Liepājas zvejnieki iepazīst Saulkrastu un Carnikavas novada tradīcijas

Liepājas puses piekrastes un nēģu zvejnieki 3. novembrī devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Saulkrastu un Carnikavas novadu, iepazīstoties ar zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijām. Braucot uz Saulkrastiem, mums pievienojas Jānis Kravalis, kurš ir LLKC Carnikavas novada lauku attīstības konsultants. Pateicoties viņam, mums ir iespēja apmeklēt un iepazīt ne tikai trīs fantastiskus uzņēmējus, bet arī vairāk izzināt par šo pusi un tās zvejošanas un zivju apstrādes tradīcijām.

Sakoptā Skultes osta un uzņēmums SIA “Varita”

Pirmā mūsu pieturvieta ir Skultes ostas uzņēmums SIA “Varita” (Zvejniekciems, Saulkrastu novads), kur mūs laipni pieņem Agris Lapiņš, uzreiz brīdinādams, ka viņa kuģus šobrīd nav iespējams apskatīties, jo tie visi zvejo, bet laipni piekrīt izrādīt uzņēmuma uzbūvēto zivju šķirošanas cehu un pastāstīt vairāk par uzņēmuma darbību un arī turpmākajiem attīstības mērķiem.

Zvejniecības uzņēmums SIA “Varita” dibināts 1995. gadā, un tas nodarbojas ar reņģu un brētliņu nozveju Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Tas pakāpeniski attīstās un Agris Lapiņš saka, ka šajā jomā liela nozīme ir un arī būs Eiropas Savienības līdzekļu pieejamībai.

Sākumā dodamies iepazīties ar uzņēmuma 2010. gadā uzbūvēto zivju šķirošanas cehu, kurā var šķirot līdz 10 tonnām zivju stundā. Liels atspaids darba efektivitātes nodrošināšanai ir hidromanipulators, kas būtiski atvieglo un paātrina zivju izkraušanas procesu no kuģiem.

Apskatot cehu, apstājamies pie zivju saldētavas. Agris Lapiņš atzīst, ka saldētava ir ļoti svarīgs priekšnosacījums zvejniecības uzņēmuma darbībai, jo tikai tad, kad zvejniekam ir iespēja savu zivi uzglabāt, ar zivju uzpircējiem var vienoties par stabilu un paredzamu zivju realizācijas cenu. Kopumā tas nodrošina zvejniecības uzņēmuma darbības stabilitāti un ir būtisks atspaids uzņēmuma darbībai.

Agra Lapiņa sapnis ir sava uzņēmuma darbībā nodrošināt trīs lietas: zvejot, uzglabāt un pārdot. Šobrīd tas viss ir nodrošināts, un zvejnieks skaidri apzinās turpmākas attīstības iespējas – jauna kuģa iegāde un pārstrādes ieviešana uzņēmumā, lai radītu vēl augstāku pievienoto vērtību un atdevi.

Pat grūti noticēt, ka uzņēmuma SIA “Varita” pirmsākumi meklējami pirms daudziem gadiem ar vienu zivju kastīti, kas nopirkta pie vietējiem zvejniekiem un aizvesta uz Rīgu. Šobrīd tas ir stabils, vidēji liels zvejniecības uzņēmums ar skaidriem attīstības mērķiem.

Apskatot sakopto Skultes ostu, esam liecinieki tam, kā zvejnieki ostas akvatorijā ūdenī iegremdētajā sprostā ielaiž taimiņu vaisliniekus, kuri pēc tam aizceļojot uz zivju audzētavu, lai tos izmantotu sugas pavairošanā. Agris Lapiņš atzīst, ka nedrīkst tikai ņemt no dabas, bet ir arī jādod atpakaļ.

Carnikavas nēģi

Dodamies uz Carnikavu. Tās lepnums ir nēģi, kas iekļauti arī novada ģerbonī. Par godu nēģiem un atzīmējot to zvejas sezonas atklāšanu, šogad jau četrpadsmito reizi norisinājās vērienīgie Nēģu svētki –  ar plašu, atraktīvu kultūras programmu un iespēju iepazīt tos cilvēkus, pateicoties kuru darbam tiek nodrošināts šo svētku pamats un lepnums –  “Carnikavas nēģis”.

Zīmīgi, ka kopš šī gada februāra ar murdiem Gaujas lejtecē, pie iztekas zvejotie un pagatavotie nēģi ir iekļauti Eiropas Savienības nacionālo produktu reģistrā un tiem piešķirta kvalitātes zīme “Aizsargāta ģeogrāfiskas izcelsmes norāde” – “Carnikavas nēģis”. Tas norāda uz šī produkta kvalitāti, palīdz konkurēt tirgū ar līdzīga veida produktiem un dod iespēju iegūt papildus valsts atbalstu.

Šobrīd ar kvalitātes zīmi “Carnikavas nēģis” ražotāju grupā ir iekļauti trīs zvejniecības un septiņi pārstrādes uzņēmumi, t. sk. SIA “Leste” un SIA “Krupis” – uzņēmumi, pie kuriem šīs dienas laikā vēl viesosimies.

Mirkli apstājamies pie Latvijā garākā gājēju un velosipēdistu tilta, kas atklāts 2014. gada novembrī. Esot uz tilta, Liepājas puses zvejniekiem nepamanīti paliek Gaujā ieliktie nēģu zvejas murdi, ar kuriem zvejo SIA “Leste”.

