Top atbalsts zvejniekiem piekrastes zvejā

GalerijaPrint

Lai saglabātu piekrastes zvejas tradīcijas, uzlabotu piekrastē zvejojošo konkurētspēju un vides ilgtspēju, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) ietvaros top jauna atbalsta programma. Tās pasākumos zvejniekiem būs iespēja pretendēt uz atbalstu līdz 30 000 eiro vienā projektu pieņemšanas kārtā.

Šāda uz piekrastes zvejas atbalstu vērsta programma top pirmo reizi, kopš Latvijā pieejams ES atbalsts zivsaimniecības nozarei. Tā ir ļoti nepieciešama, ņemot vērā strauji sarūkošo piekrastes zvejnieku skaitu un viņu ļoti ierobežotās iespējas veikt ieguldījumus savu saimniecību attīstībā.

To, ka piekrastes zvejniekiem neklājas viegli un viņiem nepieciešams atbalsts, palēnām apjauš arī Eiropas Komisija. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2021/1139 norādīts, ka tieši mazapjoma zvejniecībā, kur zvejnieki izmanto laivas zem 12 metru garuma un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, un zvejnieki, kuri zvejo no krasta, ir jāatbalsta īpaši, piemērojot maksimālo 100% atbalsta likmi viņu iesniegtajiem EJZAF projektiem. Tiesa gan, ar iebildi: “…izņemot darbības, kas saistītas ar zvejas kuģa pirmreizējo iegādi, dzinēja nomaiņu vai modernizāciju, un darbības, kas palielina zvejas kuģa bruto tilpību, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus vai energoefektivitāti”. Regulā norādīts, ka dalībvalstīm savā programmā būtu jāņem vērā mazapjoma piekrastes zvejas īpašās vajadzības un jāapraksta to darbību veidi, kas paredzētas mazapjoma piekrastes zvejas attīstībai.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamens sadarbībā ar Zivsaimniecības sadarbības tīklu piekrastes zvejnieku atbalstam ir radījis priekšlikumus, kas novembrī nonāca uz galda apspriešanai. Pirmās diskusijas par atbasta nosacījumiem izvērsās spraigas, jo šī ir pirmā reize, kad būs pieejams 100% atbalsts nosacīti vienkārša zvejniecības uzņēmuma attīstības plāna īstenošanai līdz 3 kalendārajiem gadiem.

Atbalsta apjoms un pretendenti

Kopumā programmā pieejamais atbalsts paredzēts 2,3 miljoni eiro, kas uz kopējā Latvijai pieejamā EJZAF finanšu fona nav daudz. Priekšlikums paredz, ka atbalsta apmērs vienam pretendentam kopā ar saistītiem uzņēmumiem, ja tādi ir, vienā projektu pieņemšanas kārtā vienam projektam var būt līdz 30 000 eiro. ZM Zivsaimniecības departamenta direktora Normunda Riekstiņa priekšlikums ir sludināt vairākas projektu pieņemšanas kārtas, un katrā no tām piekrastes zvejnieks varētu iesniegt savus attīstības plānus atbalsta saņemšanai neatkarīgi no tā, vai iepriekš atbalsts ir vai nav saņemts. Pēc projekta apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā zvejnieks varētu sākt īstenot savas ieceres, saņemot priekšapmaksu ne vairāk kā 3 daļās, bet pēdējā maksājumā pēc projeta īstenošanas tiktu izmaksāti ne mazāk kā 20% no atlikušā maksājuma.

Uz atbalstu varētu pretendēt piekrastes zvejnieks, kuram ir licence komercdarbībai piekrastes ūdeņos, ir noslēgts nomas līgums ar pašvaldību par zvejas tiesību nomu uz vismaz 7 gadiem, apgrozījums, ieskaitot saistītos uzņēmumus, nepārsniedz 200 000 eiro un nav konstatēti pārkāpumi Kopējās zivsaimniecības politikas jomā.

Attīstības plāns

Lai saņemtu atbalstu, zvejniekam jāsagatavo sava uzņēmuma attīstības plāns, aprakstot savu darbību, sadarbības partnerus (kam pārdod zivis), finanšu situāciju, ēkas, būves, tehniku, ko izmanto saimnieciskajā darbībā, kā arī mērķus, ko vēlas sasniegt. Protams, jāsagatavo budžeta projekts, kurā norāda nepieciešamās investīcijas sadalījumā pa izmaksu pozīcijām, kā arī pārējo dokumentāciju, kas pierāda izmaksu objektivitāti. Tāpat jānorāda arī plānoto finanšu plūsmu pa gadiem no piekrastes zvejniecības un zivju apstrādes.

