Sargājot zvejniecības kultūras mantojumu piekrastē

Lilastē “Interreg Europe” programmas projekta “Reģionālā attīstība,  sekmējot piekrastes zvejniecības kultūras mantojuma potenciālu Eiropā/Cherish”ietvaros maijā notika sanāksme “Zvejniecības kultūras mantojums piekrastē”, ko organizēja Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar partnerības “Sernikon” un biedrības “Jūrkante” projektu “Vidzemes zvejnieks”.

Projekta Vidzemes Zvejnieks ietvaros Dzintris Kolāts informēja par sarunām ar zvejniekiem, tika atskaņots audioieraksts, kurā intervijas veidā zvejnieks stāstīja, kā tas ir – būt zvejniekam mūsdienās. Cherish projekta dalībnieki informēja par savu gūto pieredzi, apmeklējot Nīderlandi, Kipru un Somiju – kā zvejnieku tradīcijas, materiālais un nemateriālais kultūras mantojums tiek saglabāts un uzturēts minētajās valstīs. Sanāksmes viesis Tero Mustonens, TEK (Tradicional Ecological Knowledge) eksperts, prezentēja savu skatījumu par mūsu piekrastes kultūras mantojumu, aicinot dalībniekus izteikties, kas, viņuprāt, ir zvejniecības mantojums un kādā veidā to saglabāt. Būtībā TEK ir tradicionālās zināšanas par vidi un resursiem, tās ir zvejnieku zināšanas un prasmes.

Diskusijas raisījās par to, kā saglabāt zvejnieku zināšanas dzīvas, kamēr dzīva ir reālā piekrastes zvejnieku paaudze. Diskusijās, kā atbalstīt zvejniekus, tika minēti vairāki svarīgi nosacījumi:

  • kā viens no veidiem ir viņu līdzdalība lēmumu pieņemšanā, sadarbojoties zvejniekiem, zinātniekiem un lēmumu izstrādātājiem;
  • savu interešu aizstāvībai zvejniekiem ir jāapvienojas – ir iespēja iesaistīties ES Piekrastes zvejnieku apvienībā ar pārstāvniecību Briselē, tieši paužot savas intereses;
  • plānojot jaunos projektus, ir jāiesaista zvejnieki, tādējādi risinot ar zvejniecību saistītās problēmas, kas balstās uz reālām vajadzībām.

Tika diskutēts par jaunās paaudzes iesaisti zvejniecībā, par to, kā radīt interesi. Tā varētu būt skolu iesaiste, grāmatu izdošana, TEK mācību vizīšu organizēšana, iesaistot vecos zvejniekus, lai saglabātu senās ar zvejniecību saistītās zināšanas. Tika minēts, ka zvejniecība savā ziņā ir saistīta arī ar ūdenstilpju attīrīšanu, un ir jāņem vērā antropoloģiskie aspekti zvejniecības kultūras mantojumā saglabāšanā.

Sanāksmē piedalījās 35 pārstāvji no zvejnieku biedrībām un saimniecībām, nēģu taču, ministriju, pašvaldību, TIC, muzeju, kultūras centra pārstāvji.

Pasākuma ietvaros tika apskatīta arī citu Eiropas reģionu pieredze, zvejniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai piekrastē, par ko stāstīja: Alīse Vorobeja (Tornio, Somijas piemērs), Aivars Siliņš, Daugavas muzeja ekspozīciju un izstāžu kurators (Midelburga, Nīderlandes piemērs), Armands Stahovskis, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta atbalsta nodaļas vadītāja vietnieks (Pafosa, Kipras pieredze), Krista Krūmiņa, VARAM Reģionālās politikas departamenta vecākā referente (Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona Coast4us projekts – aktivitātes piekrastē) un Tero Mustonens, Somija (Zvejniecības kultūras mantojuma datu vākšana un izmantošana, izmantojot TEK metodi un tās praktiskā pielietošana).

Projekta mērķis ir uzlabot reģionālo politiku, lai sekmētu piekrastes zivsaimniecības kopienu attīstību un kultūrvēsturiskā zivsaimniecības mantojuma aizsardzību un popularizēšanu.

Īstenošanas laiks: 01.06.2018. –31.05.2023.

Plānotie pasākumi:

  • labās prakses piemēru apzināšana un analīze par piekrastes zivsaimniecības kopienu attīstības un kultūrvēsturiskā zivsaimniecības mantojuma aizsardzības jautājumiem;
  • starpreģionu pieredzes un labās prakses piemēru apmaiņa (reģionālās politikas rīcības un prakses);
  • reģionālo rīcības plānu izstrāde, iesaistot ieinteresētās organizācijas un mērķa grupas.

Galvenie sasniedzamie rezultāti:

1. Izstrādāts Rīcības plāns, kas integrē starpreģionu pieredzes un labās prakses apmaiņu divos virzienos:

  • reģionālās politikas un rīcības piekrastes zivsaimniecības kultūras vēsturiskā mantojuma saglabāšanā, tā ekonomiskā potenciāla paaugstināšanā;
  • labās prakses projekti un rīcības zivsaimniecības kultūras vēsturiskā mantojuma ekonomisko aktivitāšu īstenošanai.

2. Starpvalstu pieredzes apmaiņa un zināšanu pilnveide (projektu sanāksmes un tikšanās, zivsaimniecības rīcības grupu iesaiste, darbinieku pieredzes apmaiņa, labās prakses apzināšana, ekspertu viedokļi un mācību semināri;

3. Iesaistīto pušu sadarbības sanāksmes;

4.  Komunikācija un rezultātu izplatīšana.

Projekta ieguvums:

  • Sekmēta integrēta zivsaimniecības kopienu kultūrvēsturiskā mantojuma pārvaldība, iesaistot visas ieinteresētās puses, izmantojot dabas un zvejas resursus kā ekonomiskās attīstības potenciālu.
  • Plānošanas speciālistiem un politiķiem projekts radīs jaunas iespējas papildināt savas zināšanas un paaugstināt kapacitāti par ilgtspējīgu piekrastes zivsaimniecības kultūras vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, attīstību, popularizēšanu.
  • Pamatojoties uz starpreģionālā sadarbībā iegūto pieredzi, tiks izstrādāts sadarbības procesā balstīts Rīcības plāns – piekrastes zivsaimniecības ekonomiskā potenciāla rakstiskā un ilgtspējīgā izmantošanā.

Partneri: Midelburgas pašvaldība (NL, vadošais partneris), Rīgas plānošanas reģions (LV), Maljorkas salas pārvalde (ES), Kavalas pašvaldība (GR), Alto Minho pašvaldību savienība (PT), SIA Development Co. Pafos Aphrodite  (CY), Abruco reģions  (IT), Snovhangas kooperatīvs (FI),  Piekrastes apvienība (DE).

Kontaktinformācija: Sanita Paegle, projekta koordinatore, sanita.paegle@rpr.gov.lv.

Pievienot komentāru