Lūko zivsaimniecības pieredzi Engures un Tukuma novados

GalerijaPrint

LLKC Jelgavas nodaļa rīkoja mācību un pieredzes apmaiņas braucienu, lai iepazītu mūsdienu piekrastes zvejniecību, privāto un valsts nozīmes ezeru apsaimniekošanu un zivju audzēšanas pieredzi Engures un Tukuma novadā.

Brauciena mērķis bija sniegt ieskatu dažādos saimniekošanas veidos –  piekrastes zvejniecībā, ezeru apsaimniekošanā un zivju audzēšanā privātā ūdens tilpē. Pasākumā piedalījās esošie un topošie zivju dīķu apsaimniekotāji, kas meklē idejas uzņēmējdarbības dažādošanai un attīstīšanai akvakultūras jomā. Brauciena dalībnieki iepazina atšķirīgus piemērus, kas nodrošina pieredzes apmaiņas brauciena daudzveidību.

Bigauņciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads

Iepazīstam piekrastes mazo zvejnieku pieredzi zvejniecībā un sadarbības veidošanā.

“Lapmežciema zvejnieku biedrības” vadītāja Biruta Druka stāsta, ka zvejniecības jautājumi apgūti, praktiski strādājot 12 gadus. Jau 10 gadu Lapmežciema zvejnieku biedrības priekšniece  piedalās Zivsaimniecības federācijas darbā, kas ir grūts un smags darbs, lai cīnītos par zvejnieku tiesībām.  Biedrībā ir 25 biedri, tā iesniegšanai Eiropas zivsaimniecības fondam raksta ar zivsaimniecības jautājumiem saistītus projektus, piemēram, zivju saldētavu iegādei. Lai biedriem būtu interese piedalīties pasākumos, sapulcēs tiek uzaicināti  interesanti nozares pārstāvji.

Ar zvejniecību vien izdzīvot nevar, tāpēc saimniece papildus strādā par pastnieci. Jūra ir vaļasprieks. Saimniecībā ir laiva, tīkli, traktors, kurš ved reņģu kastes un velk laivas ārā no jūras.

Nelielajā saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti reņģu tīkli, zivju tīkli (laši, līdakas, butes, asari, stores, luči), zušus ķer uz āķiem ar reņģēm, brētliņām. Lielie lucīši ir Ventspils pusē, Lapmežciema pusē ir mazāki. Biruta atzīst, ka roņi nav zvejnieku sabiedrotie. Braucot jūrā ar laivu, zvejnieki bieži pamana vairākas aiz laivas peldošas galviņas, kas jau gaida lomu, lai no tīkliem izlasītu ārā zivis.

Zivis no tīkliem izņem, ja tīklus izvelk caur cauruli, kas ielikta laivā. Vienā reizē iespējams iegūt apmēram 18 kastes zivju. Ar rokām lasa ārā reņģes un butes. Lielākie laši bijuši apmēram 7 kg smagi.

Šīs aktīvās zvejnieku sievas apmeklējums rada dalībniekiem priekšstatu par situāciju piekrastes zvejniecībā.

Valsts nozīmes ezera apsaimniekošanas pieredze

Viens ar putnu un zivju sugām bagātākajiem ezeriem Latvijā ir Kaņiera ezers. Šeit dalībnieki uzzina, kā  tiek papildināti zivju krājumi ezerā un organizēts makšķerēšanas un dabas tūrisma piedāvājums tūristiem.

“Dzīvais dārgakmens – Kaņieris,” tā par savu ezeru saka vietējie  iedzīvotāji.  Kaņiera ezers ir sekls lagūnas tipa ezers. Tas izveidojies, kad atkāpusies Litorinas jūra.  Kaņiera ezers atrodas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā un ir dabas lieguma un rezervāta teritorijā.

Ezers 20 gs. sākumā ticis pilnībā nolaists, kad tika izrakts Starpiņupes kanāls.  Ezera platība ir 1130 ha, dziņums no 0,6–1,8 m.  Ezerā ir piecas mākslīgas un deviņas dabiski izveidojušās salas.  Kaņiera krastos atrodas kaļķaini zāļu purvi, kuri ir kā aizsargājami objekti arī Eiropā, un šeit aug arī dažādas orhidejas.  

