

Ļoti iespējams, ka tad, kad Edmunds Juškevičs 1995. gadā dibināja savu zemnieku saimniecību “Jasmīni”, viņam nebija nojausma, par ko tā izaugs un kā attīstīsies. Edmunda lielā kaislība ir viss, kas saistīts ar medībām, un jau pēc gada tika likts pamats briežu dārzam, kas patlaban ir saimniecības lepnums un viens no nedaudziem Latvijā, kur tiek audzēti šķirnes dzīvnieki vaislai. Bet tā ne tuvu nav vienīgā nozare, ar kuru var lepoties bioloģiskā saimniecība “Jasmīni”.
Bioloģiski audzēti graudi
Ceļojumu pa saimniecību “Jasmīni” sākām ar ražotni, kurā ir izveidota bioloģisko graudu pirmapstrāde, tātad graudu pieņemšana, tīrīšana un žāvēšana un arī iespēja safasēt maisos un uzglabāt. Lai arī pašu saimniecībai bioloģisko graudu platības ir vairāk nekā 300 ha, šeit notiek arī pakalpojumu sniegšana gan tuvākas, gan tālākas apkārtnes bioloģisko graudaugu, griķu un zirņu audzētājiem. Noliktavā šobrīd stāv liels daudzums lielajos maisos safasētu griķu, kurus z/s “Jasmīni” iepirkuši no bioloģiskajiem griķu audzētājiem, lai tos realizētu pārstrādes uzņēmumam Itālijā. Runājam ar Edmunda dēlu Vari Juškeviču, saimniecības pārvaldnieku, par to, ka Latvijā realizēt bioloģiski izaudzētu produkciju ir neizdevīgi, jo reti var saņemt adekvātu samaksu par kvalitatīvu produktu. Tajā pašā laikā katram vienam mēģināt realizēt saražoto ārvalstīs arī nav izdevīgi, jo piegādes izmaksas “noēd” labo cenu. Šeit, protams, ir vieta kooperācijai, bet realitātē tomēr saražojam par maz, lai būtu vieni paši interesanti kopējā tirgū. Tāpēc “Jasmīnos” ražo arī lopbarību, gan placinātos graudus, gan arī miltus, kas ir graudu un zirņu maisījumi. Tuvākās apkārtnes bioloģiskie lauksaimnieki izmanto iespēju iegādāties šeit saražoto, bet nav tā, ka būtu kāda saimniecība, ar kuru būtu izveidojusies droša sadarbība, jo lielās bioloģiskās lopkopības saimniecības tomēr cenšas pašas saražot savu spēkbarību. Tāpēc lielāko daļu saražotā saimniecība patērē savām vajadzībām.
Gaļas liellopu nobarošana
Te nu pienākam pie jaunākās nozares “Jasmīnos” – gaļas liellopu nobarošanas, kura iesākusies pavisam nesen, bet plāni ir nopietni, jo gada beigās nobarojamo jaunlopu skaits būs 120. Vairākas reizes mūsu sarunā Varis saka, ka Latvija ir “atšķirto teļu zeme”, un viņam ir pilnīga taisnība, jo reti kura gaļas liellopu saimniecība nobaro un realizē savu izaudzēto dzīvnieku gaļu. Absolūti lielākā daļa gaļas liellopu tiek realizēti līdz 6 mēnešu vecumam izsolēs. Šos jaunlopus izsolēs iegādājas z/s “Jasmīni”, un tiem nav nekāda cita uzdevuma, kā vien kvalitatīvi ēst un pieņemties svarā. Savukārt, lai Latvijā iepazītu un būtu iespēja iegādāties kvalitatīvu bioloģiski nobarotu liellopu gaļu, domu biedri pirms četriem gadiem ir nodibinājuši LPKS “GreenBeef.LV” un kā pirmo sasniedzamo mērķi ir izvirzījuši apvienot līdzīgi domājošās saimniecības, kas veic gaļas liellopu – telīšu