Attīstības plānā jāparedz, ka tiks sasniegts vismaz viens no sekojošiem mērķiem finanšu vai vides jomā. Finanšu mērķis: neto apgrozījuma pieaugums; jauna darba vieta; jauna ražošanas procesa, produkta vai pakalpojuma radīšana; efektīvāka ražošanas sistēma, labāka uzglabāšana un iepakošana. Vides jomā: negatīvās ietekmes uz ūdeni, gaisu un augsni mazināšana, bioloģiskās daudzveidības veicināšana; digitalizācija; zvejas rīku selektivitāte; kuģošanas drošība vai apkalpes veselība; atjaunīgo energoresursu izmantošana.

N. Riekstiņš uzsver, ka attīstības plāns var būt ļoti vienkāršs, tā sagatavošanā var izmantot attiecīgi kvalificēta konsultanta palīdzību un tā algošanai varēs izmantot līdz 2% no plānotā projekta kopējām izmaksām.

Laivas – jaunajiem, dzinēji – ar ierobežojumiem

Diemžēl regula nosaka, ka pašu galveno darbarīku – laivu – ar atbalstu varēs iegādāties tikai jaunie zvejnieki vecumā līdz 40 gadiem. Turklāt atbalstīs tikai 40% no izmaksām pirmās laivas iegādei. Jaunajam zvejniekam ir jāpierāda, ka ir zvejojis vismaz 5 gadus vai arī ir atbilstoši kvalificēts. Piesakoties atbalstam,  jābūt garantijai no pašvaldības par zvejas tiesību nomas līguma noslēgšanu vismaz uz 7 gadiem, kā arī no ZM saskaņojumam par laivas iegādi. Pirms pēdējā maksājuma saņemšanas jābūt saņemtai speciālai atļaujai (licencei) komercdarbībai zvejniecībā piekrastes ūdeņos. Laivai jābūt aprīkotai zvejai, tā nedrīkst būt garāka par 12 metriem, vismaz 3 gadus ir ES reģistrā. Tātad – atbalstīs lietotu laivu iegādi.

Arī citas tieši ar zvejas apstākļu uzlabošanu saistītās izmaksas tiks segtas ar ierobežojumiem. Ja zvejnieks vēlēsies saņemt atbalstu galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņai, tad atbalsta intensitāte šim mērķim būs 40% ar noteikumu, ka laivai jābūt  rēģistrētai vismaz 5 gadus un netiek palielināta dzinēju jauda. Tāpat 40% atbalsts būs aktivitātei, kas paredz palielināt laivas vai kuģa bruto tilpību, lai uzlabotu drošību, darba aptākļus vai energoefektivitāti.

Atbalsts tikai piekrastniekiem

Diskusijas par atbalsta nosacījumiem paredzētas vismaz līdz gada beigām, līdz ar to ikvienam zvejniekam ir vērts sekot līdzi  publiski pieejamajai informācijai par atbalsta programmas projekta tapšanas gaitu ZM un LLKC informatīvajos resursos, kā arī zvejnieku organizācijās. Nākamā gada pirmā puse paies noteikumu sagatavošanā un saskaņošanā ar EK. ZM plānos ir 1. projektu pieņemšanas kārtu izsludināt, kolīdz tiks saņemts saskaņojums no EK.

Pirmajā diskusijā lielu aktivitāti izrādīja tādu uzņēmumu interešu pārstāvji, kas zvejo gan piekrastē, gan aiz piekrastes joslas, uzsverot, ka šim atbalsta veidam ir jābūt pieejamam arī viņiem. Latvijas Zvejnieku federācijas vadītājs Ēvalds Urtāns uzsver, ka Kurzemes atklātās jūras piekrastē jau tā ir apgrūtinātas zvejas iespējas, tādēļ nevajadzētu liegt atbalstu tiem, kuri zvejo ar regulā noteiktām metodēm arī aiz piekrastes joslas. Pret šādu priekšlikumu ir biedrības “Mazjūras zvejnieki” vadītājs Andris Cīrulis, uzsverot, ka atšķirībā no aiz piekrastes joslas zvejojošajiem piekrastniekiem līdz šim nav bijušas iespējas saņemt atbalstu. A. Cīrulis: “Šī ir pirmā un vienīgā mūsu iespēja saglabāt savu arodu, ja šoreiz paliksim bez tās, tad piekrastes zvejas tradīcijām tiks pielikts punkts”.

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja

Foto: Iveta Tomsone

Foto galerija: 

Pievienot komentāru