Saimniecības platība ir 170 ha, un tās galvenā specializācija ir augsnes saglabāšana un atjaunošana, izmantojot metodes, kas ļauj ilgtermiņā uzlabot augsnes struktūru, mitrumu un auglību.

Saimniecībā jau 5–6 gadus tiek praktizēta No-Till tehnoloģija, atsakoties no aršanas, lai saglabātu augsnes struktūru un dzīvo organisko slāni. No-Till metode tiek papildināta ar vairākiem stratēģiskiem risinājumiem:

Mulčas pārvaldība

Mulča tiek izmantota gan augu aizsardzībai, gan mitruma saglabāšanai. Tas palīdz mazināt augsnes eroziju un saglabā stabilu mikrobioloģisko vidi.

Cultan mēslošana

Minerālmēsli tiek ievadīti tieši augsnē koncentrētā veidā, tādējādi uzlabo­jot barības vielu uzņemšanu un samazinot zudumus.

Biodaudzveidības veicināšana – “beetle banks”

Saimniecībā izbūvētas īpašas joslas kukaiņiem un citiem labvēlīgiem organismiem – tas samazina nepieciešamību pēc insekticīdiem un veicina dabisko kaitēkļu kontroli.

Daudzveidīgi kultūraugi – veselīgai augšņu sistēmai

Lauksaimnieks audzē plašu kultūraugu klāstu:

• Graudi: durum kvieši, mīkstie kvieši,
• Dārzeņi: kartupeļi (25 ha),
• Tehniskie un nišas augi: saulespuķes, rapšu sēklas, pupiņas, rudzupuķes,
• Segumaugi: redīsi, griķi, linsēklas, facēlija, piena dadzis.

Segumaugi tiek izvēlēti ļoti pārdomāti, lai uzlabotu augsnes struktūru, mitruma uzglabāšanu un mikrobioloģisko aktivitāti.

Augsnes analīžu nozīme – solis tālāk par klasiku

Viena no nozīmīgākajām atziņām, kas gūta šajā saimniecībā, ir dziļāka pieeja augsnes analīzēm.

Kamēr lielākā daļa Eiropas saimniecību balstās uz pamatrādītājiem – pH, organisko vielu daudzumu, fosforu un kāliju, – šeit tiek izmantota Kinsey metode (ASV), kas piedāvā daudz plašāku skatījumu.

Tiek analizēti:

• mikroelementi,
• kalcija un magnija attiecība,
• katras barības vielas sasaiste ar augsnes struktūru,
• dati par barības vielu uzņemšanu dažādos dziļumos.

Saimnieks uzsver – kvalitatīvas un dziļas analīzes nozīmē kvalitatīvas rekomendācijas, kas savukārt ļauj balstīt katru lēmumu datos un būtiski uzlabot kultūraugu attīstību. Tieši tāpēc viņš augsnes rekomendācijas iegūst no ASV, kur šīs pieejas ir attīstītas daudz padziļinātāk.

Papildu tam tiek veikti:

• lapu sulu analīžu mērījumi,
• monitoringa iekārtu dati,
• lietotņu rādītāji par optimāliem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas logiem,
• SmartFarm digitālās vadības sistēmas dati.

Digitālā lauksaimniecība – lēmumi, kas balstīti daudzslāņu datos

Saimniecība izmanto advancētas meteostacijas, kas sniedz informāciju par:

• augu mitrumu lapās,
• mitruma līmeni sakņu zonā,
• mitrumu zem sakņu slāņa,
• vēju, nokrišņiem, iztvaikošanu u. c.

Kombinējot šos datus ar digitālajām pārvaldības programmām, saimnieks var precīzi noteikt:

• kad drīkst smidzināt AAL,
• kad labākais laiks mēslošanai,
• kad var iebraukt laukā, neriskējot sabojāt augsnes struktūru,
• kad augiem trūkst mikroelementu, un tie jāsniedz lapu vai augsnes veidā.

Kaitēkļu pārvaldība – dabiskās ekosistēmas spēks

Saimniecībā gandrīz netiek izmantoti insekticīdi, jo augstā biodaudzveidība nodrošina dabisku kaitēkļu kontroli.

Biežāk sastopamie kaitēkļi:

• tārpi (wireworm),
• laputu vaboles (flea beetle),
• kartupeļu vaboles.

Lauksaimnieks izmanto arī borskābi herbicīdu sastāvā karstos un sausos periodos, kas uzlabo aktīvo vielu uzsūkšanos un transportēšanu augā.

Rezultāti – dati, pieredze un ilgtspējīga sistēma

Šāda pieeja sniedz vairākus būtiskus ieguvumus:

• 30% lielāka ūdens uzsūkšanās spēja nekā kaimiņu laukos,
• labāka augsnes struktūra un auglība,
• ievērojami mazāks pesticīdu un insekticīdu patēriņš,
• stabila biodaudzveidība,
• efektīva un gudra augu barošana.

Secinājums

Vizīte Austrijas reģeneratīvajā saimniecībā apliecina – ilgtspējīga lauksaimniecība nav kompromiss, bet gan datu, zināšanu un tehnoloģiju apvienojums, kas ļauj ilgtermiņā radīt produktīvas un veselīgas augsnes. Šī pieredze būs nozīmīgs ieguldījums LLKC konsultāciju darbā, palīdzot arī Latvijas saimniekiem soli pa solim pāriet uz ilgtspējīgāku, uz datiem balstītu saimniekošanu.