Kaņiera ezers ir slavens ar punu sugu daudzveidību.  Latvijā pavisam sastopamas 330 putnu sugas, bat Kaņiera ezerā – 220, no kurām lielākā daļa šeit arī ligzdo. Viens no raksturīgākajiem un aizsargājamākiem putniem (arī Eiropā) ir lielais dumpis.

Ezeram ir arī savi dabiskie ienaidnieki – Amerikas ūdele, kas posta putnu ligzdas, un bebrs, kas veido aizsprostus  un  traucē pīļu ligzdošanu.

Kaņiera ezera teritorijā ir iespējami vairāki atpūtas varianti:

  • Putnu vērošana no pavasara līdz pat rudenim, ko var darīt arī naktīs.
  • Makšķerēšana.  Ezerā dzīvo līdakas, asari, plauži, ruduļi, līņi. Lielākā līdaka svērusi 14 kg, bet karpa – 12 kg.   Makšķerēt  drīkst tikai tad, ja ir iegādāta  licence.
  • Ūdensvelosipēdu un laivu  noma.

Kā jau Ķemeros, ezerā ieplūst arī sēravoti. Ezers ir starptautiskas nozīmes mitrāju – Rimsāres sastāvā.  Kaņiera ezers ir bagāts ar kukaiņiem, kas savukārt nodrošina   barību  sikspārņiem, kas šeit mīt lielos  baros. Kaņiera ezerā atrodas aslapes, kas ir reti un aizsargājami augi. 2015. gada makšķerēšanas sezonā, ezeru apmeklēja no 4000–5000 makšķernieku. 2011. gadā tika izveidota mūsdienīga laivu bāze ar visām labierīcībām ezera apmeklētājiem.

Rideļu dzirnavas, Engures pagasts, Engures novads

Tika uzzināta Rideļu dzirnavezera apsaimniekošanas pieredze, notika privātās zivjaudzētavas apskate, un uzzināts par izaudzētās produkcijas pārstrādes iespējām, par ko pastāstīja Oskars Kambala. 

Saimniecībā ir  40 ha liels  ezers, kurā zivis aug dabiskos apstākļos.  Zivis tiek audzētas pēc caurplūdes sistēmas principa, kad ūdens tek no ezera uz zivju audzētavu.  No sākuma tika mēģināts audzēt foreles, bet problēmas radīja atbilstošas temperatūras nodrošināšana.  Tad saimniecībā sāka audzēt stores un karpas. Zivju pieaugums 6 mēnešos ir  1,5 kg. Ziemā  zivju baseini  stāv tukši, kas novērš slimību izplatību.  Zivju baseinā plānots izaudzēt ap 50 kg/m³.  Izaudzētās zivis tiek piedāvātas arī uzņēmumam piederošajā kafejnīcā.

SIA “Zive”, Irlavas pagasts, Tukuma novads

Uzzinājām par dažādu zivju sugu audzēšanas pieredzi akvakultūras uzņēmumā SIA “Zive”, kur notiek preču zivju un mazuļu audzēšana privātiem un valsts pasūtījumiem. Par to pastāstīja Anatolijs Prokopčuks.

Te notiek uzņēmuma darbības dažādošana –  makšķerēšana, dabas parka apmeklējums, atpūtas iespējas dabā. SIA “Zive” apsaimnieko 400 ha. Ziemas dīķi ir dziļāki, tur pārziemo karpas. Saimniecībā ir nārsta dīķi, kuros pavasarī, kad  temperatūra  sasniedz 17–18 C°,  tiek ielaisti nārsta pulki.  Zivju pieaugumu iespaido laika apstākļi – temperatūra. Ziemas dīķi pavasarī tiek nozvejoti. Pieprasījums tirgos ir pēc 1,5–2 kg lielām zivīm. Uzņēmumā zivis audzē bez piebarošanas, piebaro tikai mazuļus ar kviešu miltiem. Ja zivju mazuļi netiek piebaroti, var tikt zaudēti pat 50 % mazuļu. Šīs zivis netiek piebarotas, līdz ar to viņām ir atšķirīga garša no piebarotajām zivīm, ko novērtē patērētāji. Uz 1 ha dīķu tiek laisti 500 kg mazo karpiņu, ar vidējo svaru 500 g. Dīķos tiek laisti arī “zālēdāji“ amūri. Tie ēd zāli, ja temperatūra sasniedz  +24 C°. Ja temperatūra ir zemāka, tie kļūst barības konkurentiem karpām.

