Vairums piemājas dīķu ir piemēroti zivju audzēšanai jeb zivju mazdārziņa ierīkošanai. Lai dīķī audzētu zivis, viens no svarīgākajiem resursiem ir ūdens un tā kvalitāte. Mazu piemājas dīķi ir viegli uzraudzīt un apsaimniekot, un tas neprasa daudz laika.
Kādam jābūt mazdārziņa dīķim?
Kāda tad ir dīķa – mazdārziņa būtība? Tāpat kā jebkuru dārzu pavasarī uzrok un apsēj, arī dīķi pavasarī sagatavo, uzpilda ar ūdeni un “apsēj”, tas ir, ielaiž zivju mazuļus. Tāpat kā dārzu vasarā ravē, laista, mēslo jeb baro, uzrauga, lai augi neslimotu, lai putni vai dzīvnieki nenoēstu izaugušo, tāpat arī mazdārziņa dīķī zivis ir jābaro, lai tās augtu, jāseko, lai ūdenī būtu gaiss (skābeklis), ko zivīm elpot. Ja dīķī veidojas liela ūdenszāļu masa, dīķis jāravē, jāskatās, lai zivis neslimotu. Ja dīķiem uzrodas nelūgtie viesi – zivju ēdāji, tad ātri jārīkojas, lai saglābtu “ražu”.
Ziemošana un vasarošana
Līdzīgi kā dārzā rudenī novāc ražu, arī dīķī rudenī veic nozveju un novāc vasarā izaudzēto. Dārzam ļauj ziemā atpūsties, un arī dīķi ir labi ziemā atstāt tukšu – ziemot, lai dīķa gultne kārtīgi izsalst, tādējādi samazinot zivju slimību ierosinātājus un zivju parazītus. Dīķis atpūšas, lai nākamajā vasarā atkal varētu labi ražot.
Protams, ja lauku sētas ainavā ziemā tukšs dīķis diez ko labi neizskatās, var dīķi pēc nozvejas atkal uzpildīt un ziemošanu veikt katru otro, trešo vai pat piekto gadu, bet retāk gan ne. Tāpat kā dārzu ir labi katru piekto gadu atstāt vasarā atmatā, lai zeme atpūšas, tāpat arī dīķim ik pa pieciem gadiem vasarošana ir ļoti labs profilaktisks un lēts veids, kā dezinficēt dīķa gultni ar saules staru palīdzību.
Vasarošanas laikā ļoti labi dīķa gultni apstrādāt ar nedzēstu kaļķi un apsēt ar viengadīgu kultūru, rudenī izaugušo nopļaut un izvākt no dīķa vai ieart gultnē, var arī vasarā noganīt. Tāpat kā dārzā augsne tiek mēslota ar mērķi palielināt ražību, tieši tāpēc arī dīķos tiek mēslots ūdens ar nolūku celt dīķa ražību, tam izmantojot tos pašus kūtsmēslus, un, tieši tāpat kā dārzā, neliek svaigus kūtsmēslus, arī dīķī kūtsmēsliem jābūt vismaz gadu nostāvējušiem. Visas šīs darbības nākamajā sezonā būtiski cels dīķa ražību, augšanas intensitāti, un zivis būs stipras un veselas. Te gan vēlos piebilst, ka mēslošana nelielās porcijās veicama arī audzēšanas sezonas laikā līdz vasaras vidum. Dīķa mēslošana vasaras otrajā pusē jau būs mazefektīva, un to, manuprāt, nav jēgas darīt.
Dīķī – mazdārziņā zivis var audzēt viena vai vairāku gadu ciklā. Pirmajā variantā zivju mazuļi tiek ielaisti pavasarī, rudenī viss izaugušais tiek apzvejots, salikts, piemēram, saldētavā. Dīķis ziemā ir tukšs, pavasarī visu sāk no jauna. Otrajā variantā pavasarī ielaiž zivju mazuļus, rudens nozvejā atlasa lielākās zivis, pārējās atstājot audzēšanai nākamajam gadam, nepieciešamības gadījumā papildinot zivju krājumus nākamajā pavasarī ar jauniem mazuļiem. Ziemā dīķis ir uzpildīts, un zivis tiek ziemotas dīķī. Šajā variantā dīķim zināma uzmanība ir jāvelta arī ziemā, lai vasarā izaudzētais veiksmīgi pārziemotu un turpinātu augt arī nākamajā vasaras sezonā.
