Lai veicinātu diskusiju par energokopienu attīstību un iespējām Latvijā, februāra beigās Kalnienā, Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros, norisinājās seminārs “Nākamais līmenis enerģijā: energokopienas, dati un saules risinājumi”. Pasākums pulcēja pašvaldību pārstāvjus, energopārvaldniekus, lauku partnerību un kopienu pārstāvjus no Vidzemes un citām Latvijas vietām. Semināra organizēšanā aktīvi iesaistījās Jānis Barinskis, kurš iepazīstināja dalībniekus ar energokopienas ideju un tās attīstības iespējām lauku teritorijās.
Energokopienu pamatideja ir vienkārša – ja kāds no kopienas dalībniekiem saražo vairāk elektroenerģijas, nekā pats patērē, pārpalikumu var izmantot citi kopienas biedri. Šādas iniciatīvas Eiropā radušās no enerģētikas kooperatīviem, kuros iedzīvotāji apvienojas, lai kopīgi ražotu un izmantotu atjaunojamo enerģiju. Energokopienā var būt viens vai vairāki enerģijas ražotāji, kuri vispirms nodrošina savu patēriņu, bet ar pārpalikumu dalās ar citiem kopienas dalībniekiem. Svarīgi, ka šādu kopienu darbības mērķis nav peļņas gūšana – jebkuri iegūtie līdzekļi jāiegulda kopienas attīstībā.
Šobrīd Latvijā reāli darbojošos energokopienu vēl nav, tāpēc “Energokopiena Kalniena” ir viens no pirmajiem šāda veida iniciatīvas piemēriem valstī. Lai veicinātu energokopienu veidošanos, Klimata un enerģētikas ministrija ir izveidojusi atbalsta programmu, kas nākotnē palīdzēs kopienām attīstīt savus enerģijas projektus.
Pašlaik Kalnienā notiek aktīvs izpētes darbs – tiek veikti aprēķini, lai noteiktu, cik lielas saules paneļu un enerģijas uzkrāšanas sistēmas būtu nepieciešamas, lai kopiena varētu efektīvi izmantot atjaunojamo enerģiju. Tā kā šāda pieeja Latvijā vēl ir jauna, priekšā ir daudz izaicinājumu, kas saistīti gan ar tehniskiem risinājumiem, gan kopienas sadarbības veidošanu.
Kalniena jau šobrīd ir labs piemērs aktīvai lauku kopienai, kur iedzīvotāji paši meklē risinājumus savas teritorijas ilgtspējīgai attīstībai. Tuvāko divu gadu laikā ar Latvijas Lauku foruma atbalstu plānots īstenot projektu, kura ietvaros varētu tikt uzstādīti kopīgi saules paneļi, lai saražoto enerģiju izmantotu visi kopienas dalībnieki.
Labs piemērs jau ir arī vietējais uzņēmums SIA “Zetech”, kura īpašnieks Aivars Zelčs uz sava uzņēmuma ēkas jumta uzstādījis saules paneļus. Atsevišķos brīžos tie saražo vairāk elektroenerģijas, nekā uzņēmumam nepieciešams. Šādos gadījumos pārpalikumu nākotnē būtu iespējams izmantot arī kopienas vajadzībām.
Kā skaidro biedrības “Latvijas Lauku forums” klimata un enerģētikas eksperte Ilvija Ašmane, Latvijā energokopienu dalīšanās modelis nebūs tieši enerģijas vienībās: “Šī dalīšanās nenotiks kilovatstundās. Ražotājs pārdos saražoto enerģiju savam tirgotājam un saņems par to samaksu. Savukārt šie līdzekļi var tikt izmantoti, lai atbalstītu citus kopienas biedrus vai ieguldīt kopienas attīstībā”.
Latvijas Lauku foruma eksperte Ilvija Ašmane šobrīd ir arī nacionālais eksperts Eiropas iniciatīvā “European Energy Communities Facility”, kuras nākamais uzsaukums gaidāms šī gada maijā. Programmas ietvaros paredzēts sniegt atbalstu aptuveni 140 energokopienām visā Eiropā, palīdzot tām izstrādāt biznesa plānus un īstenot enerģijas projektus.
