Mēnesi vēlāk nekā parasti Bauskas novadā novāca kukurūzu, ko izmanto gan lopbarībai, gan zaļās masas sagatavošanai biogāzes stacijām. Citu gadu kukurūzu pļauj septembra vidū, bet šogad novākšana sākta tikai oktobrī. Kā raksturo laukkopji, tas rudens sēju nekavē, jo šīs kultūras platībās ziemājus parasti nesēj.

Diāna stāsta: «Mūsu saimniecībā kukurūza izauga ļoti labi, bet citviet šogad ir dažādi. Runāju ar citiem zemniekiem – tā padevusies, kā kuram. Kurzemē bija salnas, lietus skartajās vietās daļa izslīka, zemniekiem nācās pārsēt platības. Daugavpils pusē kukurūza nebija tik liela kā parasti. Mums tā izdevusies brīnišķīga, jo bija labi laikapstākļi, īstajā laikā iesējām, arī mēslošana bijusi pareiza”.

Lauksaimnieku pārstāvji biedrībā Zemnieku saeima norāda, ka kukurūzas ražība šogad ir par aptuveni 30–50% zemāka nekā pagājušajā gadā.

Arī kvalitāte kukurūzai bija zema, jo saules un lietus dēļ vālītes nebija gatavas, novācot tās vēl bija mīkstas, paspiežot nāca sula. Kukurūza ir vācama tad, kad vālīte ir cieta, tad veidojas īstā sausna. Ja novāc kukurūzas vālīti, kas vēl nav gatava, ir mazāka enerģētiskā vērtība un zems sausnas saturs, labs sausnas saturs ir 30–35%. Noteikti katrs gads ir savādāks ar laikapstākļiem un izaicinājumiem pilns, lai varētu zināt īsto brīdi, kad tad īsti jāsēj kukurūza. Galvenais, kas jāņem vērā, ka kukurūza jāsēj tad, kad zeme ir silta.