Somijā vēsturiski ūdeņi pieder privātpersonām, tāpēc zvejniekiem ir jāslēdz līgumi par tiesībām zvejot konkrētā īpašnieka ūdeņos. Katram zvejniekam ir sava kvota; piemēram, lašiem tā sasniedz pat 1100 gabalus gadā, tomēr nākamajos gados šie apjomi tiks samazināti.

Tikšanās ar zvejnieku Mikaelu Lindholmu Söderbylax Loviisas pašvaldībā. Viņš piekrastes zvejā darbojas jau ap 20 gadiem, nomainot algotu darbu pret dzīvi pie jūras. Zvejo viens pats, jo tā – pēc paša teiktā – ir mierīgāk un brīvāk organizēt darbu. M. Lindholms ir  specializējies dažādu inovatīvu rīku un pieeju izmēģināšanā, kā arī ir zvejnieku asociācijas priekšnieks vietējā teritorijā.

2010.gadā zvejnieks sāka sadarbību ar Nacionālo resursu institūtu Luke par dažādām roņu atbaidīšanas ierīcēm un to izstrādi. Pirmsākumos ķēra roņus un lika tiem GPT raidītājus, lai izpētītu to paradumus. Ar zinātniekiem bija vienošanās, ka iezīmētos roņus nešauj, tāpēc tie ātri saprata, ka var atpūsties uz salas un tad apsekot visus apkārtējos murdus. Kad Somijā ir ziema, roņi peld pie mums – dienā var nopeldēt 100 km. Tāpat arī roņi iemācījušies atvērt drošos zvejas murdus, lai izkļūtu no tiem, kas liecina par šo dzīvnieku mācīšanās spēju.

Zvejnieks demonstrē pirmos roņu atbaidītājus, kas tika likti uz pontoniem, ar saules baterijām. Salīdzinot, kāda situācija ir murdos ar atbaidītāju vai bez, zvejnieks norāda, ka ar atbaidītāju bija daudz labāka zveja. Ar roņu atbaidītājiem uz pontona, no vienas puses viegli, – ieliek sezonas sākumā jūrā un tās beigās izņem, taču trūkums – tas atrodas vienā vietā.

Šobrīd jau pārbaudīts, ka Skotijas roņu skaņas atbaidītājs darbojas daudz labāk nekā norvēģu. Arī citi zvejnieki pozitīvi atsaucās par Skotijā ražotajiem atbaidītājiem. Plašāka informācija: https://aceaquatec.com/aquaculture-products/protect?utm. Sākotnēji bateriju atbaidītājam mainīja katras 3–4 dienas, taču, kopš ir iegādāts baterijas līmeņa mērītājs, tās jāmaina reizi 1–1,5 nedēļās. Atbaidītājam ir 10 dažādas frekvences.

1.Lindholms zvejā izmanto 5 paceļamos murdus, jāsaka, ka dažādu variāciju – gan materiālu, gan konstrukcijas ziņā. Lai rīki neapaugtu, tīklus apstrādā ar antifoulingu.

Zvejnieks lepojas ar murdu, kas izgatavots no kombi-steel tīkla materiāla – šķiedrās iepīts tērauda pavediens padara tīklu būtiski izturīgāku nekā dinema. Tādēļ murdam pietiek ar vienu slāni, kas padara to gaišāku, vieglāku un zivīm pievilcīgāku.

Vēl viena inovācija – zivju skaitītājs. Šobrīd strādā par 90%, nākamgad testēs vēl uzlabotāku versiju. Tiek nosūtīta informācija uz aplikāciju telefonā – kāda izmēra zivis ieiet vai iziet no murda, jā, arī par roņiem.

Somijā atbalsts roņu drošiem zvejas rīkiem ir 80% apmērā, taču būtu labi arī saņemt atbalstu šādiem inovatīviem risinājumiem un roņu atbaidītājiem.

Valko ostas apmeklējums

Osta ir izveidota 1960. gadā. Zvejnieki nodarbojās ar traļu zveju, taču, to aizliedzot, 1985. gadā sāka nodarboties ar jūras akvakultūru. Audzē varavīksnes foreles, tās līdz 2005. gadam baroja ar dzīvo ēsmu, taču tad tika pieņemts likums, kas aizliedz audzētavās izmantot dzīvo ēsmu, tagad baro tikai ar kombinēto barību. Zivis tiek barotas ar Dānijā ražotām augsti koncentrētām granulu barībām, kas palīdz samazināt nogulšņu veidošanos. Ir automātiskās barotavas – katru rītu piepilda 500 kg barības.

