priekšā lielos puķupodos gozējas neskaitāmas mētru šķirnes. Daudzi nosaukumi ir jaunums ne tikai apmācību dalībniekiem, bet arī pašiem speciālistiem. Rodas vēlme pabužināt, pasmaržot un pagaršot katru no veidiem. Šķiet, ka esam nokļuvuši nevis piparmētru audzētavā, bet augļu dārzā, jo zīmītes pie stādiem vēsta, ka daudzām mētrām tiek piedēvētas arī augļu smaržu nianses: greipfrūtu, ananāsu, ābolu, apelsīnu, zemeņu, šokolādes. Namiņā jaunieši tiek iepazīstināti ar jaunajām iekārtām: žāvēšanas skapi, vakuumiepakojumu un aparātu ekstrakta iegūšanai.

Projekta ietvaros ir iegādāts žāvēšanas skapis. Piparmētru tējai ir augsta kvalitāte – tā vākta ar rokām un saudzīgi sadalīta lapiņās. Tāpat arī notiek saudzīga fasēšana, lai sakaltētās lapiņas nelūztu un nezaudētu savas aromāta un garšas nianses. Brauciena dalībnieki tiek iepazīstināti arī ar vākšanas tehnoloģiju.

Mētru ražība ir atšķirīga pa šķirnēm – dažas ražo līdz pat trīs reizēm gadā. Īpašu uzmanību prasa banānu, zemeņu un ananāsu mētras, kas ir ļoti jūtīgas pret klimatiskajiem apstākļiem.

Pati saimniece norāda, ka viņai sirdij tuvākā ir Šveices, greipfrūtu un apelsīnu mētra. Saimniecība vairumā aug arī šokolādes mētra, kas galvenokārt tiek izmantota sīrupu pagatavošanai.

Tā kā, darbojoties ar mētrām, galvenokārt, viss tiek darīts ar rokām, tad augsnes uzlabošanai tika iegādāta zemes frēze – palīdzējusi iespēja piesaistīt ES SF ELFLA finansējumu saimniecības attīstīšanai.

Pēc iepazīšanās ar ražošanas telpām dalībnieki tiek aicināti uz degustāciju. Tika nogaršotas tējas ar vairākiem mētru veidiem, atsvaidzinošie piparmētru sīrupi, kā arī jaunieši tika iepazīstināti ar jauno produktu – piparmētru cepumiem, kas pamazām izcīna savu vietu tirgū. Saimniece norādīja, ka lielākā daļa darbu tiek paveikta pašu spēkiem. Šo biznesu pamatīgi ietekmē arī laika apstākļi – sausums, lietus – tas ir lielākais apdraudējums piparmētru audzētājam, tāpat arī nemitīgā cīņa ar nezālēm augu sākotnējā augšanas stadijā. Lielu darbu prasa arī šķirņu nošķiršana, jo piparmētras strauji vairojas un dažādās šķirnes saplūst vienā gabalā.

Piparmētru audzēšana saimniecei ir sirdslieta, kas ir viens no svarīgākajiem panākumu faktoriem. Saimniece ar savu produkciju labprāt piedalās dažādos tirdziņos, kā arī nemitīgi domā par sava rūpala dažādošanas iespējām – ekskursiju rīkošana, radošās darbnīcas, piparmētru netradicionāla pielietošana dažādu produktu izveidošanā un tamlīdzīgi.

 

Brauciens noslēdzas turpat Jelgavas novada Vilces pagastā augļkopības un vistkopības saimniecībā z/s “Gaidas”. Tikšanās ar īpašnieci Daci Drošprāti notiek viņas jaunajā augļu dārzā. Jaunieši iepazīstas ar dažādajiem augļukokiem – saimniecība lepojas ar ābeļu, ķiršu, bumbieru un pat persiku kociņiem. Šogad jau tika sagaidīta pirmā persiku raža, kas pagaidām tika izmantota pašu vajadzībām.

Jauniešus interesē dažādi nozares jautājumi – par šķirņu īpatnībām, audzēšanas un stādu kopšanas aktualitātēm, ražas vākšanu un realizēšanu. Saimniecība galvenokārt realizē ābolus un bumbierus – daļa tiek pārstrādāti sulās, daļa pārdota tirdziņos, kā arī iesaistoties “Skolas auglis” kampaņā. Izstaigājot augļu dārzu un gūstot atbildes uz daudzajiem jautājumiem, saimniece aicina dalībniekus uz nelielu pārbraucienu uz z/s “Gaidas” mājām, kur dalībnieki tiek iepazīstināti ar citām saimniecības nozarēm. Pirmais tiek izrādīts vistu aploks. Jāpiemin, ka Dace ir arī Putnkopības biedrības dibinātāja, kas pulcē nozares interesentus un entuziastus no dažādiem reģioniem. Saimniecībā tiek izrādīti arī rudens aveņu stādījumi, siltumnīcas, kur tobrīd jau pamazām sāka sārtoties pirmie tomāti, kā arī netika nepamanīta petūniju podiņu plantācija, jo sevišķi to īpatnējās, piesātinātās un tumšās krāsas.

Jaunieši tiek aicināti nodegustēt ābolu un ābolu – aveņu sulas, kas ražotas tepat saimniecībā. Dace norāda, ka galvenais ir kustēt uz priekšu, domāt līdzi un nebaidīties izmēģināt. Ja saimniecība audzē kādu produkciju, tad jādomā arī par tās pārstrādi un realizēšanu, par pievienotās vērtības radīšanu. Tāpat kā lielākā daļa iepriekš apskatīto saimniecību, arī Dace vēl ilgu laiku stāsta dažādus knifiņus uzņēmuma attīstīšanai, dalās ar idejām, kā dažādot jauniešu uzņēmējdarbību un neliedz iespēju arī turpmākām konsultācijām.

Brauciena izskaņā jaunieši secina, ka uzņēmējdarbība ir nopietns solis un lēmums. Ir jārēķinās ne tikai ar izsapņoto pozitīvo rezultātu, bet jārēķinās arī ar daudziem riskiem, bet, kā rādīja apskates saimniecību īpašnieku pieredze – nav nepārvaramu šķēršļu, vajag tikai uzņēmību, apņēmību, mazliet drosmes un varbūt pat neprātības – tad jebkura laba ideja būs dzīvotspējīga un realizējama.

 Margarita Lāže,

LLKC Jelgavas nodaļas lauku attīstības konsultante

Foto galerija: 

Pievienot komentāru