Labi apkoptā un barotā 1000 m² mazdārziņa dīķī vasaras sezonā izaudzēt 100–200 kg zivju pilnīgi noteikti ir sasniedzams plāns, kas, manuprāt, ģimenes pārtikas patēriņam ir labs un, galvenais, ļoti veselīgs atspaids visa gada garumā, jo no dīķa – mazdārziņa zivis var ķert ikdienas lietošanai augu gadu vai arī glabāt izaudzēto smalki safasētu saldētavā.
Piemēri par pavasara ielaidumu dīķī ar ūdens spoguli 1000 m²
Tātad intensīvi apsaimniekotā dīķī – mazdārziņā apskatīsim piemēru ar karpām:
Piemērs ar varavīksnes foreli:
Var tam visam pa vidu ielaist arī kādu plēsēju – līdaku, zandartu, samu. Pārāk gan nevajag aizrauties ar daudzumu, tiem nevajadzētu būt vairāk par 5% no zivju kopējās masas dīķī, jo jāņem vērā, ka, lai plēsīgā zivs izaugtu par 1 kg, tai jāapēd citas zivis vismaz 10 kg. Es ieteiktu sākumā nelaist nemaz, bet, ja ir ļoti liela vēlēšanās, tad vien dažas.
Zivju zudumi dīķī
Īpaši vēlos pievērst uzmanību zivju (skaita) zudumiem. Šis lielums pilnīgi noteikti nav konstants, bet, gluži pretēji, ļoti mainīgs. Pilnīgi nepārspīlējot, šis lielums var būt robežās no 1 līdz 100%. Labi apsargātā, pieskatītā un veselīgā dīķī zivju zudumi mēdz būt ap 1% un mazāk, savukārt dīķī, kuru netraucēti apsēduši, piemēram, kormorāni jeb jūras kraukļi, rudenī var rasties situācija, kad zivju nozvejas rezultāts ir “apaļa nulle”.
Kormorāniem, kuru dabiskā barošanās vide ir jūra, tur nirstot līdz 15 metru dziļumam, iztīrīt līdz “nullei” mazu dīķīti ar dziļumu 1–2 m ir vienkārša bērnu spēlīte, un to var izdarīt pat 1–2 putni. Ņemiet vērā, ka tie nebūt nav vienīgie zivju nedraugi. Ir vēl ūdrs, ūdele, zivju gārnis, retāk – zivju ērglis, arī stārķis noteikti neatteiksies no zivju cienasta. Pret katru no viņiem dabai saudzīgā veidā ir iespējams nosargāt savu dīķi – mazdārziņu, tikai ir jārēķinās, ka viņi ir.
Protams, nedrīkst aizmirst faktu, ka zivis mēdz arī slimot, šādā situācija ir nepieciešams vērsties pie zivju veterinārārsta. Zivju slimošana bieži vien ir galēja izpausme sliktai dīķa ūdens kvalitātei, nekvalitatīvai barībai, pārapdzīvotam dīķim, barības nepietiekamībai utt., kā rezultātā zivis slikti jūtas, kas savukārt atsaucas dažādu saslimšanu veidā, visbeidzot tas var novest pie zivju mirstības, kas savukārt tiešā veidā atsaucas uz ziemas krājumiem saldētavā.
Aplūkotajos piemēros ir jāņem vērā, ka, lai sasniegtu šādu rezultātu, zivis jābaro, par dīķi un zivīm ir jārūpējas, jāsargā no nelūgtiem viesiem, nu gluži tāpat kā mēs rūpējamies par savu piemājas dārzu. Dīķis nekad nav vienāds, tas ir mainīgs un dinamisks, bet tajā pašā laikā tik pastāvīgs. Balvā par savām rūpēm mēs saņemam skaistu ainavu – dīķi, pie kura vienmēr ir interesanti pieiet, vietu, kur klusā saulrieta stundā nesteidzīgi pasēdēt, aprunāties ar savu dīķi un sevi, vienkārši baudīt vakaru, klausoties klusumu.
Raivis Apsītis,
Eksperts zivsaimniecībā
Saites
[1] https://www.laukutikls.lv/taxonomy/term/6
[2] https://www.laukutikls.lv/print/12171
[3] https://www.laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/article_photo_gallery/dikis_4.jpg
[4] https://twitter.com/share