Zivis un nepiesātinātās taukskābes – smadzenēm un veselībai

Piedalījos Starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Aquaculture Europe 2017”, kur beidzot sapratu, kāpēc cilvēkam patiesi ir jāēd zivis. Sapratu, kāpēc padomju laikos bija „zivju dienas” un kāpēc bērni tika biedēti ar zivju eļļas karotēm.

Lai arī tas mums nepatika, un izpildījums bija tāds, kāds bija, bet skolu ēdināšanas plāni bija zinātnieku izstrādāti un apstiprināti “augšās”. Mani dziļi uzrunāja profesora Mihaila Krauforda (Michael Crawford, Lielbritānija) vēstījums par tendencēm rietumnieku uzturā, zivīm, taukvielām, mentālo veselību un galvenais, – par saikni ar smadzeņu darbības slimību pieaugumu pasaulē. Par to, ka, izslēdzot dzīvnieku izcelsmes pārtiku, netiek uzņemtas smadzeņu darbībai tik svarīgās vielas. Centīšos vienkāršos vārdos pateikt būtiskāko.

Svarīgākais, ko M. Kraufords ilgstošu pētījumu rezultātā pierādījis, ir tas, ka Omega-3 taukskābju deficīts ir saistīts ar smadzeņu darbības traucējumiem un slimībām (piem., Alcheimera slimību, smadzeņu vēzi u. c), kā arī ar mentālās veselības traucējumiem, pazeminātu IQ un antisociālu uzvedību.

M. Kraufords ir viespētnieks Londonas Imperiālajā koledžā un vada klīniskos pētījumus par mātes uzturu un grūtniecības norisi Čelsijas un Vestminsteras slimnīcās. Viņš ir konstatējis saikni starp uzturu un hroniskām slimībām Āfrikā 1960.  gados un Ķīnā 1980. gados, laikā, kad Eiropā un ASV bija pilnīgi atšķirīgi ēšanas paradumi un attiecīgi arī slimību modelis. 1972. gadā viņš atklāja Omega-3 taukskābju nozīmi smadzenēm, ko vēlāk atbalstīja Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (ANO) un Pasaules Veselības organizācija. Viņa pēdējie pētījumi pierāda arī to, ka mātes veselība un uzturs pat pirms bērna ieņemšanas ir ārkārtīgi svarīgs jaunpiedzimušā inteliģencei.

Zinātniska atkāpe

Nepiesātinātās Omega-3 taukskābes ir nepieciešamas, lai mūsu organisms normāli attīstītos un funkcionētu. Mūsu smadzenēm visvairāk ir nepieciešamas dokozaheksaēnskābe (DHS) un eikazopentaēnskābe (EPS), tie ir tauki, precīzāk taukskābes, kuras cilvēka organismā pašas neveidojas, bet tās varam tiešā veidā uzņemt ar zivīm. DHS ir strukturāli tauki, kas veido mūsu smadzeņu pelēko vielu. Mūsu smadzenēs DHS sastāda apmēram 97% no kopējā Omega-3 daudzuma.

Ar augļiem un dārzeņiem varam uzņemt tikai alfalinolēnskābi (ALS), bet šai taukskābei cilvēka organismā enzimātisku reakciju rezultātā vēl ir jāpārveidojas un jākļūst par EPS, un tālāk par DHS.

DHS, EPS un ALS taukskābes nav aizvietojamas ne ar ko citu. Tās nav piesātinātas, kas nozīmē, ka ALS molekulā ir 3 dubultās saites starp oglekļa atomiem, EPS molekulā – 5, bet DHS molekulā – 6. Zīdītāji, tai skaitā cilvēks, paši savā organismā sintezēt Omega-3 taukskābes nevar. Bet DHS un EPS var uzņemt no zivīm, vai arī uzņemot īsākās taukskābes ALS (18 ogļūdeņraži un 3 dubultās saites) no augu valsts, var tās pārveidot par nozīmīgāko taukskābi EPS (20 ogļūdeņraži un 5 dubultās saites) un pēc tam par smadzenēm visnozīmīgāko – DHS (22 oglekļa un 6 dubultās saites).

Cilvēka organisms ALS var pārveidot par DHS, bet zinātnieki konstatējuši, ka tas nenotiek pietiekošā daudzumā. Un novecojot arī šī mazā spēja cilvēkam samazinās. Jāpiebilst, ka gaisā taukskābes degradējas – oksidējas vai vienkārši – produkti kļūst veci.

