Saruna ar Aigaru Laugali par Eiropas zvejnieku pozitīvo pieredzi

GalerijaPrint

Viesojamies Pērkonē, Nīcas novadā, atpūtas vietā “Jūrnieka ligzda”, kur tiekamies ar aktīvu jaunieti Aigaru Laugali. Aigars pārstāv ģimenes uzņēmumu SIA “ERVILS”, kas nodarbojas ar zvejniecību un tūrismu, izveidojot Liepājas pusē labi pazīstamu atpūtas vietu “Jūrnieka Ligzda”, kas saviem apmeklētājiem piedāvā daudzpusīgas atpūtas iespējas pie jūras.

Atpūtas vietas izveidošanai un arī piedāvāto iespēju dažādošanai ir piesaistīts arī ES finansējums. Piemēram, ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzekļu līdzfinansējumu ir izveidota zivju kūpinātava, piedzīvojumu parks un šķēršļu trase bērniem „Zivju taka”, kur aktīvā un interaktīvā veidā bērni var iepazīties ar Baltijas jūru, zivju sugām un zvejniecību.

Papildus šai darbībai Aigars aktīvi ir iesaistījies vietējās rīcības grupas “Biedrība “Liepājas rajona partnerība”” darbībā un pārstāv to starptautiskā organizācijā Eiropas Zivsaimniecības reģionu tīkls (FARNET), kas tad arī ir šīs dienas sarunas galvenais temats. Sarunas laikā mēģināsim atbildēt uz diviem pamatjautājumiem – kas ir FARNET un kā tā ietvaros pieejamo pieredzi var izmantot Latvijas piekrastes zvejnieki.

Kas ir FARNET un kādas ir tā darbības pamatjomas?

FARNET (fisheries areas network) ir Eiropas Zivsaimniecības reģionu tīkls, un tā ir cilvēku kopiena, kas Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ietvaros īsteno sabiedrības virzītu vietējo attīstību. Tīkls apvieno vietējās zivsaimniecības rīcības grupas, pārvaldes iestādes, iedzīvotājus un ekspertus no visas Eiropas.

FARNET mērķis ir dalīties zināšanās un sniegt apmācības iespējas un padomus, lai palīdzētu vietējām zivsaimniecības kopienām rast inovatīvus risinājumus, kurus būtu iespējams izmantot zivsaimniecības nozares ilgtspējīgai attīstībai vietējā līmenī. Tā ir sava veida “zināšanu platforma”, kurā koncentrējas zināšanas un praktiskā pieredze no visas Eiropas.

Aigars akcentē četras īstenoto projektu pamatjomas, kurās tīkla ietvaros visbiežāk iespējams gūt pozitīvo pieredzi:

  • Pievienotās vērtības radīšana – tiešā pārdošana un saīsinātas produkcijas aprites veidošana, jaunu produktu izstrāde un ieviešana, kā arī atpazīstamības veicināšana.
  • Darbības jomu dažādošana – tūrisma attīstība, blakus produktu un darbības veidu ieviešana.
  • Vide, kultūra un sabiedrība – zivsaimniecības un kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana.
  • Pārvaldība – zivsaimniecības jomā iesaistīto pušu savstarpējas sadarbības veidošana.

ES finansējuma izmantošanas piemēri un ieguvumi

Jāatzīst, ka pozitīvu piemēru netrūkst, un Aigars sarunas laikā piemin tikai dažus no tiem.

Spānijā ar ES fondu līdzfinansējumu ir izveidota tiešsaistes mārketinga platforma Pescadoartesanal.com, kas ir pieejama visiem reģiona zvejniekiem un mazajiem ražotājiem. Projekta īstenošanas rezultātā veicināta ilgtspējīga zvejniecības attīstība, vietējo zivju nepastarpināta piedāvāšana klientiem, kā arī restorānu iesaistīšana vietējās zvejniecības atbalstīšanā.

