Ilzei ir divas pieaugušas meitas un četri mazbērni. Darboties laukos nemaz nav bijis plānots. Laikā, kad bērni vēl gājuši skolā, vienai uzturēt ģimeni bija ļoti grūti, tāpēc brīvdienās, lai piepelnītos, visas trīs devušās lasīt ābolus lielajās saimniecībās. Kad šķita, ka vairs nav papildu iespēju, pēkšņi nāk piedāvājums šķirot kartupeļus, beidzas tas, un vēl kāds cilvēks padod informāciju, kur kādi papildu darbiņi iespējami. Ilze savu roku pielikusi teju visos lauku darbos, lai tikai savām meitām nodrošinātu vajadzīgo. Nekad no Ilzes nav dzirdēta gaušanās, žēlošanās vai rūgtas runas, parasti viņu dzirdam iesmejamies un stāstām, kas atkal kuriozs noticis. Laikam tāpēc kāds labais spēks ir stāvējis klāt un devis iespēju caur dzīves rūdījumu.

Nodibina savu saimniecību

Ilze Antule 2014. gadā nodibināja IK “I. Rudzupuķe” – ar mērķi attīstīt ilgtspējīgu saimniecību, lai nodarbotos ar apzaļumošanas pakalpojumu sniegšanu un lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Taču aizsākums bija pilnīgi neplānots. Pirmās lielās krīzes laikā, kad ar darba iespējām Latvijā bija bēdīgi, Ilze, paklausot ieteikumam, izlēma doties uz Zviedriju pastrādāt. Tur uzzināja, ka būs jāstrādā par šuvēju, kaut gan šūt nemaz neprata. Bet viens, divi – iemācījās. Staigājot vakaros pa pilsētas ieliņām, Ilze ar smeldzīgu sirdi skatījās uz apkārt esošajām ģimenes mājām un domāja, ka arī viņai reiz gribētos savu vietu, kur ģimenei pulcēties. Atskārta, ka Latvijā vecās dzimtas mājas Tumes pagastā stāv tukšas un varētu taču kaut ko pasākt. Tā Zviedrija atveda Ilzi atpakaļ. Māja bija jāremontē, saimniecības ēka pussabrukusi. Ilze atsauca ekspertu, lai saprastu, kas un kā būtu jāpārbūvē. Sievietei vienai diezgan izaicinošs lēmums, bet tā tas sākās. Māja avārijas stāvoklī, lauki aizauguši, tehnika veca.
Sadarbībā ar Tukuma konsultāciju biroju tika īstenoti vairāki projekti, lai izveidotu saimniecību. Pasākumā “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” – “Aveņu dārza ierīkošana 0,3 ha platībā. Realizēts arī otrs projekts pasākumā “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību)” – “Apzaļumošanas un kopšanas pakalpojumu sniegšana”, iegādājoties zāliena pļaujmašīnu. Realizēts projekts “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības” – “Dziļurbuma izveide, pamatlīdzekļu iegāde augļkopības un dārzeņkopības saimniecības attīstībā”, kura ietvaros tika izbūvēts dziļurbums, iegādāta siltumnīca 50 m2, ierīkota laistīšanas sistēma. Saimniecībā atjaunots arī vecais augļu dārzs.

Sniedz apzaļumošanas pakalpojumus

Apzaļumošanas pakalpojumus Ilze sniedz gan Raudas pansionātam, gan bērnudārziem, gan privātpersonām, ietverot pļaušanas, stādīšanas, ravēšanas, apgriešanas, apstādījumu projektēšanas un citus darbus. Lielāko daļu stādmateriāla izaudzē savā siltumnīcā – gan puķu, gan tomātu, gurķu, ķirbju, arbūzu ražošanai. Arī puķu dobe Tukuma biroja logu priekšā ir Ilzes radīta un aprūpēta. Tas viņai padodas, cilvēks ar zaļajiem īkšķīšiem. Siltumnīcā pēc puķu stādiem nāk gurķi un tomāti, izmēģinājumam ieliktas arī dažas vīnogas. Āra platībās ierīkoti rudens un vasaras aveņu, sausseržu un melleņu stādījumi.
Runājot par mellenēm, tā bija Ilzes meitas Vinetas ideja. Viņai tik ļoti šī ideja iepatikās, ka nolēma izpētīt visu informāciju un rakstīt projektu LLKC konkursam “Laukiem būt!”, kā rezultātā godalgota vieta un naudas balva, kura tika ieguldīta melleņu stādu iegādei. Pēc dažiem gadiem, kad Vinetai jau bija ģimene un mazā meitiņa, viņa vēlreiz piedalījās konkursā “Laukiem būt!” ar projektu bērnu un sieviešu apģērbu šūšanā, iegūstot pirmo vietu, un rezultātā radās apģērbu ražošanas uzņēmums “Tereza Design”.