Dzīvība uz Zemes ir izcēlusies jūrā, līdz ar to ir attīstījusies arī barības ķēde un barības vielu pārnese no mazākiem organismiem uz lielākiem. Vienšūnas planktoniskās aļģes apēd mazāki vēzīši, un tos pēc tam apēd lielāki vēzīši, ko tālāk ēd zivis. Un mazāku zivi apēd lielāka zivs. Šī barības ķēde ir attīstījusies apmēram 800 miljonu gadu garumā. Tā ir ķēde, kur barības vielas, ieskaitot taukus jeb nepiesātinātās taukskābes, pārvietojas no zemākiem organismiem uz augstākiem... līdz cilvēkam.

Smadzenes savu attīstību sāka jūrā pirms 500 miljoniem gadu. Cilvēka ķermenis ir veidots galvenokārt no olbaltumvielām, bet smadzenes – no taukiem (Omega-3 taukskābes, g.k. dokozaheksaēnskābe DHS). Smadzeņu sastāvā apmēram 60% ir tauki. Tāpat kā pirms tūkstošiem gadu, arī šodien ķermenis izmanto šīs Omega-3 taukskābes smadzeņu struktūrai un darbībai. Dzīvie organismi joprojām izmanto tās pašas fizioloģiskās reakcijas un darbības modeli, un DHS ir izšķiroša nozīme nervu signālu pārvadē pa nervu ceļiem, un līdz ar to arī apziņai, izziņai un reakcijai. Ja taukvielas netiek uzņemtas pietiekošā daudzumā, smadzenes vāji attīstās un sāk slimot.

Civilizācijas šūpulis ir pie ūdeņiem. Cilvēks jau vēsturiski savas pirmās apmetnes un pilsētas ierīkoja lielo upju grīvās un pie ezeriem, tur, kur bija pieejams tīrs saldūdens dzeršanai un bija viegli noķerama pārtika, – zivis. Interesanti, ka senajās apmetnēs, ko arheologi pētījuši Daugavas krastos, lielākoties ir atrasti patiešām liela izmēra zivju kauli, kas piederējuši lieliem lašiem, storēm, līdakām, samiem, zušiem u. c. Mūsu senči nav niekojušies ar mazām zivtiņām, bet ķēruši galvenokārt lielas zivis. Interesanti, ka mūsu priekšteči Latvijas teritorijā līdz trešajam gadu tūkstotim p.m.ē. ir gan vākuši augus, gan zvejojuši zivis, gan medījuši. Augu, dzīvnieku un ūdens izcelsmes produkti lietoti pārtikā apmēram līdzīgās proporcijās. Piemēram, Riņņukalna apmetnē pie Burtnieku ezera ir ļoti daudz ēstas gan zivis, gan divvāku gliemenes, par ko liecina biezs zivju asaku un gliemeņu čaulīšu kultūrslānis, kā arī zobu dentīna analīzes (Meadows u. c., 2016). Tas liecina par senu zivju un gliemeņu ēšanas kultūru Latvijā, kas bija un arī šodien ir bagātas ar Omega-3. Lauksaimniecība un lopkopība Latvijā attīstījās tikai pēc tam.

Izrādās, ka evolūcijas procesā gaļēdājiem ir vairāk attīstījusies centrālā un perifērā nervu sistēma nekā augēdājiem. Plēsējiem papildus ir attīstīta arī nakts redzēšana un dažādi instinkti. Bet zālēdājiem tūkstošiem gadu laikā notikusi pakāpeniska smadzeņu vienkāršošanās, ko M. Kraufords izskaidro ar Omega-3 taukskābju deficītu zālēdāju pārtikā. Mazajiem zīdītājiem organismā procentuāli ir līdzīgs smadzeņu daudzums kā cilvēkam, bet starp lielajiem dzīvniekiem ir tā, ka, jo lielāks ķermenis, jo smadzeņu ir proporcionāli mazāk. Piemēram, vienu tonnu smaga degunradža smadzenes nav lielākas par 12 cm.

