Piekrastes zvejniecība

Tikai līdz ar siltāka laika iestāšanos maija beigās Baltijas jūras Rīgas līcī stāvvados sāka ienākt reņģes.

Biedrības “Mazjūras zvejnieki” dibinātāji un atbalstītāji Bērzciemā 2020. gada 6. martā

Lai saglabātu un popularizētu piekrastes zvejas tradīcijas un veicinātu paaudžu maiņu, martā nodibināta biedrība “Mazjūras zvejnieki”. Tās dibinātāji ir kopskaitā 11 fiziskas un juridiskas personas – zvejnieki no Engures, Bērzciema un Mērsraga.

No 11.maija līdz 15.jūnijam Lauku atbalsta dienests aicina piekrastes zvejniekus iesniegt projektu pieteikumus pasākumā “Kompensācijas shēma par nozvejas zaudējumiem, kurus radījuši aizsargājamie zīdītāji”. Kopējais pieejamais finansējums ir 300 000 eiro.

Konflikts starp roņiem un piekrastes zvejniekiem ir aktuāls visā Baltijas jūrā. Kā piekrastes zvejnieki pasargā lomus no roņu postījumiem un kā vērtē līdz šim valsts un zinātnieku paveikto roņu jautājumā, vaicājām piekrastes zvejniekiem no Ainažiem līdz Kolkai.

Tauku rezerves ir būtiskas, lai segtu sudrabzušu nārsta migrācijai un nārstam nepieciešamo enerģiju, tādēļ tās ir labs rādītājs, lai novērtētu zušu krājuma papildinājuma potenciālu no konkrētām upēm un ezeriem, zinot īpatņu blīvumu šajos ūdens objektos.

Lai veicinātu turpmāku cilvēka un roņu līdzāspastāvēšanu, Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā bezpeļņas organizācija “Pro Mare” 2017. gadā uzsāka sugas aizsardzības plāna izstrādi roņiem Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī.

Lapas