nobarošanu. Apmeklējot viņu mājaslapu https://greenbeef.lv/, var redzēt, ka kooperatīva biedru atrašanās ģeogrāfija tiešām ir ļoti plaša un viņi aicina piebiedroties arī citus bioloģiskos saimniekus. Sākotnēji tika izveidota arī lapas sadaļa, kurā bija iespējams pasūtīt ar piegādi kooperatīva biedru izaudzēto liellopu gaļas produktus, bet šobrīd tas nav pieejams. Saražot jau mēs mākam, bet jāmācās vēl Latvijā pārdot liellopu gaļas produktus, arī mājaslapas tirdzniecības daļa noteikti labāk darbotos, ja tas būtu ģimenes uzņēmums. Protams, vislabāk būtu, ja saimniecība, kas nobaro liellopus, pati arī piedāvātu tos pagatavotus nobaudīt viesiem, bet tad jau ir svarīga vieta, kur saimniecība atrodas. Nospriežam, ka Kārķi, protams, ir vieta, par kuru Latvijā tikai retais nekad nav dzirdējis, bet, lai šeit veidotu restorānu, kur pasniedz gardus steikus, diez vai būtu laba ideja, jo svarīgi ir ceļi un kurp tie ved.
Pirmsākums – briežu dārzs
Ceļā uz nākamo saimniecības “Jasmīni” nozari runājam par bioloģisko lauksaimniecību, un var just, ka Varim patiesi rūp, kas notiek nozarē. Viņš izsaka ideju, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā, tāpat kā tas bijis citām nozarēm, vajadzētu atbalstu mērķētu investīciju veidā. Šīs investīcijas būtu jānovirza produkcijas pirmapstrādei un uzglabāšanai, lai pēc iespējas lielāks viendabīgs produkcijas daudzums tiktu piedāvāts tirgū tad, kad tur ir vislabākā cena. Lai netiktu realizēts izaudzētais jau rudenī, kad tirgus ir pārsātināts un ir zemākas cenas. Esam pavisam tuvu vietai, kura ir z/s ”Jasmīni” pirmsākums. Tas ir briežu dārzs, bet pa ceļam vēl apskatām pārsētos zālāju laukus, kuru zelmenī ir daudz tauriņziežu. Varis saka, ka nomas zemes ir kļuvušas tik dārgas, ka nevar atļauties, lai tur aug nekvalitatīvs zālāja zelmenis, tāpēc pakāpeniski katru gadu tiek pārsēti un atjaunoti zālāji.
Iebraucot briežu dārzā (šoreiz gan nevienu briedi nesastopam), kura kopējā platība ir 220 ha, pirmais, ko redzam, ir gaļas liellopu ganāmpulks, jo brieži, kuru ir ap pāris simtiem, ar gaļas liellopiem dala vienas un tās pašas platības. Žogi ap ganībām ir vareni, gandrīz divus ar pusi metrus augsti, jo šeit viss ir būvēts, domājot par briežiem. Bet turpat ceļa malā ganās 120 zīdītājgovju ganāmpulks, blakus aplokā dzīvojas kādi desmit vaislas buļļi, kuriem drīz plānots izbūvēt barības galdu, lai kopējiem būtu mazāk darba. Ja pirms gadiem desmit gaļas liellopu ganāmpulks sastāvēja no dažādu šķirņu lopiem, tad tagad ir nolemts pāriet uz Šarolē šķirni. Vēl redz kādu Herefordas un Saleras govi, kas bija pamats liellopu ganāmpulkam sākuma periodā. Pamatojums šādam lēmumam ir gaļas kvalitātes nodrošināšana. Vēl pirms dažiem gadiem brieži ganības dalīja arī ar Latvijas tumšgalvju aitām. Jautāju, kur tad aitas, uz ko Varis godīgi atbild, ka ir bijis par daudz, tātad aitas izrādījās liekais “groziņš”.
