“Būvētais zvejas kuģis ir ieguvis reālas aprises, savukārt projekta īstenotāji janvāra beigās atskaitījās EK uzraugam un ekspertiem par līdz šim sasniegto. Nonākot projekta vidusposmā un pārskatot paveikto, jāsaka, ka paveikts ir daudz. Projekta mērķis nav vienkārši radīt zinātnisku eksponātu, bet uzbūvēt praktiska darba instrumenta modeli piekrastes zvejniekiem – tādu, kas būtu ne tikai videi draudzīgs un bez emisijām, bet arī izturīgs, drošs un ekonomiski pamatots skarbajos jūras apstākļos.
Korpuss ir izgatavots no alumīnija. Materiāla izvēle balstīta uz svara, korozijizturības un ekspluatācijas efektivitātes apsvērumiem, īpaši ņemot vērā piekrastes zvejas kuģa darbības specifiku. Alumīnija konstrukcija ļauj samazināt kuģa pašmasu un līdz ar to arī enerģijas patēriņu, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo mehānisko stiprību. Šobrīd korpuss ir pilnībā sametināts un konstrukcionāli pabeigts. Tas ir apgriezts un novietots normālā darba pozīcijā ar klāju uz augšu. Korpusa izbūves pabeigšana un kuģa pagriešana ir būtisks atskaites punkts un tehnoloģiskais etaps, jo pēc apgāšanas var uzsākt virsbūves izbūvi, iekšējo nodalījumu aprīkošanu un sistēmu – tostarp enerģētisko un vadības – integrāciju. Tā ir pāreja no “mēs būvējam karkasu” uz “mēs veidojam kuģi”.
Līdztekus būvniecības darbiem turpinās arī sertifikācijas process. Tas līdz šim prasījis būtisku laika ieguldījumu un šobrīd virzās uz noslēgumu, pakāpeniski apstiprinot tehnisko risinājumu atbilstību noteiktajām prasībām. Ņemot vērā, ka kuģis tiks aprīkots ar ūdeņraža šūnu dzinēju, arī sertifikācijas ceļš veidojas sarežģītāks nekā tradicionālu kuģu gadījumā. Šāda tipa tehnoloģiju piemērošana nozarē vēl nav plaši izplatīta, tādēļ prasību interpretācija un saskaņošanas process prasa papildu precizēšanu un ciešu sadarbību ar atbildīgajām institūcijām. Vienlaikus sertifikācijas process sniedz ārkārtīgi vērtīgas zināšanas un izpratni par šobrīd esošajiem trūkumiem, kā arī redzējumu par to, ko šajos procesos varētu pilnveidot politikas līmenī, lai nozarei tas būtu gan vienkāršāks, gan lētāks.
Tomēr kuģis nav vienīgais sabiedrībai un nozarei vērtīgais rezultāts šajā projektā. Paralēli notiek aktīvs pētniecības darbs, vērtējot esošo regulējumu, ietekmi uz vidi, jo īpaši – Baltijas un Ziemeļjūras piekrastes ūdeņiem, un, protams, sabiedrības vajadzības. Jau šobrīd iezīmējas, ka pāreja uz ūdeņraža šūnu degvielas tehnoloģiju nozīmīgi uzlabos gan darba apstākļus zvejniekiem, gan arī drošību uz jūras. Dzinējs ir būtiski klusāks, kas nodrošina iespējamu brīvu savstarpējo komunikāciju, tādējādi samazinot risku, ka kāds brīdinājums paliek nesadzirdēts, un mazinot ilgstoša trokšņa negatīvo ietekmi uz zvejnieku veselību.
Skatoties pēc būtības – šobrīd projekta ietvaros tiek veidota ceļa karte pārmaiņām, lai nozare spētu nodrošināt nodarbināto labbūtību un jūras ekoloģijas aizsardzību atbilstoši mūsdienu redzējumam par ilgtspēju un ekoloģiskās pēdas mazināšanu. Projekta rezultātā būs pieejama plaša praktiskā informācija, kas nepieciešams, lai veicinātu pāreju uz zaļām tehnoloģijām.”
Nobeigumā sakām paldies Egonam Lavendelim par mūsu lasītāju iepazīstināšanu ar paveikto un atgādināsim, ka projekta H2-SEAS īstenošanas laikā galvenās pūles veltītas elektriskā ūdeņraža zvejas kuģa prototipa projektēšanai, būvniecībai un darbības demonstrēšanai. Šajās aktivitātēs galvenie partneri ir Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas kuģu SAK “AtoZ” un Francijas uzņēmums “Genevos”. Rīgas Tehniskā universitāte ir atbildīga arī par projekta pārvaldību un projekta rezultātu izplatīšanu, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju un ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģijas ilgtermiņa ieviešanu zvejniecības nozarē. Pētnieki no Stokholmas Vides institūta Igaunijas Tallinas centra un Latvijas Vidzemes augstskolas veiks esošo regulējumu un iespējamo šķēršļu analīzi šāda veida tehnoloģiju ieviešanai. Tiks novērtēta arī H2-SEAS risinājuma ietekme uz vidi.