Arī eksperimentos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka specifisko Omega-3 taukskābju deficīts noved pie anomālijām primātu, cāļu un žurku uzvedībā. Cilvēkiem Omega-3 deficīts mātes ēdienkartē var izraisīt samazinātu jaundzimušā svaru un nepietiekamu smadzeņu attīstību, kas tālāk noved pie samazinātām cilvēka izziņas spējām u. c.

Visvairāk Omega-3 taukskābju ir svaigos zivju ikros, tad makrelēs, siļķēs, lašos, zušos, sīgās un citās taukainās zivīs. Jūras zivis satur vairāk Omega-3 nekā saldūdens zivis, tomēr arī saldūdeņos jau no aizlaikiem pastāv līdzīga barības ķēde kā jūrā. Arī ezeru un upju vienšūnas aļģes un vēzīši ir bagāti ar Omega-3, un tās tiek pārnestas pa barības ķēdi uz augstākiem dzīvniekiem. Piemēram, saldūdens karpām atšķirībā no jūras zivīm piemīt spēja pārveidot ALS taukskābes par EPS un DHS.

Karpa ir visēdāja, kas dabīgos apstākļos ēd planktonu un bentosu (tārpus, kukaiņus, moluskus). Akvakultūrā parasti karpas audzē seklos dīķos, kuros ražošana balstās uz dabisko planktona un bentosa produkciju, kas papildināta ar graudaugiem. Ja audzēšanas procesā karpas tiek piebarotas ar barību, kas satur augu valsts izcelsmes ALA taukskābes (rapšu sēklas un linsēklas), tad arī karpu fileja saturēs pietiekoši daudz Omega-3 (Mráz, 2011).

Eiropas rietumos, pie mums, bet jo īpaši Amerikā, ļoti populāras ir beztauku diētas un pārtikas produkti ar samazinātu tauku saturu. Tiek ražoti un ēsti dažādi piena izstrādājumi ar samazinātu tauku saturu – piens, krējums, jogurts, siers un sviesta aizstājēji. Ir populāra liesa gaļa un liesas zivis. Cilvēki baidās ēst taukus, lai samazinātu svaru, samazinātu holesterīna daudzumu u. c. Tomēr, no produktiem rūpnieciski izņemot taukus, tiek izņemtas arī tik vērtīgās Omega-3 taukskābes. Kopumā beztauku diētas pasaulē nav palīdzējušas ne samazināt svaru, ne sirds un asinsvadu slimību skaitu. Turpretī ir progresējušas citas slimības. Kraufords uzsver, ka, iespējams, tieši beztauku diētu dēļ šodien pasaulē pieaug psihisko slimību īpatsvars. Lai glābtu sevi, mums ir jāsaglabā tīri ūdeņi, jo pastāv bažas par zivju patēriņa drošību saistībā ar iespējamo piesārņojumu. Turpretī citi zinātnieki uzskata, ka šajā gadījumā ieguvumi no zivju lietošanas pārsniedz iespējamos riskus.

Mīļie, turpinām tradīcijas, kas mums nodotas cauri paaudzēm, ievērojot Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu uz Zemes! Ēdam, makšķerējam, zvejojam un audzējam savas zivis. Kraufords uzskata, ka atgriešanās pie zivju ēšanas samazinātu mentālo saslimšanu skaitu pasaulē. Arī es aicinu glabāt tradīcijas, novērtēt, un lietot mūsu dabiskos zivju resursus un akvakultūras uzņēmēju produktus uzturā.

Santa Purviņa, Dr. biol.,Zivju resursu pētniecības departaments, institūts BIOR

Izmantotā literatūra

Crawford M. A., Cunnane S. C., Harbige L. S. 1992. New Theory of Evolution: Quantum Theory. 3rd International Congress on Essential Fatty Acids and Eicosanoids, (Red. A. Sinclair, R. Gibson), American Oil Chemists’ Society, Adelaide, Australia, 85-95.

Mráz, 2011. Lipid Quality of Common Carp (Cyprinus carpio) in Pland Pond Culture. Doctor Thesis Swedish University of Agricultural Sciences, Uppsala. 52.

Meadows J., Bērziņš V., Legzdiņa D., Lübke H., Schmölckea U., Zagorska I. & Zariņa G. 2016. Stone-age subsistence strategies at Lake Burtnieks, Latvia. Journal of Archaeological Science: Reports.  http://dx.doi.org/10.1016/j.jasrep.2016.03.042.

Foto: ZST arhīvs

Pievienot komentāru