Uzņēmumam ir vairāku veidu piedāvājumi makšķerniekiem:

  • 15 eiro par makšķerēšanu  dīķī, kurā ir lielās karpas,
  • 10 eiro par makšķerēšanu dīķī, kurā ir mazākas karpas, kā arī asari, līņi, karūsas,
  • pussalas noīrēšana ar nojumīti.

Zivju dīķiem ir dabīgie ienaidnieki – lapsas, meža zvēri, bebri, putni, it īpaši jūras kraukļi, kas dienā var apēst līdz 800 g zivju, tad lido uz Kaņieru ezeru atpūsties un nākošā dienā atpakaļ.

Dīķi tiek arī kultivēti, lai nodrošinātu zivis ar barību. Pēc   saimniecības pāstāvja uzskatiem, tikai 50% no  visiem makšķerniekiem prot pareizi makšķerēt.

Brauciena galvenie secinājumi

Lapmežciema zvejnieku biedrības pieredze apliecina, ka jebkura  maza uzņēmuma pamatā, lai spētu efektīvi strādāt,  nepieciešama sadarbība. Savukārt, lai spētu veiksmīgi sadarboties, nepieciešams uzņēmīgs vadītājs, kas prot saliedēt dalībniekus un ieinteresēt kopīgā sadarbībā, piemēram, uz sapulcēm uzaicinot  savas nozares pofesionāļus.  Lai varētu vaiksmīgi sadarboties un attīstīt nozari, sevišķi mazajiem uzņēmumiem nepieciešama regulāra iesaistīšnās normatīvo aktu   optimizēšanā.  Arī  Eiropas Savienības  projektus mazie uzņēmēji var efektīvāk apgūt, ja  notiek savstarpēja sadarbība.

  • Kaņiera ezera apsaimniekotāji spēj novērtēt Latvijas dabas bagātības un  saudzējošā  veidā prot to izmantot  uzņēmējdarbībā kā tūrisma un aktīvās atpūtas  vietu.  Latvijai ir ar ko lepoties arī Eiropas mērogā. Labs piemērs, kā mūsdienīgi sagatavot piedāvājumu makšķerniekiem un dabas vērotājiem.
  • Rideļu dzirnavas ir piemērs, kā izmantot pieejamos resursus uzņēmuma attīstībai, apvienojot dabisko zivju audzēšanu ar intensīvo. Lai piesaisītu tūristus un makšķerniekus,  tiek piedāvātas ekskursijas Rideļu dzirnavās, iekopta pievilcīga lauku ainava un izveidots ēdināšanas uzņēmums.
  • Uzņēmums “Zive” pierāda to, ka ļoti liela nozīme ir aktīvam uzņēmuma vadītājam, kam bizness ir arī hobijs un sirdslieta. Arī šajā  uzņēmumā tiek domāts, kā efektīvāk izmantot resursus, piedāvājot dažādu veidu makšķerēšanas  iespējas, kā arī  iespējas iegādāties zivju mazuļus savu dīķu zivju pulka uzlabošanai. Uzņēmums plāno zivju pārstrādi, kas ir nākamais solis uz attīstību.
  • Brauciena laikā dalībnieki guva idejas, kā varētu dažādot savu saimniecisko darbību; notika savstarpēja kontaktu apmaiņa gan ar apmeklēto uzņēmumu pārstāvjiem, gan arī starp brauciena dalībniekiem, kas noderēs turpmākai sadarbībai.
  • Nepieciešamas plašākas zināšanas par zivju pārstrādes nosacījumiem un kūpināšanas tehnoloģijām.

Dace Drošprāte,

LLKC Jelgavas nodaļas lauku attīstības konsultante

Videga Vītola,

LLKC Jelgavas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

Foto galerija: 

Pievienot komentāru