Iepazīst saimniekošanas pieredzi Carnikavas un Inčukalna novados

GalerijaPrint

Augusta izskaņā Alūksnes, Apes un Gulbenes novadu zivsaimniecības nozares interesenti devās pieredzes apmaiņas braucienā “Piekrastes zvejniecības un uzņēmējdarbības saimniekošanas pieredze dīķsaimniecībās”. Šogad mūsu ceļš veda uz Carnikavas un Inčukalna novadiem.

Carnikavas novada ģerbonis jau apstiprina to, ka esam ieradušies nēģu zvejas galvaspilsētā. Nēģu zveja ir piejūras zvejsaimniecības īpašā niša, nēģis ir tradicionāls un no iepriekšējām paaudzēm mantots piekrastes zvejas produkts. SIA “Krupis” saimnieki Zigrīda un Eduards Skaveneci mūs sagaida senā zvejnieku sētā, kura šobrīd jau atrodas ciemata teritorijā. Darbošanos ar nēģu pārstrādi uzsākuši 1994. gadā. Nēģus iepērk no zvejniekiem un pārstrādā. Īpašais SIA “Krupis” produkts ir nēģi želejā kubliņos, tos piedāvā tirdzniecības vietās Rīgā. Mēs degustējām siltus, uz restēm ceptus nēģus, nēģus želejā uz maizītēm un nēģu suši. Nēģu ar katru gadu paliek arvien mazāk. Maijā tie nārsto Gaujmalas smiltīs, tad barojas un dzīvo jūrā un rudenī nāk atpakaļ Gaujā. Nēģis aug apmēram 5-6 gadus, nēģus ķert var no augusta līdz februārim. Carnikavā nēģus ķer murdos. Carnikavas nēģi no 2015. gada ir iekļauti ES Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā. Skavenecu ģimenes uzņēmējdarbība ir tas, kas uztur Carnikavas nēģu zīmolā izstrādātās tradīcijas. Viņi arī aktīvi iesaistās novada Nēģu svētku pasākumos.

Tālāk mēs apmeklējām Carnikavas novada muzeju. Tas uzbūvēts Gaujas krastā seno pārcēlāju mājas “Cēlāji” vietā un darbojas no 2014. gada. Muzejā apskatījām senās zvejnieku mājas iedzīvi, kā arī nēģu zvejai raksturīgos zvejas rīkus. Daudzus muzeja eksponātus dāvājuši vietējie iedzīvotāji. Maketā redzams arī Carnikavas nēģu tacis uz Gaujas. Carnikavieši cer, ka nākotnē šo koka būvi iespēs īstenot arī “dzīvā” izpildījumā. Carnikavas pašvaldība katru gadu Gaujā maijā ielaiž ap 6-7 tūkstošiem ņurņiku (mazie nēģīši), tādējādi rūpējoties par nēģu populācijas saglabāšanu.

SIA “Gaujas krasti” ir 1996. gadā dibināts zivju pārstrādes uzņēmums. Saimniece Anita Bagrija mūs viesmīlīgi sagaida savā “saimniecībā”. Pati 20 gadus strādājusi zivju pārstrādes fabrikā, tad izveidojusi savu uzņēmumu. Līdz 2003. gadam galvenā nodarbe bijusi zivju kūpināšana, bet sakarā ar ES  aizliegumu kūpināt zivis ar malku šī nodarbe izbeigta. Šobrīd tiek pirktas jēlas zivis, lielākoties reņģes, un pēc pašu darbinieku un domubiedru receptēm ražoti zivju kulinārijas produkti. Tie tiek piedāvāti ap 30 veikalos Rīgā, Skultes tirgū, Nēģu svētkos Carnikavā. Produkcijas piedāvājumā ir reņģes un siļķes dažādās marinādēs, arī nēģi želejā, kopumā ap 40 izstrādājumiem, kuri apmierinās katra gardēža vēlmes. Visi produkti tiek gatavoti no svaigām reņģēm, pēc tām tiek braukts uz Zvejniekciemu uz lielajiem kuģiem, siļķe savukārt nāk no Norvēģijas. Gadā pārstrādā ap 5 tonnām produkcijas. Uzņēmumā strādā 5 darbinieki. Izbaudījuši piejūras produktu degustācijas dažādību un daudzveidību, iegādājot ciemakukuļus saviem mājiniekiem, dodamies tālāk.

Inčukalna pagasta zemnieku saimniecībā ”Meļķerti” mūs sagaida saimnieks Juris Liepiņš. Šajā dīķsaimniecībā ir 6,5 hektāri liela ūdens platība ar vairākiem dīķiem. Audzē karpas, foreles, līdakas un līņus. Zivis tiek audzētas makšķernieku lomiem. Saimnieka vadībā tiek apmācīti jaunie makšķernieki loma pareizai noķeršanai un atlaišanai. Juris Liepiņš kopā ar vēl diviem domubiedriem ir izveidojuši biedrību “Inčukalna zivsaimnieki”, aktīvi piesaistot LEADER līdzfinansējumu, saimniecības attīstībā investēti apmēram 34000 eiro. Pārsvarā ieguldījumi veikti infrastruktūras pilnveidē – iegādāta telts nojume, aktīvās atpūtas līdzekļi, izveidota ap 2 km gara aktīvā sporta taka, baseinu vannas zivju mazuļu izaudzēšanai. Saimnieks uzskata, ka tikai ar  “zivs gaļu” neko daudz nenopelnīsi, pelna tikai pievienotā vērtība, tas, ko un cik dažādu spējam piedāvāt pircējam, tas ir, apmeklētājam. Saimniecības tuvums Rīgai liek nemitīgi domāt un dažādot piedāvājumu klāstu. “Meļķertu” dīķos treniņnometnes aizvada arī makšķerēšanas sacensību un čempionātu dalībnieki.

Pieredzes brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros. Brauciena dalībnieku vārdā paldies par lielisko sadarbību Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla konsultantam Carnikavas novadā Jānim Kravalim. Ar viņa ieteikumiem mums bija iespēja skatīt savdabīgas un atšķirīgas piekrastes zvejniecības saimniecības, kā arī saprast dīķsaimniecības uzņēmējdarbības pievienotās vērtības radīšanas iespējas.

Anita Rozenberga,

Gulbenes novada lauku attīstības konsultante

Foto galerija: 

Pievienot komentāru