Saimniecībā ierīkota šautuve mednieku apmācībai
Zinu, ka pirms trim gadiem “Jasmīnos” tiks atvērta šautuve, kad par to pajautāju Varim, viņš ir pārsteigts, ka neesmu to redzējusi, un mašīna tiek griezta apkārt un dodamies lūkot šautuvi. Uzreiz pateikšu, ka neko tik grandiozu nebiju gaidījusi. Protams, zināju par to, ka “Jasmīnu” saimniecība savā pakalpojumu “grozā” jau sen ir ielikusi arī medību tūrismu un visu, kas saistīts ar medību organizēšanu, bet šeit redzamais ir iespaidīgi. Padomāts ne tikai par mednieku vai sacensību dalībnieku vajadzībām, bet arī par to, lai tie, kuri atbraukuši līdzi, šeit justos ērti. Patīkams pārsteigums ir plašā un gaišā ēka, kurā tiek organizēti semināri un mācības, lai sportists vai interesents šautuvē izietu sagatavots. Šautuve ir izveidota tā, lai tajā ne tikai mācītos šaut vai atkārtotu un nostiprinātu savas prasmes, bet, lai tur varētu notikt arī sacensības. Mazliet paskatoties interneta dzīlēs, var pamanīt, ka šo dažu gadu laikā “Jasmīnu” šautuvē ir notikušas vairākas vietēja un starptautiska mēroga sacensības, starp tām jau trīs “Jasmīnu kausi” Compak Sporting šaušanā. Šautuvē ir ierīkoti 5 sportinga laukumi, trapa laukums un medniekiem arī “skrejošā mežacūka un alnis”. Otrs lielais pasākums, kura afišu varēja vērot uz semināru mājas fasādes, ir “Ragi dūņās kauss”, sacensības pārsteidz ar lielo sponsoru skaitu, tātad daudzi ir šo šautuvi un tur organizētos pasākumus novērtējuši. Vēlāk arī apjautājos ar Kārķiem nesaistītiem cilvēkiem, vai tie zina par “Jasmīnu” šautuvi. No tiem, kuriem bija kāda informācija, bija dzirdējuši tikai labas atsauksmes par to, kā tur tiek sniegts pakalpojums, īpaši izceļot saimnieka un darbinieka Eduarda attieksmi pret darbu. Tā kā viss, kas saistīts ar sporta šaušanu un medībām ir saimniecības īpašnieka Edmunda Juškeviča lieta, tad šī nu reiz ir tā nozare, kurā dēls Varis ir vairāk vērotājs. Nav tā, ka Edmunds pārzina tikai briežu dārza un medību lietas, bet, kā pareizi ir novērojis Varis, tad nevar būt, ka darbiniekiem, un viņi saimniecībā ir septiņi, darba uzdevumu vienlaikus dod divi cilvēki. Tāpēc darbs tiek darīts tā, kā to redz un izprot tas, kurš tajā brīdī to organizē.
Pārvaldnieks ar saimnieka ķērienu
Šis gads lauksaimniekiem nav bijis viegls, patiesībā visi zina, ka šis jau ir trešais gads, kad mūs nelutina ne tikai daba, bet arī saimniekošanu nepadara vieglāku notiekošais pasaulē un nepārtraukti augošās ražošanas resursu cenas. Tieši tāpēc man bija liels prieks, ka ar Vari Juškeviču nemaz nerunājām par šā gada laika apstākļiem un pilnīgi garāmejot pasūkstījāmies par to, ka viss tik dārgi jāpērk, bet jāpārdod lēti. To gan aptvēru pēc tam, kad biju atgriezusies no vizītes Kārķu pagasta zemnieku saimniecībā “Jasmīni” , kur Varis strādā par pārvaldnieku ar īstu saimnieka ķērienu. Jānovēl “Jasmīnu” saimei, lai viņu izvēlētie “groziņi” vienmēr pilni un lai ir enerģija tos piepildīt ar jaunu saturu.