SIA “Krupis” –  nēģu cepšanas aroda un tradīciju iepazīšana

Viesojamies pie Zigrīdas un Eduarda Skavenecu ģimenes uzņēmumā SIA “Krupis”, kas jau vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar nēģu pārstrādi, tirdzniecību un pie sevis uzņem tūristu grupas, stāstot par nēģu cepšanas arodu un dodot iespēju izbaudīt (nodegustēt) saimniecībā gatavotos nēģus. Tos uzņēmums lielākoties iepērk no vietējiem zvejniekiem, bet, ja to nav pietiekami, tad tiek braukts arī uz Kuldīgu, Pāvilostu un Ventspili. Uzņēmums savas darbības pilnveidošanai īstenojis vienu Eiropas Savienības finansētu projektu, iegādājoties vieglo auto ar refrižeratoru.

Saimnieki iepazīstina mūs ar uzņēmuma izveides vēsturi un izstāsta par to, kā radies uzņēmumam uzmanību piesaistošais nosaukums “Krupis”, izrāda ražošanas procesu, kas notiek agrāk esošās kūts telpās. Telpā ir pārdomāta ikviena nianse, lai būtu viegli strādāt un lai gala patērētājs iegūtu augstākās kvalitātes nēģi, ko apliecina arī SIA “Krupis” vārds, kuru jau labi zina un augstu novērtē ne tikai Carnikavas iedzīvotāji un viesi, bet arī rīdzinieki.

Mums ir iespēja redzēt, kā notiek nēģu cepšana uz oglēm, ko mums parāda jaunietis Ainārs Daudziešans, kurš jau ilgus gadus strādā uzņēmumā un kuram ļoti patīk šis darbs. Interesanti, ka, satiekoties diviem zvejniekiem neatkarīgi no dzīves vietas vai vecuma, viņi vienmēr atradīs kopīgu valodu.

Mājas pagalmā, liepājnieku uzmanību piesaista turpat esošais nēģu murds. Zvejnieki atzīst, ka Pāvilostā lietotais murds atšķiras, un te nepaliek nepamanītas pat sīkākās nianses. Saimnieki saviem pircējiem un viesiem piedāvā uz oglēm ceptus nēģus, sutinātus un želejā, īpašs piedāvājums ir nēģu suši, ko arī nobaudām.

Saimniekiem viens no spilgtākajām šī gada iespaidiem ir tradicionālo Nēģu svētku laikā piedzīvotais, kad degustācijās uzņēmumā bija ļoti daudz ciemiņu no Latvijas un ārvalstīm, kā arī saimniecībā viesojās motociklu “Jawa” salidojuma dalībnieki.

Runājot par nēģiem, zvejniecību un šobrīd aktuālo, laiks paliet nemanot. Sirsnīgi pateicamies par viesmīlību, atvadāmies un dodamies tālāk, bet noteikti zinām, ka te ir vērtīgi iegriezties ikvienam, kurš vēlas izzināt nēģu zvejniecības un cepšanas tradīcijas, kā arī nodegustēt saimniecībā piedāvāto. Zigrīda un Eduards Skaveneci sadarbojas arī ar zvejniekiem, kuriem pieder laiva, un, ja cilvēki vēlas, ir iespēja izvizināt viņus pa jūru un pastāstī par nēģu zveju.

 Zvejniecības uzņēmums SIA “Leste”

Pēdējā pieturvieta ir pie uzņēmuma SIA „Leste”, kur mūs sagaida Aldonis Lūkins, kurš ir zvejnieks trešajā paaudzē. Uzņēmums nodarbojas ar nēģu un citu zivju zvejniecību. Jāatzīst, ka šobrīd nav daudz zivju un nēģu, un tāpēc pieprasījums pagaidām esot lielāks par to, cik ir iespējams noķert. Tieši tāpēc arī cena ir augsta.

Jānis stāsta, ka Aldonis ar kolēģiem ir viens no tiem Carnikavas zvejniekiem, kuri “jebkuros laika apstākļos, izmantojot savus nēģu murdus, iegūst pirmreizējo produktu – svaigu nēģi”. Iepazīstamies ar uzņēmuma darbību, esošajiem zvejas rīkiem, ražošanas telpām un turpmākās attīstības iecerēm. Jāatzīst, ka brīdī, kad viesojamies uzņēmumā, te valda klusums un miers, bet tas ir tikai tāpēc, ka visi darbi ir jau izdarīti. Un tas mainās ik rītu, kad uzņēmuma pagalmā sabrauc zivju pircēji.

Ieteikumi un pārdomas

Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki atzīst, ka tika gūtas idejas, ko varētu mēģināt realizēt savos uzņēmumos, kā arī iegūti kontakti iespējamai sadarbībai.

Turpmākai darbības pilnveidošanai būtu nepieciešama aktuāla informācija par iespējām piesaistīt projektu naudas un līdzīgi pieredzes apmaiņas braucieni, iepazīstoties ar igauņu nēģu zvejniekiem, lietuviešu piekrastes zvejnieku dzīvi, kādas Skandināvijas valsts (Zviedrijas vai Somijas) zvejošanas pieredzi un jaunumiem, kā arī apmeklēt zvejniekus un pārstrādātājus Jūrmalā un Rīgā, iepazīstoties ar viņu darbu un smeļoties jaunas idejas. Izskan arī ieteikums –  braucienu laikā ir jāpievērš vairāk uzmanības praktiskai darbībai, piemēram, piedaloties zvejošanas procesā.

Noslēgumā, lai arī cik tas dīvaini nešķistu, novēlēšu lietus gāzi un īsto rietumvēju, jo tas ir vajadzīgs gan Carnikavas, gan mūsu pašu Pāvilostas nēģu zvejniekiem!

Brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

 Aleksejs Kačanovs,

LLKC Liepājas nodaļas uzņēmējdarbības konsultants