Audzētava tiek apsildīta, izmantojot atomelektrostacijas dzesēšanas ūdeņus. Varavīksnes foreļu audzēšanai minimālā ūdens temperatūra var sasniegt pat 0,5 °C (tā ir kritiskā robeža), savukārt optimālie apstākļi tiek uzturēti 8–10 °C robežās. Strādā visu gadu. Zivis dzīvo 40 metru diametra  un 7 m augstos murdos (baseinos) – audzētavai ir 2 baseini, tālākais atrodas 10 km no ostas. Arī šie zvejnieki norāda, ka Skotijā ražotais roņu atbaidītājs pilda savu funkciju.

Gadā izaudzē 250 t zivju. Atdzesētas zivis tiek tirgotas arī uz Latviju. Ostas teritorijā atrodas arī Semilax pirmapstrādes centrs – 1 h laikā šeit var pārstrādāt 1 t zivju – izņemt iekšas un sašķirot. Savukārt iekšas tiek nevis utilizētas bet pārdotas tālāk – no tām ražo zivju eļļu.

Var teikt, ka Semilax varavīksnes foreles audzēšanas darbības tiek vadītas saskaņā ar stingriem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu augstas kvalitātes produkciju un ilgtspējīgu saimniekošanu. Barošanas process tiek rūpīgi kontrolēts, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kas ļauj būtiski samazināt ietekmi uz vidi. Papildus vides aizsardzības pasākumu ietvaros tiek izmantota zema fosfora barība, tādējādi vēl vairāk mazinot iespējamo piesārņojumu.

Vairāk informācijas.

Tikāmies arī ar zvejnieku Joni Irjonenu, kurš uztur sarunas par piekļuves iegūšanu zvejas zonām un sadarbības veidošanu ar varas iestādēm, lai ostā izveidotu un uzturētu profesionālu zveju. Šobrīd paplašinās blakus esošā kuģu būve un vietējie zvejnieki tiek izspiesti no piestātnes. To visu nelabvēlīgu zvejniekiem dara  privātās jūras teritorijas. Un, protams, roņu un jūras kraukļu apdraudējums lomam piekrastes zvejniekiem ir vislielākā sāpe. Jūras kraukļus Somijā medīt ir aizliegts.

Apmeklējām tradicionālo amatniecības un mākslas centru Kuggom, kur iepazināmies ar tradicionālo Somijas koka laivu būvēšanu. Par centra darbību stāstīja bijušais Zivsaimniecības vietējā rīcības grupas vadītājs Esko Tānila.

Iestāde specializējas laivu būvēšanā un restaurācijā, turpinot senas amatniecības tradīcijas. Tā ir pirmā skola Somijā, kas jau kopš 1905. gada nodrošināja izglītību ar kuģu un laivu būvi saistītajos amatos. Skolas ēka, kas celta 1911. gadā, bija nozīmīgs amatniecības centrs vairāk nekā gadsimtu. Tomēr finanšu trūkuma dēļ skolas darbība tika patraukta 2014. gadā. Taču tā turpina sniegt individuālu zvejas koka laivu būvniecības prasmju izglītību jebkuram interesentam par aptuveni 400 eiro mēnesī, kurš vēlās uzbūvēt vai restaurēt pats savu koka laivu. Kā norādīja E. Tānila – Somijā ir 15 cilvēku, kas māk taisīt koka laivas, un vēl 15, kas periodiski var pieslēgties palīdzēt. Centrs iesaistās dažādos sadarbības projektos.

Tikāmies ar Ahvenkoski zivju kūpinātavas – zivju pārstrādes uzņēmuma īpašnieku. Bens Henriksons rūpējas par dažādiem zivju pārdošanas kanāliem tieši patērētājiem.

