Sanāksmi atklāja Zemgales plānošanas reģiona Attīstības nodaļas vadītāja Dace Vilmane, uzsverot sadarbības platformas nozīmi reģiona klimata mērķu sasniegšanā un daudznozaru dialoga veicināšanā.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Klimata politikas departamenta direktore Aiga Grasmane informēja par Latvijas klimata politikas virzieniem, aktualizējot emisiju samazināšanas progresu, nozares izaicinājumus un tuvākā laika prioritātes. Viņas prezentācija sniedza pārskatu par valsts līmeņa rīcībpolitikas virzību un nepieciešamajiem soļiem klimata mērķu izpildei. Tāpat tika akcentēts, ka Latvijas pielāgošanās plāna ietvaros jau ir veikti risku un ievainojamības izvērtējumi tādās kritiskās nozarēs kā transports, lauksaimniecība un mežsaimniecība, kas kalpos par pamatu tālākai rīcībai.

Nozīmīga sanāksmes daļa tika veltīta projekta “BIOWIND” pirmajai klātienes diskusijai digitālā rīka “Wind4Bio” pilotēšanas ietvaros. Balstoties uz iepriekš veikto iedzīvotāju balsojumu, kā prioritārās vietas nākamajām sarunām janvārī tika izvirzītas vēja parku ieceres Aizkraukles un Dobeles novados. Diskusijā iesaistītie biedrības “Drosme Darīt” pārstāvji norādīja uz trūkumiem normatīvajā regulējumā, rosinot pārskatīt IVN procesu, nostiprināt komunikācijas kanālus pašvaldību nolikumos, kā arī apsvērt sabiedrības balsojumu kā instrumentu lēmumu pieņemšanā.

Tāpat sanāksmē prezentēti vairāki plānošanas reģiona īstenotie projekti un to sasniegtie rezultāti. Noslēdzoties četrus gadus ilgušajam projektam “IMPETUS”, projektu vadītājs Artūrs Penčura prezentēja projekta galvenos rezultātus – Zemgales reģiona pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns līdz 2030. gadam un Plūdu agrīnās brīdināšanas sistēma. Atšķirībā no valsts vispārējās apziņošanas šī sistēma spēj identificēt riskus un brīdināt par plūdu draudiem konkrētās adresēs, kas reģistrētas sistēmā.
ZPR projektu vadītājs Raitis Madžulis sniedza informāciju par ES Klimata pielāgošanās misijas tehniskās palīdzības īstenošanu, kā arī reģiona darbu pie zaļo industriālo zonu attīstības projektā “Green Industrial Areas”. Arī šis projekts noslēdzas 2025. gadā. Savukārt 17. decembrī norisināsies noslēguma seminārs “Uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku”, kurā dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar projekta laikā izstrādātajām vadlīnijām un praktiskajiem rīkiem, kas palīdz industriālajām teritorijām kļūt zaļākām, resursu ziņā efektīvākām un konkurētspējīgākām. Savukārt SIA “KPMG Baltics” eksperts Kristaps Kovaļevskis iepazīstināja ar pētījumu par Zemgales reģiona zaļajām industriālajām zonām, analizējot to situāciju, potenciālos attīstības virzienus un investīciju piesaistes iespējas. Pētījums izstrādāts projektā “Green Industrial Areas” ar mērķi veicināt zaļo industriālo teritoriju attīstību Zemgales reģionā, apzināt un noteikt zaļā sertifikāta ieviešanas perspektīvas, izpildot ilgtspējīgas klimatneitralitātes politikas nosacījumus.

Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti arī ar aktivitātēm, kas vērstas uz pašvaldību kapacitātes stiprināšanu. ZPR projektu vadītāja Valentīna Mengote informēja par īstenotajām iniciatīvām un aktivitātēm, kas paredz pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju pilnveidi klimatneitrālas ekonomikas attīstības un klimata pārmaiņu sociālekonomisko seku mazināšanas jautājumos. Zemgales reģionā tiks īstenota mācību programma par aprites ekonomiku un uzņēmējdarbības veicināšanu pašvaldībās, lai sekmētu klimata mērķu sasniegšanu. Programmā plānots iesaistīt aptuveni 50 pašvaldību un reģionu speciālistus.
Savukārt projekta vadītāja Anna Builo-Hoļme prezentēja aktualitātes projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai”. Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti arī ar projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ieviešanas progresu. Veiktā inventarizācija Zemgalē identificējusi 46 potenciālās teritorijas, un jau 20 zemes īpašnieki izrādījuši interesi par bezmaksas revitalizācijas stratēģiju izstrādi. Tās kalpos par pamatu, lai nākotnē piesaistītu ES finansējumu teritoriju sakārtošanai, izvēloties piemērotāko metodi – piemēram, apmežošanu, ogulāju audzēšanu vai renaturalizāciju.
Darba grupas noslēguma daļā uzmanība tika pievērsta “NATALIE” projektam un sabiedrības iesaistes stiprināšanai klimata pārmaiņu risinājumos. ZPR pārstāvji Raitis Madžulis un Edgars Paulovičs informēja par sabiedrības iesaistes pasākumiem un komunikācijas aktivitātēm.

Tāpat Baltijas Vides foruma ekspertes Ingrīda Brēmere un Daina Indriksone vadīja interaktīvu koprades sesiju par aktivitāšu plānošanu mākslīgo mitrāju kontekstā. Klātesošie diskutēja par potenciālās iedzīvotāju aptaujas saturu un iespējām to izvietot pašvaldību vietnēs, lai veicinātu sabiedrības izpratni par dabā balstītiem risinājumiem.
Sanāksme noslēdzās ar vienotu apņemšanos turpināt sadarbību un stiprināt reģiona klimata noturību, lai 2026. gadā virzītos uz arvien ilgtspējīgākiem un dabiskiem procesiem pielāgotiem risinājumiem.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.