Iepazīst piekrastes teritoriju attīstību Polijā

Stare Pole pie Žulavskas zinātniski tehniskās inženieru un tehniķu biedrības pārstāvjiem
GalerijaPrint

Zivsaimniecības sadarbības tīkls janvāra beigās rīkoja mācību un pieredzes apmaiņas braucienu, lai iepazītu piekrastes teritoriju attīstību Polijā.

 Ieradāmies Stare Pole, kur mūs uzņēma Žulavskas zinātniski tehniskās inženieru un tehniķu biedrības pārstāvji. Apmeklējām Puckas apriņķi, kur notika tikšanās ar vietējo rīcības grupu „Polnocnokaszubska Lokalna Grupa Rubacka” (PLGR) pārstāvjiem Vladislavovā. PLGR teritorijā atrodas piecas ostas: Vladislavovas, Kuzņicas, Jastarnes, Helas un Puckas.

 Lielāko no ostām – Vladislavovas – apsaimnieko firma „Škuner”. Uzņēmums strādā jau 50 gadus un tajā strādā 240 cilvēku. „Škuner” nodarbojas ar zveju, zivju pārstrādi, kuģu remontu un tūrismu. Jūrā visvairāk tiek nozvejotas brētliņas, reņģes, mencas, siļķes un butes. Zvejnieku VRG piesaistījušas ES līdzekļus angāra būvniecībai, kurā paredzēts veikt kuģu remontu. No agrākajiem 200 „Škuner” piederošajiem kuģiem šobrīd palikuši 120, tai skaitā arī kuģi tūrismam. Daļa kuģu, tāpat kā pie mums Latvijā, tika sagriezti. PLGR teritorija ir 771,75 km2 liela, ar iedzīvotāju skaitu 96 632. Teritorijā ir 18 zivju pārstrādes uzņēmumi, ir arī liela foreļu audzētava.

 ārstrādes uzņēmumā „Duna” uzzinājām, ka svaigās reņģes Polijā tiek iepirktas par 1,50 PLN/kg, savukārt kūpināto reņģu (ar galvu) cena ir 7,00 PLN/kg. Mencas lielākoties tiek eksportētas, galvenokārt uz Dāniju. Papildu līdzekļi pārstrādes uzņēmumā „Duna” tiek gūti, attīstot tūrisma nozari vasaras sezonā (darbojas kafejnīca). Ostu labiekārtošanai un attīstībai tiek izmantoti Eiropas Savienības Zivsaimniecības fonda līdzekļi. Aktivitātes tiek īstenotas ar zivsaimniecības VRG palīdzību. Īpaša uzmanība tiek veltīta tūrisma attīstībai, būvējot promenādes gar jūras krastu, jahtu piestātnes, restorānus, bērnu rotaļu laukumus un atpūtas vietas jūras krastā. Helas pussala vasaras periodā tiek īpaši apmeklēta, jo šī ir ļoti skaista vieta, kur 65 km garu, šaurākajā vietā 140 m platu, zemes strēli no abām pusēm ieskauj jūra. Pašā pussalā, jūras krastā būvniecība ir aizliegta, jo šeit ir dabas lieguma zona.

 Līdzīgi kā Puckas apriņķī, arī Novidvura Gdaņskas apriņķī, ES līdzekļi tiek piesaistīti infrastruktūras uzlabošanai, tūrisma un kultūras attīstībai. Šis apriņķis ir bagāts ar ļoti auglīgām zemēm. Projekta ietvaros izveidota „Петля Жулав” – liels kanālu un upju tīkls, kas savienoti savā starpā un iziet uz jūru. Tiekoties ar Štutovas pašvaldības pārstāvjiem uzzinājām, ka pašvaldība un šīs teritorijas VRG piesaista ievērojamus ES līdzekļus tūrisma attīstībai. Kanālu malās tādējādi izveidotas ostas, mazo jahtu piestātnes, laivu pietauvošanas vietas un paceļami tilti. Ieguldīti līdzekļi ūdens sistēmas un infrastruktūras sakārtošanā un ainavas uzlabošanā. Skolās popularizē zivju zvejas paņēmienus. Tūristiem tiek piedāvātas viesnīcas, tūrisma sezonas pagarināšanai izveidoti rehabilitācijas centri. Šeit izveidota tūrisma pārrobežu sadarbības programma, Polijai sadarbojoties ar Lietuvu un Krieviju.    

 Komandējuma laikā gūtās atziņas un pārņemamā pieredze, ko būtu vērts ieviest Latvijā: Polijas piekrastes teritorijā ar ES atbalstu tiek īstenoti daudzi liela apjoma projekti – lielas ostas, restorāni u. c. Līdzīgi kā pie mums Latvijā tiek sakārtota infrastruktūra, veicināta tūrisma attīstība. Tā kā Polijā iedzīvotāju skaits VRG teritorijās ir daudz lielāks nekā Latvijā, tad arī piešķirtais ES finansējums ir daudz lielāks. Polijas valdība sniedz lielu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, piešķirot 100 000 eiro liels atbalsts. Nodokļi valstij jāsāk maksāt, tikai sasniedzot noteiktu ieņēmumu daudzumu. Valsts atbalsts tiek sniegts arī jauniešiem uzņēmējdarbības uzsākšanai – sākumā piešķirot finansējumu, kuru jāsāk atdot pēc tam, kad uzņēmējdarbība uzsākta. Gūta vērtīga pieredze uzņēmējdarbības dažādošanā, attīstot dažādus tūrisma pakalpojumus, kā arī tūrisma sezonas pagarināšanā.

 Mācību un pieredzes apmaiņas brauciens deva ieskatu par Polijas zvejnieku un piekrastes teritorijas iedzīvotāju dzīvi, to problēmām un risinājumiem. Ar brauciena laikā redzēto varu dalīties, strādājot LLKC Tukuma konsultāciju birojā, veicinot uzņēmējdarbības attīstību Tukuma piekrastes teritorijā.

 Sarma Rotberga,

LLKC Tukuma nodaļas lauku attīstības konsultante

Foto: Sarma Rotberga

Foto galerija: 

Pievienot komentāru