Zvejniecības popularizēšanas nepieciešamību uzskatāmi parāda Anglijā īstenotā kampaņa “Vairāk zivju” (More fish), kad zivju festivāla ietvaros pieaicināti eksperti demonstrēja, ko iespējams pagatavot no vietējā zvejas loma. Īpaši tika uzsvērtas tās zivju sugas, kuras nav populāras un par kurām trūkst informācijas.

Turpat Anglijā kāda no vietējām rīcības grupām ir atbalstījusi projektu, kas saistīts ar desmit personisku stāstu (īsfilmu) izveidošanu par zvejniekiem un viņu ikdienu. Izveidotie sižeti atvēra durvis uz pasauli, kas ikdienā ir nepieejami tiem, kas nav saistīti ar zvejniecību. Kampaņas, kuras publicēšanai un atpazīstamībai tika izmantoti arī sociālie tīkli, mērķis bija saistīts ar zivsaimniecības popularizēšanu un jaunu darbinieku piesaistīšanu šajā nozarē. Viens no zvejniekiem atzīst, ka viņam šī iespēja deva pārliecību runāt par savu zvejnieka darbu un iespēju parādīt citiem jauniešiem, ka arī viņi var strādāt šajā jomā.

Kiprā Larnakas izglītības centra (Educational Center of Larnaca) organizētās apmācības ietvaros zvejniekiem bija iespēja apmeklēt Krētas salu (Grieķija), un iegūt jaunas zināšanas un iemaņas, kas palīdzētu dažādot ienākumu avotus. Apmācību programma (180 stundas) īpaši tika gatavota profesionāliem zvejniekiem, un tajā bija iekļauti jautājumi par mārketingu un reklāmu, komunikāciju, jaunām tehnoloģijām, loģistikas pamatjautājumiem, likumdošanu, veselības un darba drošības normatīvie akti, kā arī bija iespēja praktiski iepazīties ar citu piekrastes zvejnieku darbu, apmainoties ar zināšanās un pielietotajiem risinājumiem. Pēc apmācības pabeigšanas viens zvejnieks ir uzsācis zvejniecības – tūrisma darbību, kā arī vairāki ir palielinājuši savus ienākumus, attīstot tiešo pārdošanu.

Šos stāstus un piemērus noteikti var turpināt, jo iepriekšējā plānošanas periodā, izmantojot vietējo rīcību grupu piedāvātās iespējas, ir īstenoti vairāk nekā 10 tūkstoši dažādu projektu.

 

Esošās pieredzes izmantošanas iespējas

FARNET ietvaros pieejamās informācijas (pieredzes) izmantošanai Latvijā ir plašas iespējas. Tomēr Aigars uzskata, ka tas būtu iespējams, ja pieņemtu jaunos tirgus apstākļus, un gudri sadarbotos, lai saprātīgi izmantotu ES pieejamos resursus.

Pamatojoties uz citu valstu pieredzi, liela uzmanība jāpievērš:

  • zivsaimniecības jomas popularizēšanai,
  • savstarpējai sadarbībai, t.i., neuztverot vietējos zvejniekus par konkurentiem, bet gan par sadarbības partneriem,
  • jauno tehnoloģiju plašākai izmantošanai,
  • jaunu produktu un pievienotās vērtības radīšanai, kā arī darbības dažādošanai, piemēram, attīstot tūrisma jomu, jo šobrīd viesi meklē ne tikai vietējās zivis, bet plašāku “stāstu” par zvejnieku tradīcijām, arodu un dzīvesveidu,
  • tiešās pirkšanas veicināšanai, t.i., nodrošinot tiešu saikni ar gala patērētāju,
  • nebaidīties mācīties un gūt jaunu pieredzi.

Aigars uzskata, ka tikai ar vienotu rīcību un sadarbību ir iespējama situācija, kad mazie zvejnieki attīstās un tiek radīti apstākļi, kad vietējais zvejnieks ir “cenas veidotājs, nevis cenas ņēmējs”.

Aleksejs Kačanovs,

LLKC Liepājas biroja uzņēmējdarbības konsultants

Foto: Aigars Laugalis

Foto galerija: 

Pievienot komentāru