Uzņēmums nodarbojas ar zivju pārstrādi, piedāvājot kūpināšanas pakalpojumus, viesu mājas iespējas, zivju mazuļu audzēšanu un zvejniecību. Jūrā tiek izvietoti aptuveni 100 murdi. Tiek zvejotas foreles, sīgas, kā arī pavasarī – līdakas, kā arī citas sezonālās zivis. Novembrī slauc salakām ikrus un nodod atražošanai. Zivju mazuļi tiek pārdoti uzņēmumam Semilax. Nodarbojas arī ar nēģu zveju – tos ķer metāla krātiņos upē, kuras dziļums sasniedz 4–5 metrus. Svaigu nēģu cena ir ap 15 eiro/kg. Piemēram, vienas nakts laikā iegūts 3 t nēģu. Būtiska produkcijas daļa tiek eksportēta uz Somijas ziemeļiem. Kotkas reģionā darbojas vēl cits uzņēmējs, kurš nodarbojas ar zivju kūpināšanu un realizāciju, taču šis ir lielākais uzņēmums reģionā.

Kūpināšana tiek veikta, izmantojot smalku alkšņa šķeldu, kas nodrošina izteiksmīgu un kvalitatīvu garšas profilu. Uzņēmumā ir nodarbināti 10 darbinieki.

Vairāk informācijas

Noslēgumā apmeklējām Pelinki salu . Tikāmies salas centrā – vietējā veikalā, kas pilda gan pasta, gan aptiekas funkcijas. Uz salas dzīvo aptuveni 850 iedzīvotāju, bet tās tuvums ir veicinājis vasaras māju īpašnieku pieplūdumu un neadekvāti augstas cenas īpašumiem – vasarā šeit ir aptuveni 4000 iedzīvotāju un prāmis pārceļ aptuveni tūkstoti mašīnu dienā. Taču novembrī šeit ir samērā kluss. Uz salas darbojas 17 dažādi uzņēmumi, kas pamatā sniedz palīdzības pakalpojumus māju uzturēšanai, ir arī restorāni, kas strādā ziemā. 4 ģimenes pārtiek tikai no zivsaimniecības.

Laba nozveja vairs nav garantēta, un ģimenes pārvaldīto zvejnieku ekonomiskā izdzīvošana kļūst arvien nenoteiktāka. Lielākā daļa bērnu no zvejnieku ģimenēm izvēlas drošāk pamest mājas un studēt kaut ko citu. Vecākiem novecojot un aizejot pensijā, piekrastes zvejniecība, kas kādreiz bija raksturīga Somijai, bankrotē. Visā valstī profesionālo zvejnieku skaits pēdējās desmitgadēs ir samazinājies no 1800 līdz aptuveni 400.

Tikāmies arī ar Kelgrenu zvejnieku ģimeni

Marija Kelgrena zvejoja ar pilnu slodzi jau vairāk nekā četrus gadus, taču tagad ir pievērsusies vairāk kopienas aktivitātēm centrā “Martha” un aktīvi darbojās Vietējā rīcības grupā.

Uzsākts arī Vietējās rīcības grupas atbalstīts projekts vietējo zivju patēriņa popularizēšanai bērnu un jauniešu vidē. Līdzīgi kā Latvijā, arī Somijā ir novērots, ka zivis ikdienas patēriņā samazinās. Pagaidām rezultāti ir pozitīvi un bērni un jaunieši ir ieinteresēti zivju ēdienos.

Kopienā ir arī medību kolektīvs, kurā iesaistās liela daļa zvejnieku. Pateicoties Vietējo rīcības grupu atbalstam, par ES finansējumu izveidota mednieku nomedīto dzīvnieku ģērētava un sadalīšanas vieta.

Šis brauciens parādīja, ka Somijā zvejniekiem nav vieglāk kā pie mums – arī tur ir roņi, jūras kraukļi, privātie ūdeņi, ierobežojumi un birokrātija, tomēr viņi turpina strādāt, meklē risinājumus un dalās pieredzē. Somu zvejnieku atvērtība un vienkāršā pieeja darbam deva mums labu enerģiju un idejas, ko izmēģināt arī Latvijā. Pavasarī gaidīsim Somijas zvejniekus ciemos, lai turpinātu sarunas un mācītos viens no otra.

Brauciens tika organizēts Zivsaimniecības sadarbības tīkla darbības plāna ietvaros, un Somijas pusē to vadīja Riku Mesiniemi, Dienvidu piekrastes Kalaleader programmas koordinators no Vietējās rīcības grupas Leader Sepra.