Labprāt apgūst jaunas zināšanas

Katrā brīvā brīdī Ilzei apmeklējot LLKC mācības dārzeņu un ogu ražošanā, radās vēl viena ideja par ķirbju un arbūzu audzēšanu. Paskatījās pieredzes apmaiņas braucienos, kā citi to dara. Pamēģināja, izdevās, un nu jau vairākus gadus tie paliek sortimentā. Pati saimniece minēja, ka ļoti palīdzot pieredzes gūšanas pasākumi gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tā, piemēram, Itālijā bioloģiskajā ogu un dārzeņu audzēšanas saimniecībā noskatīta metode, kā cīnīties ar salnām aveņu āra platībās. Lai pasargātu stādījumus, 2–3 dienas pirms salnām ņem 10 pilienus rozmarīna eļļas uz 10 litriem ūdens un 50 g baldriāna sulu. Uzsilda ūdeni līdz 35 0C un maisa kopā ar pārējām sastāvdaļām 20 min. Izsmidzinot šķidrumam jābūt siltam. Izdevīgums katram pašam jārēķina, bet dabai un cilvēka veselībai draudzīgi. Tajā pašā Itālijas saimniecībā augļu dārzā katras rindas sākumā bija uzlikta plāksne ar šķirnes nosaukumu, stādīšanas datumu, ražas laiku, lai gan saimniekam, gan apmeklētājam ir skaidrs un nav jāmeklē informācija pierakstos, turklāt arī vizuāli skaisti izskatās. Savukārt, apmeklējot Grieķijas saimniecības, Ilzi ļoti aizkustināja ģimenes tradīciju un pārmantojamības aspekti. Un tas, ka ģimenes biznesā iesaistās visi ģimenes locekļi, arī radi. Kādā no Grieķijas eļļas ražošanas saimniecībām Ilze iepazina saimnieku, kurš agrāk strādājis par modeli Itālijā, bet atgriezies saimniecībā, jo tieši tur var redzēt sava darba rezultātu un gūt gandarījumu. Tieši cilvēciskās atziņas dod visvairāk iedvesmas turpmākajam darbam.
Pateicoties abiem znotiem, Ilzes saimniecībā tapis moduļu namiņš, kurā atbraucot var apmesties abu meitu ģimenes, kuras dzīvo pilsētā. Ar dzimtas mājas atjaunošanu gan gājis grūtāk. Pārņemot tā bija teju avārijas stāvoklī, sāka ar jumta mainīšanu. Par Zviedrijā nopelnīto naudu pasaukti meistari, jumts uzlikts, bet kādā lietainā dienā gar skursteni mājā straumēm tecējis ūdens, jo meistari nav uzlikuši visu kā pienākas. Sievietei vienai nav viegli izkontrolēt un saprast tehniskas lietas, bieži vien meistari to arī izmanto un darbus nepadara kārtīgi. Šķiet, rokas var nolaisties. Bet ne jau Ilzei. Tagad viens no znotiem pieņemts darbā, lai ir savs uzticams cilvēks, kurš var gan pieskrūvēt, gan pārbaudīt to, ko sieviete viena nevar. Ikdienā bērni dzīvo pilsētā, bet periodiski saimniecībā visi sarodas, darbus apdara un tad tur zum kā bišu spietā.

Produkcija ir iecienīta

Visa izaudzētā produkcija – augļi, dārzeņi, ogas – tiek iztirgoti tiešajā tirdzniecībā. Nekas pāri nepaliek. Un te atkal liekas, ka labais gariņš Ilzei blakus stāv. Pilsētā pie lielveikala pāris cilvēku pienāk pie mašīnas un, ieraugot avenes kastītēs, jautā, vai var nopirkt. Tad apciemojot paziņu pie daudzdzīvokļu mājas, atkal kāds apstājas un grib nopirkt ogas. Pat nesot rokā kastītes, vienmēr uzrodas kāds, kuram tieši šobrīd ļoti vajadzīgas ogas. Līdz tirgum Ilze netiek. Cilvēki brauc arī uz pašlasīšanu, un kaut kā paši atrod šo vietu. Ne tikai ogas un dārzeņus, bet arī liepziedus un tējas augus var paši salasīt. Paskatoties apkārt, Ilze izmanto visus pieejamos dabas resursus. Pavasaros pūpolu buntītes sataisa, vasarā Līgo vainagus, ziemā Adventes vainagus. Vēl Ilze paspēj gan apmeklēt gleznošanas studiju, ada, šuj, lai realizētu savu radošumu sievišķīgās nodarbēs. Kopā ar domubiedriem saadītas zeķes sūtīšanai uz Ukrainu. Tumes pagastā ir aktīvisti, kas organizē regulāru palīdzību.
Arī esot viena, sieviete laukos var uzsākt un attīstīt savu darbību. Būt mierā ar sevi un dzīvi un ļauties dzīves notikumiem. Laikam tieši ļauties dzīves plūdumam ir iemesls, kāpēc Ilzei tas viss sanāk. Darbu vēl daudz, bet ir izveidota vieta, kur ģimenei pulcēties, strādāt un sevi realizēt. Taču tam vajag daudz iekšējo resursu, kuri ir jāatjauno. Tāpēc Ilzei ir nākamais plāns. Pēc rudens darbu pabeigšanas – iziet Santjago ceļu Spānijā. Lai pateiktos par visu, novērtētu padarīto un uzkrātu jaunus spēkus turpmākajam cēlienam.

Novēlam, lai viss iecerētais izdodas!